Kā labāk dzīvot

Vai ledus sakustējies? Par energokopienām un to veidošanu runā gadiem, bet vezums uz priekšu kustas ļoti lēni. Vai 2025.gadā varam sagaidīt aktīvāku kopienu veidošanos, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Lauku foruma, energokopienu eksperte Ilvija Ašmane un Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis. Sazināmies ar uzņēmēju no Balviem Mārtiņu Kaļvu.

Energokopienas ir cilvēku un uzņēmumu apvienības, kas darbojas vietējās teritorijās ar mērķi ražot un patērēt atjaunojamo enerģiju, tādējādi veicinot ilgtspējīgu un neatkarīgu enerģētiku.

"Tas ir kooperatīvs, kurā biedri apvieno spēkus gan investīciju veikšanai, gan faktiskajai ražošanai, gan arī, kas ir ļoti būtiski, un to arī gribētos it īpaši pasvītrot, patēriņam," to, kas ir energokopiena skaidro Gunārs Valdmanis. "Kopumā sociālekonomiskie aprēķini rāda, ka no tādiem ražošanas avotiem kā saules enerģija, kura ir nevienmērīga gada griezumā un arī diennakts griezumā, tomēr tas ekonomiskais efekts ir maksimāli liels tad, ja ir iespējams pēc iespējas vairāk saražotās enerģijas patērēt maksimāli tuvu gan saražošanas laikam, ideālā gadījumā arī maksimāli tuvu saražošanas vietai. Tad arī šis ekonomiskais efekts viss lielākais."

"Ja pašam uzstādītās iekārtas visu diennakti nespēj patērēt, tad mēs mazliet nododam kaimiņiem, varbūt kaut kādu apjomu nododam tīklā, varētu teikt, pārdodam tirgotājam, bet pamatideja ir kopdarbība, sadarbība kooperatīvu biedru vidū," turpina Gunārs Valdmanis.

2025.gada 1.janvārī spēkā stājās jauna kārtība zāļu uzcenojuma veidošanā aptiekās un zāļu lieltirgotavās. Kas būtu jāzina un jāizprot aptiekas apmeklētājam, ko vajadzētu jautāt aptiekā farmaceitam un ar kādu informāciju un kur iepazīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute un Zāļu valsts aģentūras Zāļu izplatīšanas informācijas departamenta vadītāja vietniece Dace Persa.

Reformas mērķis bija samazināt zāļu cenas, samazināt kompensējamo medikamentu un citu recepšu zāļu cenas. Bezrecepšu zālēm cenu veidošanas principi nemainās, recepšu zālēm – mainās. Kopējais grozs recepšu zālēm būs lētāks.

Par katras receptes apkalpošanu turpmāk jāmaksā 75 eirocenti. Bet šī maksa un aptiekas uzcenojums kopā ir lētāk, nekā uzcenojumi bija līdz šim.

Veiktas arī izmaiņas recepšu izrakstīšanas kārtībā, arī māsas un vecmātes, atbilstoši kompetencēm būs tiesīgas izrakstīt recepšu zāles.

"Jārēķinās, ka papīra receptes pacients varēs izmantot vienu reizi: vai nu kopējo daudzumu zāļu, kas ir kursam, izņem uzreiz, vai papīra recepti lieto vienu reizi un tad kontaktējas ar ārstu, lai uzraksta elektronisko recepti," skaidro Inese Kaupere.

Kam no 2024. gada palikušas papīra receptes, tās var izmantot vienu reizi, izņemot visu izrakstīto zāļu daudzumu vai atsevišķu daļu, bet pēc tam jāvēršas pie ārsta pēc elektroniskās receptes.

Pacientam, iegādājoties zāles, tikai pirmo reizi ir jāveic maksa par recepti. Tas neattiecas uz kompensējamām zālēm, kuras nedala pa daļām. Pārējās zāles, iegādājoties pa daļām, jāmaksā tikai pirmo reizi par recepti. Bērniem līdz 18 gadiem un trūcīgām personām būs atbrīvojums no maksas par recepti.

Neskaidrību gadījumā cilvēki var vērsties Nacionālā veselības dienesta klientu apkalpošanas centrā, zvanot pa bezmaksas tālruni 80001234.

Kad vēl, ja ne gada pēdējās dienās ir vērts nedaudz atskatīties uz iepriekšējos divpadsmit mēnešos padarīto un veidot arī nelielu ceļa karti nākamajam gadam. To arī darīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesrore Dace Zavadska, psihoterapeite Aina Poiša, "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, sertificēts ergoterapeits , fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Aina Poiša atminas epizodi no filmas "Straume", kur kaķītis ieskatās ūdenī, un mudina arī cilvēkus ieskatīties sevī, lai atrastu spēku. 

"Pagājušais gads man saistās ar zināmu nogurumu sakarā ar Ukrainas karu, ka mēs atbalstījām, bet izjutām arī zināmu nogurumu un tādu jau drusku bezcerības sajūtu. Ka, man liekas, ieskatīties sevī un noticēt, ka vienmēr ir rezerves arī tad, kad ir bijušas labas epizodes pagājušā gadā un ir bijušas sliktas epizodes, bet vienmēr noticēt, ka mums ir rezerves, skatīties uz priekšu," atzīst Aina Poiša.

Dace Zavadska norāda, kā aizvadītais gads pierādījis, ka iepriekš zināmas vērtības paliek vērtības. 

"Tas, ko mēs zinām, kas ir pierādījumos balstīts un kā mēs varam dzīvot labāk un novērst to, ko mēs varam novērst, to nevajag apšaubīt. Un, ja mēs to apšaubām vai mums liekas, ka tas vairs nav vajadzīgs vai tas neeksistē, tad vecās slimības nāk atpakaļ, un to mēs esam redzējuši šajā gadā," bilst Dace Zavadska.

Gints Mālkalnietis aicina paņemt līdzi nākamajā gadā DNS mūra aplikāciju. 

"Cilvēki tiešām nogurst, viņi ir neuzmanīgi. Tāpēc mums ir jāpalīdz pašiem sev atvieglojot dzīvi. Lai mēs netīšām nesadarām kaut kādas muļķības, vienkārši piespiežot nelaikā kādu saiti vai ievadot kaut kur paroli. Ir grūti vienmēr visām sekot līdzi. Šis ir tāds neliels palīgs, kas vismaz mobilajās iekārtās vai datoros daļu no kaut kādiem apdraudējumiem novērsīs automātiski, jums pašiem pie tā ļoti nepiedomājot, un jums būs nedaudz mierīgāka dzīve," mudina Gints Mālkalnietis.

Rūdolfs Cešeiko atzīst, ka šis gads ir bijis sekmīgs viņa jomā, kā savienota pētniecība un fiziskās aktivitātes. 

"Es gribētu teikt, ka šis ir bijis fizisko aktivitāšu tieši saistībā ar veselību, nevis ar sportu vai ar amatiersportu, bet saistībā ar veselību tāds uzvaras gājiena gads. Mums ir arī vērtīgi rezultāti, vērtīgas publikācijas, kā fiziskās aktivitātes palīdz veselības jautājumos - gan onkoloģijā, depresijā, kardioloģijā, cukura diabēta gadījumos. Tas ir uz pierādījumiem balstītas fiziskās aktivitātes, kas ir piemērotas cilvēkam. Un ar šo visu vērtīgo bagāžu, vērtīgām atziņām mēs dodamies uz priekšu," gandarīts Rūdolfs Cešeiko. "Bet pats svarīgākais ir tas, ka mēs arī spējam - un tas ir mūsu galvenais uzdevums - šos rezultātus, ko mēs iegūstam no pētījumiem, praktiski pārnest uz sabiedrību. Tas, manuprāt, ir visvērtīgākais, un to mēs turpinām arī darīt šodien, rīt un nākošajā gadā."

Ja gribi sasmīdināt Dievu, pastāsti viņam par saviem plāniem. Tomēr tālākā dzīve prasa kaut elementāru, bet  plānu. Ar vadībai ir jāplāno tālākā uzņēmuma darbība un attīstība. Kā veiksmīgāk nospraust profesionālos mērķus nākamajam gadam? Par to spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" vecākā konsultante - līderības attīstītāja Olga Dzene, "SmartLynx Airlines" personālvadības speciāliste Līga Sleņģe un uzņēmuma "Helmes Latvia" vadītājs, biznesa koučs Viesturs Bulāns.

Pirmo reizi raidījuma Kā labāk dzīvot pastāvēšanas vēsturē pie mums ciemojas Ziemassvētku vecītis! Sarunā veram vaļā viņa dāvanas, jo šis ir īpašs svētku viesis, kuru sarunā satikt vēlējās vairāki klausītāji. Mierpilna svētku laika saruna ar profesoru gastroenterologu Anatoliju Danilānu.

Klausītājiem dāvinām profesora komentārus par savām kādreiz raidījumos izteiktām atziņām. Viena no tām - speķītim nav ne vainas! Arī šajā raidījumā Anatolijs Danilāns norāda, ka ne jau speķītis ir lielākais vaininieks aptaukošanās gadījumā, bet gan saldumi un mazkustīgums.

"Lai uzturētu labu veselību, labu garastāvokli un ķermeņa svaru, ir vajadzīgs vesels komplekss," atzīst Anatolijs Danilāns.

Pirmā vietā mazāk jau pieminētie saldumi. Otrā vietā - svarīgas ir fiziskās aktivitātes, trešā - labi izgulēties. Tāpat profesors atzīst, lai būtu slaidāks, ir vajadzīgs labs garastāvoklis.

Es gribu palīdzēt savam līdzcilvēkam, cilvēki to jūt un atceras. Ja vienkārši kaut ko pieraksta, variet iet, dzeriet tabletes. Bet ja tu parunā kaut neilgi, lai maz, ja cilvēks jūt, ka parādi, ka no sirds gribu lai jūs kļūtu vesels, cilvēki to jūt.

Ir bijis Ziemassvētku vecītis bērniem un mazbērniem. Dēls skatījies aizdomīgi un ar apbrīnu vienlaicīgi. Pēc acīm sapratis, ka aizdomas ir bijušas, bet bijis arī prieks, kas ir svarīgākais. 

Kādreiz bijis arī Ziemassvētku vecītis kolēģiem.

Anatolijs Danilāns atzīst, ka viņam patīk tradīcijas un tās ir jāuztur. Viena no tām arī - citam citu sveikt svētkos.

Neskatoties uz aktīvo pretdarbību, telefonkrāpnieki intensīvi turpina medīt jaunus upurus. Par veidiem, kā mūs mēģina apkrāpt saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas "Bite Latvija" iekšējās drošības procesu vadītājs Reinis Pudāns, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas galvenā inspektore Una Meijere, LMT privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore

Ilze Saulīte, Tele2 drošības nodaļas vadītājs Mārtiņš Melnis un Finanšu asociācijas pārstāvis Jānis Krops.

Kā pateikt paldies darba vidē – gan darbiniekam, gan šefam?  Kā nosvinēt individuālus un kopīgus panākumus, sniedzot arī saturīgu atgriezenisko saiti un uzmundrinot vienam otru? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Agnese Orupe.

Ziemassvētki ir vairāk ģimenes svētki, bet šis ir arī laiks, kad uzņēmumā pateikt paldies darbiniekiem par paveikto. 

"Tradīcijas katrā uzņēmumā ir atšķirīgas, bet jāņem vērā, kā cilvēki tajās jūtas. (..) Uzspiest svētkus tikai tāpēc, ka tā ir pieņemts, nebūtu prātīgi," norāda Eva Selga.

Agnese Orupe vērtē, ka arī lielākā daļa cilvēku gaida, lai arī uzņēmumā būtu kāds pasākums Ziemassvētku laikā, vēlme svinēt.

Cilvēkiem ir atšķirīgas vajadzības pēc svinībām un svētkiem.

"Pat ja mēs katram darbiniekam uzdāvināsim "Ferrari", būs kāds kurš teiks, kāpēc tik dārgu, tik dārgs benzīns būs, kur es tagad to turēšu un man to nozags. Mēs kā cilvēki vienmēr protam atrast kādu vainu ikvienā lietā. Bet ne jau dāvanas rada svētkus. Svētku sajūta nāk no mums pašiem," atzīst Agnese Orupe.

Rindas uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem var stiepties nu jau gadu garumā. Rindas garākas padara tas, ka uz nopietniem izmeklējumiem tiek sūtīti tie, kam šādus izmeklējumus nemaz nevajag, kā arī tie, kas piesakās uz tiem, vienlaikus vairākās vietās. Vai problēmām ir arī risinājumi? Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē ārsts-gastroenterologs, "Gastro centra" vadītājs Ivars Tolmanis, "Gastro tech" projekta vadītāja Māra Kalniņa un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nīcmane-Aišpura.

Alise Nīcmane-Aišpura atzīst, ka rindas uz dažiem valsts apmaksātiem pakalpojumiem veidojas jau vairāk nekā gadu garas, jo pacienti pierakstās vienlaicīgi vairākās iestādēs un šobrīd to vēl nav nespējams tik precīzi monitorēt, lai arī situācija uzlabojas, medicīnas iestādes izmanto dažādu rīkus, lai ziņotu pacientiem par brīvām vietām rindā.

"Otra lieta noteikti ir precīzāk izprast, kas ir tās situācijas, kad varētu arī nenosūtīt uz izmeklējumiem, un tāpēc ir šis projekts, kura mērķis ir precīzāk un vienotāk definēt tos brīžus, kad vajag izmeklējumu, cik ilgā laikā tas ir nepieciešams, un definēt, kuri ir tie, kuriem ir nepieciešams tiešām 10 dienu laikā, kuriem pietiek ar 30 un kuri var gaidīt 60 dienas, un kuri varbūt vēl ilgāku laiku,"skaidro Alise Nīcmane-Aišpura. "Tas ļautu samazināt nevajadzīgos izmeklējumus. Arī attīstoties nosūtīšanas šiem rīkiem - elektro digitālajiem, mēs varētu beidzot redzēt, lai pacienti ir pierakstīti vienā vietā, lai nedublējas šīs rindas.'

Jaunā digitālā projekts idejas autors ir Ivars Tolmanis. 

"Pamudināja vēlme gan savu, gan kolēģu dzīvi, gan arī pacientu dzīvi padarīt ērtāku patreizējā situācijā. Un galvenais iemesls tām problēmām, manuprāt, ir spēles noteikumu maiņa šobrīd pasaulē attiecībā uz medicīnu un medicīnas pieejamību. Vēsturiski, ja cilvēks pie ārsta gāja, iespējams, ka nekad vai divreiz mūžā, vai bija dzirdējis, ka ārsti eksistē. Šobrīd ir tā, ka iespēja nokļūt pie ārsta ir pārvērtusies par tādu ikdienu, kā iet uz veikalu. Tas ir ļoti normāli, tur nav nekā slikta," skaidro Ivars Tolmanis.

"Ārstu skaits ir palielinājies, ja mēs salīdzinām to, kas bija simts gadu atpakaļ, bet informācijas apjoms un vēlme nokļūt pie ārsta ir tūkstoškāršojusies. Un šī problēma - tikt galā ar situāciju, kad cilvēkam ir pamatota vēlme izmantot medicīnas priekšrocības un ir vēlme nokļūt pie ārsta, viņa beidzas ar to, ka ir šīs "piltuves". Kad ārstu nav tik daudz un gribētāju ir vairāk. Un arī neviena maksātājsistēma nav spējīga šo situāciju risināt efektīvi, jo vienmēr gribētāju būs vairāk, izpildītāju mazāk."

Ārsts uzskata, ka viena no iespējām, kā to risināt, ir brīdī, kad cilvēks izlemj, ka vēlas nokļūt pie ārsta, bet maksātājs, pieņemsim, valsts, ir izlēmusi, ka, lai nokļūtu pie ārsta, nepietiek ar to, ka es izlēmu, ka es gribu iet pie ārsta, šo "piltuvi" regulēt, ieviest nosūtīšanas sistēmu. 

"Tas ir tāds ļoti vienkāršs, bet tikai viens no veidiem, kā regulēt cilvēku vēlmi saņemt medicīnisku palīdzību," atzīst Ivars Tolmanis. "To varētu risināt tādā veidā, ka mēs palīdzam gan pacientam pašam sakopot domas un salikt tos akcentus ar informācijas apjomu, kas ir pieejams. Pilnīgi normāli, ka cilvēkam gribas iet pie ārsta, bet viņam nevaram prasīt medicīnas zināšanas, lai saprastu, ka viņam tiešām ir jāiet pie ārsta. Un mēs arī nevaram prasīt no ārsta nosūtītāja orientēties pilnīgi visās nozarēs."

"Šī projekta ideja bija tāda: kā, izmantojot rīkus, kas mums ir pieejami, un tehnoloģijas, ļaut cilvēkam efektīvāk tajā informācijas apjomā, kas ir, un zināšanu apjomā, definēt un formulēt to nepieciešamību, balstoties uz to, par ko medicīna ir informēta, un efektīvi izmantot jau strukturētu informāciju gan pacientu labā, gan nosūtītāju labā," turpina IVars Tolmanis.

"Gala mērķis ir radīt ērti, tiešām ērti lietojamu rīku, bet digitāli lietojamu rīku pacientam, kuram, aizpildot tehniskas darbības, būtu iespēja digitālā vietnē veikt atzīmes un kaut kādā veidā kvalificēties vai varbūt nekvalificēties, vai uzdot kādu jautājumu par to, vai būtu jāiet pie ārsta. Savukārt ārstam nosūtītājam ļautu ātrāk un efektīvāk orientēties, vai tajā brīdī tiešām tas izmeklējums ir nepieciešams, vai tieši tajā mirklī varbūt kaut kādas prioritātes saliek.

Un kas vēl ir ļoti svarīgi, šis rīks ļaus, piemēram, ārstam nosūtītājam, Latvijas sistēmā tas ir ģimenes ārsts, efektīvāk šo nosūtījumu pārvērst par tādu rīku arī nākotnē. Mūsu projekta ideja paredz arī to, ka šis nosūtījums veidojas par tādu papildinošos rīku, kas jau ar katru nākamo epizodi ģenerē, iespējams, jaunu nosūtījumu, ja tas ir nepieciešams, un pacientam, piemēram, ja viņš izdomās - es atkal gribu aiziet pie ārsta, viņš, atverot rīku redzēs, man jau ir viens nosūtījums, kas saka: man pie ārsta jāiet, pieņemsim, pēc trijiem gadiem, nevis uzreiz. Vai otrādi. Teiksim, telefons sāks vibrēt: klausies, tu neesi bijis to prostatu pārbaudīt, tev bija jāiet līdz šī gada 31. decembrim, bet tu neesi bijis."

Ārsts piekrīt, ka iecere ir ambicioza, bet šobrīd tehnoloģijas ir tas, kas nodrošina darba efektivitāti. Šī projekta ideja ir izmantot labāko, kas šobrīd ir pieejams no tehnoloģijām, pacientu interesēs, ārstu nosūtītāju interesēs un, protams, arī ārstu izpildītāju interesēs.

Ivars Tolmanis atzīst, ka ideja nav jauna un pasaulē tā ir ierasta prakse. Pasaules pieredze arī motivē šo sistēmu īstenot un ieviest arī Latvijā.

2024. gads daudziem, kas veica ieguldījumus vērstpapīros, ir nesis krietnu peļņu, bet ir arī tie, kas ir cietuši ievērojamus zaudējumus! Raidījumā Kā labāk dzīvot atskats uz aizejošā gada finanšu tirgus notikumiem un piesardzīgas prognozes par 2025.gadu. Analizē "Investoru kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks, "Swedbankas" pārstāvis Andris Lāriņš un "SEB Investment Management" vadītājs Jānis Rozenfelds.

Svētku uguņošana, gaisa baloni un pat konfeti, ja tie pēc izlietošanas netiek savākti, atstāj negatīvu iespaidu uz apkārtējo vidi. Kā svinēt droši un atbildīgi, nepazaudējot svētku noskaņojumu? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Pasaules dabas fonda Klimata programmas vadītāja Madara Merle, pavārs Renārs Purmalis un biedrības "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa.

Lai mazinātu atkritumu daudzumu, kas rodas svētku laikā, raidījuma viesi aicina padomāt par sirsnīgām, vienkāršām un jēgpilnām dāvanām. Mudinājums ir izvēlēties vairāk nemateriālas dāvanas, kuras neprasa daudz iesaiņojamo materiālu, piemēram, uzdāvināt teātra, kino vai kāda cita pasākuma apmeklējumu; rūpīgāk pārdomāt arī pārtikas iegādi, lai pēc tam nebūtu daudz jāmet laukā.

Savukārt ierakstā atgādinām par drošību šajā svētku laikā. Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir gada tumšākais laiks un šai laikā dedzinām sveces gan Adventes vainagā, gan eglītē. Uzņēmuma "FN serviss" pārstāvis Dzintars Ludženieks aicina neaizmirst par ugunsdrošības noteikumiem.