Kā labāk dzīvot

Elektroauto skaits pasaulē turpina palielināties, tai skaitā arī Latvijā. Tomēr netrūkst skeptiķu, kas saka, ka ar elektrību darbināmi auto nevar izkonkurēt mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem un tā tāda blēņošanās vien ir. Par elektroauto tuvāku un tālāku nākotni spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas E-auto 2024/25 idejas autors, autožurnālists un "Tavs Auto TV" galvenais redaktors Roberts Jansons, Latvijas elektroauto biedrības valdes loceklis un līdzdibinātājs Jānis Bekers un elektroauto un tehnoloģiju entuziasts Raiders Raitis.

Adīšana ir ne tikai vaļasprieks vai nepieciešamība, kam nododas sirmas kundzes cienījamos gados. Tā ir iespēja radīt, būt kopā un pat uzlabot veselību. Par adīšanas sniegtajiem ieguvumiem raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta tautas lietišķās mākslas studija "Irbi" vadītāja Baiba Pilāne un "Darling Wool" izveidotāja un adīšanas kursu vadītāja Baiba Dambe.

Ierakstā Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Kristīne Šneidere, kas pēta veselīgu novecošanos un demenci, apstiprina, ka adīšana un citi rokdarbi veselību ietekmē pozitīvi un pat var aizkavēt demences procesus.

Baiba Dambe uzskata, ka adīšana uzdzīvo sava veida renesansi, īpaši 30 - 40 gadu vecu sieviešu vidū, kuras šajā straujajā dzīvē meklē veidu, kā palēnināt tempu, kā atrast laiku sev un nodarbei, kas piepilda un arī ļauj mazināt stresu un atslēgties no ikdienas.

Baiba Pilāne bilst, ka cilvēki, kas izvēlas apgūt etnogrāfiskos adījumus, adīt etnogrāfiskos cimdus, zeķes ka tas savā ziņā savas meistarības apliecinājums, misijas apziņa būtu par skaļu teikt.

Klasiskais stāsts ir, ka skolas laikā meitenēm nepavisam neinteresē apgūt adīšanu, bet pirmo reizi par to iedomājas, kad gaida bērniņu, ka vajadzētu zābaciņus, sedziņu varbūt. Tad nākamais mirklis, kad sievietes pievēršas adīšanai, ir kad bērni ir paaugušies un ir brīvs brīdis sev.

"Kad uz tās "adatas uzkāpj", nokāpt ir grūti," atzīst Baiba Pilāne.

"Adīšanā var ieiet tā, ka tu netiec ārā un viss pārējais paliek sekundārs, tāpēc ir jāuzmanās, jo adīšana nodarbina rokas un var iedzīvoties dažādas kaitēs, iekaisumos. Tāpēc vienmēr ar mēru un padomāt par ergonomiku - kā pareizi sēdēt, gaisma, atpūsties, paskatīties tālumā. Nepārpūliet sevi ar adīšanu," atgādina Baiba Dambe. 

Bet ar ko un kā sākt? Viens - atrast domubiedru kopienu, izvēlēties labu dziju un labas adatas un uzadīt "vienas ficītes projektu", kas dod ātru gandarījumu, nevis uzreiz džemperi vai milzu jaku.

Šonedēļ izsludināta pieteikšanās ikgadējam sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursam "Tam labam būs augt". Par konkursu un citām sociālās uzņēmējdarbības aktualitātēm runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas projektu vadītāja Līva Švarce, Labklājības ministrijas projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vecākais eksperts Juris Cebulis un Ogres sociālā uzņēmuma Vilbers dibinātāja un vadītāja Zane Bērziņa.

Viesojamies arī sociālā uzņēmumā Jelgavā. Ar rokkoncertu pirmdienas vakarā jauno mācību gadu uzsāka privātā mūzikas skola "Rokskola", kas šogad svinēs 20 gadu jubileju. Šo gadu laikā skola izaugusi no 20 līdz 300 audzēkņiem un 20 pedagogiem, un skolā var apgūt gan profesionālās ievirzes, gan interešu izglītības programmas. No maija skola atrodas bijušās Jelgavas bērnu slimnīcas telpās un "Rokskola" ir arī sociāls uzņēmums.

Sociālo uzņēmumu skaits Latvijā ir salīdzinoši stabils. Šobrīd ir ap 220 sociālu uzņēmumu. Līdz šim arī 80 uzņēmumi, kas bija ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu, to ir zaudējuši, liekākā daļa paši ir atteikušiem, iespējams, konstatējot, ka nosacījumi traucē tālāk attīstīties.

Atbalstu sociālā uzņēmuma darbībai var iegūt ne tikai sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursā, bet arī biznesa ideju konkursā, ko īsteno Labklājības ministrija ar "Altum" atbalstu.

Jūlijā Latvijā sāka strauji pieaugt Covid-19 pozitīvo paraugu skaits. Vai šobrīd briesmas garām, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Jurijs Perevoščikovs, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, Dace Zavadska, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, un Aivars Bērziņš, zinātniskā institūta BIOR Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

"Divu gadu laikā šis ir 10 pacēlums," skaidro Jurijs Perevoščikovs.

"Ik pēc četriem, pieciem, sešiem mēnešiem parādās jauns paveids, kurš izturīgāks par citiem, izplatās straujāk un inficē lielāku cilvēku skaitu. Šis ir desmitais pacēlums, bet ir lielāks, nekā bija pagājušajā vasarā un aizpagājušajā vasarā. Iespējams, turpināsies arī rudenī."

Viņš arī min, ka slimnīcās pieaug Covid slimnieku skaits, kā arī nāves gadījumu skaits. Jurijs Perevoščikovs un Dace Zavadska mudina riska grupām parūpēties par savu aizsardzību, lai arī ar vakcīnām tomēr skrienam pakaļ vīrusam, nevis ejam vienā solī vai apsteidzam, plānojam, kas nāks. Neskatoties uz to, vakcīnas pasargā no smagas slimības gaitas un nāves. Tās ir būtiskas cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, un tiem, kam ir nopietnas blakus saslimšanas.

Vidēji vakcīna mazina saslimšanas risku piecas reizes. 

Dace Zavadska vērtē, ka vakcīna varētu būt labāka un efektīvāka, bet nevaram apsteigt vīrusu, jo tas mainās daudz ātrāk.

"Tā ir labs spilvens tiem, kam ir būtiski nesasisties tad, kad viņi kritīs. Pārējiem kopā iepriekš saņemtās vakcīnas un saslimšana rada augstāku aizsardzību nekā tikai vakcinācija. Tas ir zinātniski pierādīts," skaidro Dace Zavadska.

"Ja būtu iespējams izveidot universālu vakcīnu, tas nav tikai Covid vakcīnai, to mēs arī par citām vakcīnām varam attiecināt, tas būtu brīnišķīgi. Bet tās vakcīnas, kas ir tagad, noteikti ir daudz labāk, nekā ja vispār nebūtu," atzīst Dace Zavadska.

Savukārt Aivars Bērziņš vērtē, ka būtiski ir saprast, kā pasaulē kopumā mobilizēt zinātnisko potenciālu, lai tas varētu daudz operatīvāk sniegt atbalstu dažādu krīžu pārvarēšanai saistībā ar slimību uzliesmojumiem un pandēmijām. Tas ir zinātnei svarīgs jautājums.

Runājot par 2. pensiju līmeni, terminu mūža pensija esam pieminējuši ne reizi vien, bet tā īsti, kas tā tāda ir, tomēr neesam analizējuši. Kas tad ir mūža pensija un kāpēc tai piesakās vismaz pagaidām kūtri, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro, Ervins Vēveris, "Compensa Life" Latvijas filiāles vadītājs, Kaspars Zvirgzdiņš, ERGO Dzīvības apdrošināšanas risku parakstīšanas un produktu attīstības nodaļas projektu vadītājs Baltijā, Jānis Mūrnieks, bankas "Citadele" privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs, un ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis.

Iemaksas 2. pensiju līmenī ir līdz pensionēšanās vecumam, mūža pensija kā viena no iespējām ir pēc pensionēšanās vecuma. Abos šajos noguldījuma veidos var izvēlēties, kas uzkrājumus mantos. 

Pensiju 2. līmenī var izvēlēties norādīt, ja cilvēks aiziet mūžībā, nesasniedzot pensijas vecumu, kurš to mantos. Savukārt, kad cilvēks ir pensijā, viņš šos uzkrājumus novirza vecuma pensijai vai mūža pensijai. 

Arī mūža pensijā var izvēlēties garantēto izmaksas periodu līdz par 20 gadiem, kur arī var norādīt vienu vai vairākus labuma guvējus, ja ir vairāki, tad arī norādīt proporciju, kā izmaksāto atlīdzību garantijas perioda laikā saņemt.

Saruna ar dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku un Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni.

Atgriežoties darbā pēc atvaļinājuma, ikviens vairāk vai mazāk intensīvi izjūt sindromu, ko psihologi dēvē par "post-holiday blues"– pēcatvaļinājuma skumjām. Tās ilgst vidēji divas trīs dienas un izpaužas kā grūtības atkal koncentrēties darbam, nomākta oma un dezorientācija sakrājušos darbu gūzmā. Kā ar to tikt galā ātri un nesāpīgi?

Pēc psihologu pētījumiem, cilvēkam pēc atvaļinājuma vajag apmēram 3-10 dienas, lai atkal adaptētos darba vidē, pierastu pie veicamajiem pienākumiem, mainītā dzīves ritma, lietišķā komunikācijas stila.

Skaidrojam kopā ar psihoterapeiti Diānu Zandi un juristu Kasparu Rācenāju.

Pagājuši četri mēneši kopš mājsaimniecības Latvijā, kurās uzstādīti vai tiks uzstādīti saules paneļi elektrības ražošanai, vairs nevar pieteikties neto uzskaites sistēmai, kuras vietā nākusi neto norēķinu sistēma.

Kā izmaiņas ietekmējušas mikroģenerāciju valstī un kā neto norēķinu sistēmu padarīt izdevīgāku?

Saruna ar Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktoru Gunāru Valdmani un

Klimata un enerģētikas ministrijas Finanšu instrumentu departamenta direktoru Raimondu Kašu.

Augļu un dārzeņu ražas pilnbriedā - ābolu maiss mūs sagaida darbā un plūmju kaste no vecmāmiņas dārza arī noteikti jāņem līdzi. Tomēr, vai visu to droši varam lietot uzturā? Ko darīt ar kritušajiem augļiem? Vai pietiek, ja bojāto vietu no augļa izgriež un vai bojāties sākušos tomātus var savārīt mērcē?

Studijā Inese Siksna Institūta "BIOR" eksperte - uztura speciāliste un Svetlana Aļminoviča - Miļjanoviča Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības eksperte.

Tikko no Vācijas! Viens saimnieks! Tas pats, tikai ar to svētdienās uz baznīcu braucis! – Ar šādiem, nu jau folklorizētiem tekstiem savulaik izmanīgi tirgoņi mēģināja lētticīgam pircējam iemānīt nodzītu automašīnu. Laiki mainās, bet vai auto pārdošanas tikumi arī? To noskaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Studijā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja IT daļas vadītājs Agris Daukste un Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis, drošas satiksmes eksperts Oskars Irbītis.