Kā labāk dzīvot

1. maijā Latvijā tiek atzīmēti Darba svētki. Gan pasaulē, gan mūsu valstī šos svētkus svin jau vairāk nekā simt gadu, un to aktualitāte ir neapstrīdama joprojām. Darba svētki tiek atzīmēti 80 pasaules valstīs, un šajā dienā tiek aktualizēti mūsdienu darba ņēmējiem nozīmīgi jautājumi.

Pirms gada tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2023/970, kura paredz paplašināt darba samaksas pārredzamību uzņēmumos. Kāpēc pārredzamība ir svarīga un vai tas veicina darbiniekiem saņemt taisnīgu atalgojumu? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar ilggadēju personālvadības un atalgojuma jomas praktiķi Kristiānu Bošu, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieci Elīnu Celmiņu, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperti Nataļju Preisu.

Par zāļu blakusparādībām studijā saruna ar Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktores vietnieku farmācijas jautājumos Sergeju Akuliču, ZVA zāļu drošuma speciālisti un Latvijas pārstāvi Eiropas Zāļu aģentūras Zāļu drošuma komitejā Zani Neikenu un Latvijas Farmaceitu biedrības Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, Latvijas Universitātes asociēto profesori Zani Dzirkali. Sazināmies arī ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidentu, ģimenes ārstu Aini Dzalbu.

Vēl arvien brīdī, kad notiek samērā nenozīmīgs ceļu satiksmes negadījums, trešdaļa autovadītāju nevis aizpilda saskaņoto paziņojumu vai nu papīra formā vai elektroniski aplikācijā, bet gan izsauc policiju, tādējādi tērējot valsts līdzekļus un aizņemto policistu laiku. Savukārt dati par 2023. gadu liecina, ka gadījumā, ja ir aizpildīts saskaņotais paziņojums, lēmums par kompensācijas izmaksu tiek pieņemts vidēji 29 dienās, bet policijas gadījumā nepieciešamas vidēji 50 dienas.

Kā šāda situācija vērtējama un ko iespējams darīt lietas labā, raidījumā spriežam ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Drošas satiksmes ekspertu Oskaru Irbīti, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja IT daļas vadītāju Agri Dauksti. Sazināmies arī ar Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieci Sabīni Irbenieci-Česli.

Vai pirms ziņām pusnaktī radio ziņu redaktori drīkst teikt "Labvakar"? Arī šis būs viens no jautājumiem, ko uzdosim raidījuma viesiem. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs, attālināti sazināmies arī ar filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu.

Cik daudz no ļaundabīgajiem audzējiem būtu attiecināmi uz darba vidi? Kas ir biežākie darba vides riska faktori, kuri var izraisīt ļaundabīgos audzējus? Kurās darba vietās šie faktori ir biežāk sastopami Kā tiek ierobežoti kancerogēni darba vietās? Kas jādara darba devējam un kas ir paša darbinieka atbildība?

Šos jautājumus studijā pārrunājam kopā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāju Lindu Matisāni, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktoru Ivaru Vanadziņu un Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecāko eksperti Jolantu Gedušu.

No pirmā aprīļa ceļu satiksmē drīkst piedalīties tikai ar Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) reģistrētiem elektroskrejriteņiem, kam pielīmēta reģistrācijas uzlīme. Vai tas un kas vēl uzlabo skrejriteņu braukšanas kultūru? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Kā pasargāt sevi un citus un braukt atbildīgi, diskutējam ar CSDD Reģistrācijas departamenta vadītāju Aivi Ozoliņu, Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieku Andi Rinkevicu un Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktores vietnieci un Preču un Pakalpojumu uzraudzības departamenta pārstāvi Lindu Rinkuli.

Skrejriteņu sezonas sākums diemžēl joprojām saistās arī ar lielāku traumu risku. Pēdējo divu gadu laikā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centrā ārstējušies 400 cilvēku ar dažāda veida sejas un galvas traumām, kas gūtas, krītot ar elektroskūteriem. Centra vadītāja Anna Ivanova stāsta, ka

jaunākais pacients bijis tikai deviņus gadus vecs, bet visbiežāk smagas traumas gūst gados jauni cilvēki no 18 līdz 40 gadiem, kas brauc iereibuši.

Lai gan pēdējos gados situācija nedaudz uzlabojas, ap 60 % pacientu tiek veiktas operācijas.

Pieprasījums pēc pudelēs pildīta dzeramā ūdens turpina būt stabils arī apdzīvotās vietās, kur pieejama centralizētā ūdens apgāde. Kas tas ir – pieradums vai objektīva nepieciešamība?

Par dzeramā ūdens kvalitāti saruna raidījumā Kā labāk dzīvot, kad studijā viesojas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadošais pētnieks, Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKA) izpilddirektors Sandis Dejus, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktore Olga Valciņa un "Rīgas Ūdens" pārstāve Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītāja Gunita Kona.

Pavasara lielo tīrīšanu ir jāveic ne tikai mājoklī, bet arī mūsu telefonos. Kāpēc svarīgi tikt vaļā no digitālajiem atkritumiem un kur tie rodas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā tikt galā ar virtuālajiem atkritumiem atgādina Latvijas Radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine un CERT.lv informācijas sistēmu drošības analītiķe Dana Ludviga.

Par digitāliem akritumiem var kļūt jebkādas datnes, ko elektroniski radām, fotogrāfijas vai e-pasti, ziņu jaunumu izsūtnes, ko veido organizācijas. Sarakstes, kuras nelietojam, bet nav izdzēstas.

"Ja kaut kas glabājas mūsu viedtālrunī vai datorā, tas patērē enerģiju, kāds par šo enerģiju maksā un visi kopā mēs par to maksājam ar CO2 izmešu daudzumu palielināšanu. Katrs e-pasts, katrs neaizvērts interneta pārlūka šķirklis patērē reālu enerģiju un rada reālus CO2 izmešus. Tāpat kā katrs e-pasts, kā katrs neatvērts e-pasts, kas nav atvērts un tupina kaut kur dzīvot,"norāda Vineta Sprugaine.

"It kā liekas, digitālie atkritumi nesmird, rokas nesmērē, neuzkrājas redzamā vietā, uz ielas nemētājas, bet viņi ir un tā ir realitāte, ko nevaram ignorēt," atzīst Vineta Sprugaine.

 

Statistika rāda, ka katru dienu tiek radīti vairāk nekā 5 miljardi foto. Tas ir daudz un katra bilde, katra šis bildes izsūtīšana šo CO2 apjomu pasaulē vairo.

Dana Ludviga iesaka pārlūkot lietotņu klāstu telefonā, kuras patiesi ir vajadzīga, kuras bijušas vajadzīgas pirms diviem gadiem, bet vairs neizmantojam.

Vineta Sprugaine arī atgādina, ka LVRTC veiks "talku" e-paraksta informācijas sistēmu migrāciju uz jauno tehnoloģisko platformu. E-paraksta rīki nebūs pieejami ne dokumentu parakstīšanai, ne identitātes apliecināšanai. Lietotājiem jāņem vērā, ka pēc šis atjaunināšanas e-paraksts mobile parole vairs nedarbosies, tā būs jāizveido jauna. Paroles maiņa jāveic tikai savā viedtālrunī, tikai aplikācijā e-paraksts mobile.

Neskatoties uz vēso laiku, augu dīgļlapiņas jau tīri braši tiecas saules virzienā. Par aprīļa beigu un maija sākuma dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Vecums ir īstais brīdis apgūt ko jaunu un iekarot jaunas virsotnes, tostarp rūpēties par sevi un papildināt zināšanas. Kā veicas projektā "Vecums nav šķērslis" un kā izdodas sasniegt izvirzītos mērķus – uzlabot senioru dzīves kvalitāti Baltijas valstīs, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta projekta "Vecums nav šķērslis" vadītājs Mārtiņš Valters, projekta vadītāja un Vidusdaugavas Nevalstisko organizāciju centra valdes priekšsētāja Agita Pleiko, Ikšķiles Senioru skolas izveidotāja un vadītāja, projekta partnere Sanita Bertmane un Krāslavas senioru skolas izveidotāja un vadītāja, projekta vadošā eksperte Tatjana Azamatova, kura arī savā doktordarbā pēta šo tēmu.