Kā labāk dzīvot

Sprieda, sprieda un nosprieda, ka jāspriež vēl. Apmēram šādi varētu raksturot Eiropas Savienības dalībvalstu ziemas un vasaras laika atcelšanas diskusiju. Un tomēr, vai pulksteņa grozīšana atstāj iespaidu uz mūsu cirkadiāno ritmu un miega kvalitāti, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa, Rūdīšanās skolas vadītājs un elpošanas treneris Māris Žunda un miega eksperte, ārste Natālija Bērziņa.

Māris Žunda norāda, ka viņa pētītais liecina, ka 60 - 70 % cilvēku uzskata, ka pulksteņa pārgriešana viņus ietekmē negatīvi. Viņš uzskata, ka tas neveselīgs rādītājs.

"Pulksteņa grozīšana ir divreiz gadā kā eksāmens pārbaudīt savu veselību. Ja tagad jau jūtam, ka nevaram kvalitatīvi iziet eksāmenu un dienas vai divu laikā adaptēties, jautājums, kas būs pēc 10 gadiem, ja tā turpināsim dzīvot. Labs aspekts, kā nokārtot testu," atzīst Māris Žunda.

Natālija Bērziņa atzīst, ka pārejot uz vasaras laiku cilvēkiem mazinās garastāvokļa traucējumu svārstības. Ir vairāk enerģijas un kustību.

"Bet ievērojams mīnuss ir tas, ka tad, kad pagriežam uz vasaras laiku, cilvēki, kas ir jutīgāki, viņi novēro, ka no rīta ir nogurums. Daļa ir, kas pamostas agrā, citi sūdzas, ka nevar pamosties. Vispār nevaru sevi izcelt no gultas," stāsta Natālija Bērziņa. "Otra daļa sūdzas, ka līdz ar pulksteņa pagriešanu ir grūtāk aizmigt. Ja cilvēks nevar ilgāku laiku aizmigt, tad saņemu tipiskākās sūdzības, tipiskāko saslimšanu, ar kuru strādāju, - bezmiegs. Cilvēki ar bezmiegu vai ar bezmiegu kaut kur vēsturē ir uzņēmīgāki."

Diētas, badošanās, atslodzes dienas - kam, kāpēc un vai vispār tās vajadzīgas? Lieldienās beidzas lielais gavēnis, tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot Lielajā Piektdienā saruna par to, ko vajadzētu mainīt ikdienas uzturā, domājot par savu veselību. Sarunājas ģimenes ārste Inga Zemīte, diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne izveidotāja un vadītāja Lolita Neimane un Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis.

Lai uzņēmums varētu efektīvi strādāt un darbinieki labi justos, var izmantot profesionāla kouča padomus, kuri palīdz augt gan uzņēmumam, gan indivīdam, palīdz izvairīties no izdegšanas un ļauj atrast pareizāko veidu, kā problēmas novērst. Par visu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta uzņēmuma "Helmes Latvia" vadītājs, biznesa koučs Viesturs Bulāns un integrālais koučs Rita Sprindžuka.

2023. gada 1. janvārī spēkā stājās Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums. Lai likums darbotos, liela loma procesa nodrošināšanai ir zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Plašāk raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka un Zemgales apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Sniedze Upīte.

"Latvijā ir gandrīz 111000 dzīvokļu, kas ir situācijā, ka dzīvoklis pieder vienai personai, bet zeme, uz kuras atrodas māja, citai.  Tā veidojas piespiedu dalītais īpašums, par kuru šobrīd dzīvokļu īpašnieku maksā piespiedu nomas maksu," skaidro Iveta Kruka. "Pieņemtais likums palīdz situāciju risināt, ja dzīvokļu īpašnieki vēlas, viņi var izveidot vienotu īpašumu. Tad visa daudzdzīvokļu māja būs vienota ar nekustamo īpašumu, funkcionāli saistīto zemi, kas ir zem daudzdzīvokļu mājas."

Vienkārši tā ir iespēja atpirkt zemi.

"Dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem divi lēmumi - viens, ka vēlas konkrēto procedūru uzsākt, otrs, kad zināma konkrētā summa, lēmums pēc būtības, ka grib veikt izpirkumu," norāda Iveta Kruka.

Tiesu izpildītājs kontrolē pašu izpirkšanas procesu, bet procesā ir iesaistītas daudzas iestādes un institūcijas.

Lai arī likums pieņemtsvairāk nekā pirms gada, šis arvien ir jauns process, kas varbūt cilvēkus nedaudz biedē un nav līdz galam saprotams. Tomēr interese un vēlme izpirkt zemi pieaug.

Jo vairāk paplašinās iespējas pirkumiem internetā, jo lielāka nozīme ir digitālajam mārketingam, lai pircējs preci vispār spētu pamanīt. Tomēr digitālā vide mainās ļoti strauji un tas kas labi strādāja vakar, šodien jau vairs nedarbojas. Par jaunākajām digitālā marketinga tendencēm saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "iMarketings.lv" pārstāvis Sergejs Volvenkins, e-komercijas biznesa vadītāja "Mēness aptiekā" Sniedzīte Vilmane, "Madara Cosmetic" pārstāvis Denis Paškovs.

Covid pandēmijas laikā uzplaukumu piedzīvoja pārtikas iegāde interneta platformās. Pēc pandēmijas cilvēki atkal vairāk iepirkās veikalos, bet joprojām ir daļa sabiedrības - jaunās ģimenes ar bērniem, arī seniori, kas izmanto iespēju pārtiku pasūtīt ar piegādi mājās. Uzklausām divu lielāko pārtikas veikalu tīklu pārstāvjius, kas izveidojuši interneta veikalus.

Izplatīts ir viedoklis, ka to, kas notiek ar iedzīvotāju naudu pensiju 2. līmenī, var ietekmēt tikai līdzekļu pārvaldītājs. Vai tiešām tā ir? Par un 2.un 3. pensiju līmeņa plusiem un mīnusiem raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas "Investoru Kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks, programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošā eksperte Ilze Vindele.

Ilze Vindele atgādina, ka 2. pensiju līmenis ir obligātā vecuma pensijas apdrošināšana, kur 6% no sociālās  apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīti līdzekļu pārvaldītājiem dalībnieku izvēlētajā ieguldījumu plānā. Šie līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos, lai nākotnē nodrošinātu lielākus ienākumus vecumdienām.

Eksperti neiesaka bieži mainīt 2. pensiju līmeņa plānus un pārvaldniekus. Nav prātīga rīcība to darīt reizi gadā. Tā var vairāk kaitēt saviem uzkrājumiem.

Ja maina ieguldījumu plānu, tad iepriekšējā aprēķina kopējo uzkrāto kapitālu, to izņem no līdzekļu pārvaldītāja un iegulda citā ieguldījumu plānā. Nav ieteicams ieguldījumu plānu maiņu veikt, kad ir zemi ieguldījumu plāna rezultāti.

Pavasaris jau mīņājas pie šķūnīša durvīm un nepacietīgi gaida, kad dārza darbi tā pa īstam ies vaļā. Ko darīt vispirms un ko vajadzētu paveikt tieši šajā laikā, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Vija Rožukalne iesaka pavasara griešanas darbu sadalīt pa posmiem, sākās ar augļu kokiem un ogulājiem, tad dekoratīvie krūmi un pēc tam visi skujeņi. Tos krūmus, kas zied pavasarī, neaiztiek, tos, kas zied vasaras otrā pusē, rudenī, apgriež tagad. Lai būtu kāds plāns dārza darbiem, jo šobrīd ir sajūta, ka jādara viss.

Ziema aiz muguras un līdz ar pavasari ievērojami pieaug ceļu satiksmes intensitāte, kurai nedaudz vajadzētu sagatavot gan sevi, gan automašīnu. Par to vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas būtu jāizdara, atgādina Ceļu satiksmes drošības dienesta Tehniskā departamenta vadītājs Juris Dreimanis, "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks un automehāniķis, ikdienā mūsu kolēģis Latvijas Radio Mārtiņš Paeglis.

Jānis Vanks atgādina, ka šobrīd sezonas sākums mototehnikas cienītājiem, ir bijusi pauze un jārēķinās, ka iemaņas "ierūsē". Tāpat motobraucējiem jāņem vērā, ka ne ceļi, ne arī citi satiksmes dalībnieki nav gatavi, ka parādās arī motocikli satiksmē.

Savukārt auto vadītājiem jāsāk atcerēties, ka satiksmē atgriežas motocikli. 

Protams, visiem jāpievērš uzmanība bedrēm, kas pēc ziemas ir uz ceļiem. Bieži vien to ir tik daudz, ka nepamanīta paliek kāda ceļazīme.

"Galvenais ir nepārvērtēt sevi un situāciju. Statistika ir nepielūdzama - tieši vasarā notiek nopietnākie ceļu satiksmes negadījumi ar nopietnākām sekām, jo ātrums ir lielāks, mēs jūtamies drošāk un apdzenam vairāk lielākā ātrumā," norāda Jānis Vanks.

Tagad pavasarī jāatceras, ka no rītiem vēl var būt apledojums uz ceļa.

Prasme rīkoties ar naudu nav tikai spēja sabalansēt savus nedēļas, mēneša un gada izdevumus. Tā ir arī prasme neiekrist finanšu krāpnieku nagos, kurus interesē arī cilvēki, kam bankas kontā atrodas vien nelielas naudas summas. Par finanšu pratības pamatiem, kas jāzina visiem, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Tehniskās universitātes profesore Guna Ciemleja, Vieglās valodas aģentūras pārstāve Irīna Meļņika, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše.

Šonedēļ, no 18. marta, norisinās Finanšu pratības nedēļa, kurā vairāk uzmanības pievērš aktuālajām jautājumam - finanšu drošība. Tāpēc meklē jaunus veidus, kā informēt un skaidrot cilvēkiem. Viens no veidiem - skaidrot vieglajā valodā.

"Finanšu nozare ir diezgan sarežģīta, daudz specifisku terminu, informācijas apjoms ir milzīgs. Ja man ir jāizburas cauri milzīgam finanšu un nesaprotamas informācijas apjomam, es kā cilvēks dažreiz apjūku. Tā nav mana ikdienas tēma, tā nav mana ikdienas valoda un es varbūt neizlasu visu, ko varētu. Veids ir uzrunāt vienkārši, saprotami, lai neprasa ilgu laiku izlasīt, saprast un kā tas skar mani," norāda Irīna Meļņika.

Klajā nāks un pēc atvēršanas svētkiem 21. martā brīvi pieejama kā e-grāmata būs grāmata "Mana nauda", kuras autore ir Guna Ciemleja.

Profesore atzīst, ka nav viegli uzrakstīt šādu grāmatu, ja esi no akadēmiskās vides un arī darbojies zinātnē. Valoda ir citāda, nekā tā, kurā bija jāizveido grāmata. Tieši tāpēc grāmata tapa ilgi un talkā nāca arī Vieglās valodas aģentūra.

"Es viena to nebūtu varējusi izdarīt. Tas ir komandas darbs, ir vajadzīgi vieglās valodas speciālisti, lai viņi palīdzētu pārkārtot tavu domāšanu," atzīst Guna Ciemleja.

Jaunās grāmatas pamatā ir jau iepriekš izdotā mācību grāmata par personīgo finanšu pārvaldību RTU studentiem. Sarežģītais teksts ir pārlikts vienkāršajā valodā, saglabājot būtību. Klāt nāk tēma par krāpšanu, par problēmām, ar ko cilvēki šobrīd sastopas. 

Vieglās valodas aģentūra šobrīd palīdz arī Latvijas Bankai sagatavot materiālus par finanšu krāpniecību vieglajā valodā.

"Viss rāda, ka cilvēki nesaprot sarežģīti sagatavotu informāciju, kas skar specifiskas jomas. Man ļoti patīk, ka banka domā par to, kā sasniegt visplašāko auditoriju, uzrunājot, nevis tajā valodā, ko paši profesionāļi lieliski pārzina, bet valodā, kas ir saprotama ikvienam, kas ar šīm tēmām ikdienā nedzīvo, nestrādā," gandarīta Irina Meļņika.

Aptaujas dati rāda, ka trešdaļa valsts iedzīvotāju nekad nepirktu lietotu elektrotehniku. Lai gan lietotas tehnikas iegāde var ietaupīt naudu un saudzēt dabu, iedzīvotāju skepse joprojām ir liela. Tomēr - nekad nesaki nekad! Lai censtos paradumus mainīt, norisinas kampaņa „Dod iespēju laboties”. Tās mērķis ir izglītot sabiedrību un mainīt priekšstatus par lietotu ierīču iegādi, remontu un lietošanas paradumiem, kā arī atgādināt par atbildīgu elektropreču nodošanu. Par kampaņu un tās mērķiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi "Latvijas Zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis, "Zero Waste Latvija" projektu vadītāja Evija Ozola-Ozoliņa un SIA „Eco Baltia vide” direktors Andris Ziemelis.

Lai veicinātu nolietotas elektrotehnikas atgriešanos apritē, šogad Pierīgā, Rumbulā, atklāta vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” elektrotehnikas remontdarbnīca “Lab!”.

Andris Ziemelis stāsta, ka palēnām uzsāk lietotās tehnikas remontdarbus, lai dotu tai otro dzīvi un piedāvātu iegādāties. Cilvēkiem ir plašas iespējas nodot nolietoto elektrotehniku, kas pēc tam nonāk pārstrādes rūpnīcā, kur sašķiro tās vienības, kuras varētu remontēt un izmantot. Pieredze rāda, ka vismaz 50% no tā, ko cilvēki nodod, ir remontējams.

"Šie 50% varētu būt tas, kam var dot otro dzīvi," vērtē Andris Ziemelis.

Tehnikas klāsts ir plašs un dažāds. Salabotās iekārtas tiks nodotas labdarībai un tirdzniecībai. Tās varēs iegādāties tīmekļvietnē www.lietovelreiz.lv.

Kā piemēru Andris Ziemelis min veļas mašīnu, kurai izlūzusi viena eņģe priekšējam vākam. 

Kaspars Zakulis arī ar piemēru skaidro, kāpēc cilvēki nodod atkritumos veļas mašīnu, kurai izlūzusi viena eņģe. Bieži remontdarbnīcā nepiedāvā "vienu mazu dzelzīti", bet komplektā ar visu vāku, priekšējo paneli, kas ir krietnas izmaksas. Cilvēks paskatās nolietojumu, paskatās, cik maksā jauna mašīna un iegādājas jaunu. Protams, ja vien ar draugu palīdzību nav iespējams sagādāt tikai minēto eņģīti un pašam to nomainīt.

Tas protams, raisa jautājumu, kāpēc vienas eņģītes dēļ prasa mainīt teju pusi veļas mašīnas.