Kā labāk dzīvot

Nūjošana, skriešana, velobraukšana, peldēšana ir ļoti labas nodarbes, lai uzturētu ķermeni kārtībā. Bet bez spēka vingrinājumiem iepriekš minētajām aktivitātēm nebūs pilnvērtīga pozitīvā efekta. Cik daudz un kādus spēka vingrinājumus nepieciešams veikt, lai veselība turētos, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente, Sporta laboratorijas vadītāja, sporta ārste Sandra Rozenštoka.

Darba ņēmējs - persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Darbinieks - fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Pat pirmās klases skolēnam ir skaidrs, ka darbinieks un darba ņēmējs ir sinonīmi! Juristi teiks – tā viss! Kas par lietu? Noskaidrosim marta latviešu valodas stundā. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

Andrejs Veisbergs norāda, ka darbinieks un darba ņēmējs ir viens un tas pats.

"Kāpēc vienā likumā ir tā un otrā ir citādi, to grūti izskaidrot. Acīmredzot likumi ir tapuši dažādos laika brīžos," vērtē Andrejs Veisbergs. "Es teiktu - darbinieks varbūt ir mazliet plašāks. Mēs bieži vien lietosim darbinieku ne tīri juridiskā nozīmē un ne tieši saistītu ar darbu. Bet citādāk? Man liekas, ka universitātes darba līgumā ir arī darbinieks, nevis darba ņēmējs. Protams, tā kā ir darba devējs, tad gandrīz vai prasās, lai būtu arī darba ņēmējs."

Dite Liepa vērtē, ka vārdkopa darba ņēmējs izklausās mākslīgi radīta, viņa iesaka lietot darbinieks. Tāpat viņa norāda, ka tas nav vienīgais likums, kur ir pretrunas no valodas viedokļa.

Mobings un bosings – joprojām darba vietā cilvēkiem var nākties saskarties arī ar šādiem izaicinājumiem. Kā pasargāt sevi, nezaudēt pašcieņu un kā tikt galā ar viena vai vairāku cilvēku radīto spiedienu, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Raidījuma viesi: Emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Agnese Orupe.

Veicot emocionālā klimata novērtējumu organizācijas, mobings nav vārds, kas parādītos bieži, sniedzot anonīmus komentārus.

"Kad ir, tad tie vārdi ir ļoti spēcīgi. Piemēram, vadītājs sauc mani par idiotu, kontrolē katru soli, neļauj ņemt atvaļinājumu un vest bērnu pie ārsta. Vadītājs pat piesaista citus darbiniekus veikt nevēlamas darbības attiecībā uz mani. Tādi dažādi stāsti mēdz būt. Godīgi sakot, vairāk šos esmu novērojusi komentāros valsts iestādēs, kas interesanti. Mazāk privātās un komerciestādēs," atzīst Jana Strogonova.

Bosings parasti saistās ar tiešā priekšnieka uzbrukumiem vienam cilvēkam, parasti labam darbiniekam. Uzbrucēja rīcība ir mērķēta uz darba snieguma kritizēšanu. Nemitīgi tiek apšaubīti rezultāti.

Mobingā parasti iesaistās vairāki cilvēki, tas ir uzbrukums personībai. Viņi kā banda no visām pusēm, tas ietver pazemošanu, kas atstāj cilvēku apjukušu, izraisa bailes, kaunu. Mērķis ir „izēst” no organizācijas.

Statistika liecina, ka sociālajos tīklos reģistrējušies gandrīz pieci miljardi pasaules iedzīvotāju un ik ceturksni tiem pievienojas vēl vidēji 76 miljoni lietotāju.  Tas vistiešākā veidā ietekmē intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, jo arvien grūtāk ir kontrolēt to, kā autoru darbi tiek izmantoti virtuālajā vidē. Par intelektuālo īpašumu jaunajā realitātē saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības izpilddirektore Liena Edvardsa, Patentu valdes Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Zommere un Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības padomes prezidents Kārlis Kazāks.

Sportiskām aktivitātēm un veselīgam uzturam būs maz jēgas, ja cilvēks pilnvērtīgi neizguļas. Kā tikt pie kvalitatīva miega, kad modernas sabiedrības dzīvesstils ir klaji pretrunā tam, kas ļauj labi izgulēties, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa un ārste otorinolaringoloģe Rudīte Pivņenko.

Runājam vēl par kādu aspektu, kas saistīts ar miega traucējumiem. Vai miegs un miega kvalitāte ietekmē liekā svara rašanos un aptaukošanos? Uz šo jautājumu atbild Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas vadītāja un sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande.

"Miegs un miega kvalitāte visnotaļ var ietekmēt lieko svaru un pat novest līdz aptaukošanās situācijai," norāda Guna Bīlande.

"Ja cilvēks nedabū kvalitatīvo, pietiekoši ilgo miegu, tad mainās uzreiz mums sāta izsalkuma hormona balanss. Protams, izsalkuma hormons vairākkārtīgi palielinās un sāta hormons samazinās, kas noved pie tā, ka cilvēkam būs tendence ēst vairāk. Turklāt šī apetīte būs ar absolūtu tendenci ēst kaut ko neveselīgāku, treknāku, vairāk saldumu, vairāk našķu, jo trūkst enerģijas.

Parasti pēc tās negulētās nakts ir diezgan grūti pieturēties pie papildus ūdens dzeršanas vai apēst svaigos zaļos salātus, kas tiešām figūrai un veselībai nekādu kaitējumu nenodarīs. Tāpēc rezumējot, jā, miegs miega trūkums var radīt lieko svaru un pat aptaukošanās. Ja pieaug svars, atkal mums pasliktinās miega kvalitāte, un šeit ir tāds lavīnas efekts un brīžiem pat varētu būt grūti nošķirt, kas tad pirmais, miegs vai šī pārmērīgā ēšana, kurš ir bijis pirmais tā teikt katalizators. 

Miega trūkuma rezultātā pieaug ir izsalkuma hormons. Nekāds pārtikas apjoms, neviens ēdiena apjoms nepalīdzēs šo hormonu līmeni samazināt tik efektīvi, kā to var izdarīt miegs. Tāpēc, ja ir tiešām negulēta nakts, ja ir iespēja, 15, 20 vai 30 minūšu snauda būs labākais risinājums, lai smadzenes varētu būt atpūtušās, lai mēs adekvāti varētu gan reaģēt uz dienas situācijām, gan domātu, gan arī muskuļu darbība būtu labāka."

Kvalitatīva miega trūkums ietekmē gan fiziskās, gan kognitīvās spējas.

Latvijas tirgū strādājošās apdrošināšanas kompānijas piedāvā mīļdzīvnieku - suņu un kaķu - apdrošināšanu. Piedāvātas polises gan ir ļoti dažādas un vai tām vispār ir jēga, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāve Sandija Šaicāne un Veterinārārstu biedrības, Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore. Sazināmies ar Latvijas kinoloģiskās federācijas prezidenti Viju Klučnieci.

"Pieprasījums pēc mājdzīvnieku apdrošināšanas tiešām aug. Varētu teikt, ka tāpēc, ka cilvēki kļūst informētāki un vēlas sevi pasargāt no neparedzētiem izdevumiem, kas dažos gadījumos var būt ievērojami augsti," atzīst Sandija Šaicāne. "Produkts, protams, ir vēl salīdzinoši jauns, bet paliek arvien populārāk, jo cilvēku informētība kļūst arvien lielāka. 

Pārsvarā runa ir par suņu un kaķu apdrošināšanu. Mazos mājdzīvnieciņus - jūrascūciņas, kāmīšus, papagailīšus un tamlīdzīgi - pārsvarā neapdrošina.

"Latvija ir viena no tām valstīm, kur ir ļoti mazs apdrošināto dzīvnieku procents, bet ir valstis, kur sasniedz 70 procentus un pat vairāk," norāda Lita Konopore. "Kopumā ņemot, ja šī apdrošināšanas programma ir stabila, izpilda to, ko viņa garantē un sola, tad, protams, ka veterinārārsti šādā apdrošināšanā ir ieinteresēti, jo dzīvnieka īpašnieks izvēlas savam dzīvniekam labāku veselības veicināšanas plānu, drošāk izvēlas ārstēšanas metodes. Bet tās ir pie nosacījuma, ja, teiksim, viņu gaidas sakrīt ar to, ko viņam pēc tam apdrošinātājs dod. Diemžēl nereti tomēr cilvēks nav pietiekoši labi izpratis vai viņam nav izskaidrots, ko ietver neietver viņa līgumus. Tajos gadījumos nu tad tas scenārijs nav tik labs. Kopumā ņemot, protams, ka veterinārārsti ir ļoti ieinteresēti.

Veterinārārste norāda, ka saistībā ar apdrošināšanas gadījumiem ārstiem arī rodas papildus darbus un līdz ar to arī samaksai par vizīti vajadzētu būt lielākai.

Ir apdrošinātāji, kas apdrošina tikai šķirnes dzīvniekus. Lita Konopore norāda, ka ir mīts, ka bezšķirnes dzīvnieki ir daudz veselīgāki.

"Vienkārši viņu slimības ir neprognozējamas. Tie, kas neapdrošina mērķtiecīgi bezšķirnes dzīvniekus, tas nav pareizi.

Ir jāapdrošina visi, jo nereti vairāk rūpes pat izrāda bezšķirnes dzīvnieku īpašnieki. Tas nav tāds kritērijs, kas šķirnei rādītājs. Šķirne dažreiz ir vienkārši rādītājs par cilvēku kā tādu, ka viņš grib izrādīties ar kaut kādu statusu varbūt augstāku, nekā viņš ir. Citreiz tas dzīvnieks pat paliek novārtā, viņam statuss drusku prevalē. Tā kā es ļoti sirsnīgi gribētu aicināt apdrošinātājus noteikti apdrošināt visus bezšķirnes sunīšus, visus bezšķirnes kaķīšus,

ja vien viņu saimnieks ir gatavs par to maksāt pēc tiem kritērijiem un nosacījumiem, kādus uzstāda apdrošinātājs."

Gadījumi, kad apdrošinātāji neatlīdzina zaudējumus par apdrošināto dzīvnieku:

mājdzīvnieka nāve vecuma dēļ;

iedzimtās un hroniskās slimības; 

izdevumi par slimībām, kas tieši tobrīd jau ir iestājušās, kad ir nopirkta polise, jo apdrošina riskus, kuru iestāšanās ir iespējama nākotnē;

izdevumi par mājdzīvnieku regulāro "apkopi" - vakcīnām, nagu griešanu, ausu tīrīšanu, par attārpošanu, parazītu iznīdēšanu, arī sterilizāciju;

piespiedu kaušanas vai dzīvnieku likvidācijas izdevumi, ja tie ir veikti saimniecisku apsvērumu dēļ, piemēram, produktivitātes mazināšanai, kad izdomā, ka cilvēkam dzīvnieku vairs nevajag;

ja dzīvnieks gājis bojā saimnieka apzinātas rīcības dēļ, piemēram, novārdzināšanas vai apzināti sliktas kopšanas rezultātā, ja apdrošinātājs var to izvērtēt un to konstatēt.

Latvijas iedzīvotāju juridiskā pratība un arī izpratne par darījumu juridiskajiem riskiem ir kritiski zema.  Daudzi cilvēki paraksta tik būtiskus dokumentus, kā dažāda veida līgumi, tajos neiedziļinoties un tos pat neizlasot. Vai problēmai ir ātri risinājumi? Šo un ar darījumu drošību digitālajā vidē saistītus jautājumus raidījumā Kā labāk dzīvot uzdodam Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārstāvjiem - padomes priekšsēdētājam Aigaram Kaupem un priekšsēdētaja vietniecei Ilzei Metuzālei.

Nieres ir orgāns, par kura darbību parasti daudz neraizējamies, līdz tas par sevi atgādina. Tomēr – nieres ir pelnījušas mūsu rūpes un uzmanību, jo tās nodrošina organismam vitāli svarīgas funkcijas. Par visu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, virsārste P.Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcas Nefroloģijas centrā Ieva Ziediņa un pacienti Ansis Straupmanis un Lija Miķelsone.

14.martā atzīmē starptautiskā Pasaules Nieru dienu (World Kidney Day 2024). Ar to solidarizējas arī Latvijas Nefrologu asociācija, kura sadarbībā ar citiem laikā no 7.martā līdz 14.martam aktualizēs svarīgāko par nieru veselību, tostarp par tendencēm un izaicinājumiem. Pasaules Nieru dienu katru gadu marta otrajā ceturtdienā aizsāka Starptautiskā nefroloģijas biedrība un Starptautiskā nieru fondu federācija.

7. martā Rīgas Stradiņa universitātes centrālās ēkas vestibilā no plkst.14 līdz 18 ikvienam interesentam būs iespēja bez maksas izmērīt asinsspiedienu, noteikt glikozes līmeni asinīs un saņemt mikroalbuminūrijas testu ar instrukciju tā veikšanai mājās. Varēs uzzināt arī par nieru veselības veicināšanas principiem un hroniskas nieru slimības riska faktoriem.

Ieva Ziediņa atklāj, ka pasākumi būs domāti gan veselības aprūpes speciālistiem, kā ar izglītojoši pasākumi ikvienam. Pacienti dalīsies ar saviem stāstiem. Mazāk grib stāstīt jaunāki cilvēki, jo darba devēju attieksme ir dažāda.

Ārste mMudina pieaugušos reizi gadā nodot urīna analīzes un arī asins analīzes pie ģimenes ārsta. Turklāt svarīgi ir nodot arī urīnu, kas sniedz daudz plašāku ainu par cilvēka veselību. Urīna izmeklējumi ļauj pārbaudīt nieru veselību un līdz ar novērst, piemēram, nieru mazspēju par 10 – 15 gadiem.

Ienākumu deklarāciju par 2023. gadu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jau paspējuši iesniegt vairāki desmiti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Par to, kam un kad deklarācijas jāiesniedz obligāti, attaisnotajiem izdevumiem un nodokļu pārmaksas izmaksām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro VID Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas daļas Rīgas ceturtās nodaļas vadītāja vietniece Natālija Konopecka un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāja Dace Ķirse-Ķirša.

Šogad arī īpaši aktuāli digitālās drošības jautājumi. Sazināmies ar Cert.LV kiberdrošības ekspertu Armīnu Palmu.

Armīns Palms norāda, ka jau pirms deklarāciju iesniegšanas termiņa sākuma konstatēts, ka tika veidotas viltus mājaslapas, kas būtu līdzīgas EDS sistēmai. Kopumā jau identificēti vairāk nekā 20 resursi, kas bija domāti, lai apkrāptu Latvijas iedzīvotājus. 

"Cert.lv" nevar bloķēt viltus lapu, bet organizācijas radītais DNS ugunsmūris ir pirmais drošības vilnis, kas var cilvēkus pasargāt, pat, ja laba vēl ir aktīva. Palms aicina sekot instrukcijā "Cert.lv" mājaslapā, lai konfigurētu tālrunī vai datorā šo programmatūru.

"Ja cilvēks saņem īsziņu ar pievienotām saitēm, ka Valsts ieņēmumu dienests grib ar viņu sazināties, tas noteikti ir krāpšanas mēģinājums," apliecina Palms. "Arī e-pasti, kur ir pievienotas saites, kur kaut kas ir aktīvi jādara. Vienmēr ir jābūt kritiskam. Ne tikai šī krāpšanas viļņa ietvaros. Jebkurā gadījumā, ja jūs steidzina, 90% tā varētu būt kaut kāda veida krāpšana. Tas arī viss, ko der atcerēties - ja jūs steidzina kaut ko darīt nekavējoties labāk apstājaties."

Arī VID pārstāves norāda, ka Valsts ieņēmumu dienests nekad nesūta īsziņas, tikai uz reģistrētu e-pastu paziņojumu, ka cilvēkam ir pienākusi vēstule EDS sistēmā. Arī pašu vēstuli neredz, tikai aicinājumu apmeklēt EDS un tur veikt visas darbības un saraksti ar VID.

Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija (LDUSA) ir izveidojusi kvalitātes zīmi "Iesaka uztura speciālisti", kas patērētājiem garantēs, ka produkta sastāvs un ražošanas tehnoloģija atbilst veselīga uztura pamatprincipiem. Kādi pārtikas produkti varētu būt atbilstīgi šai kvalitātes zīmei un kuri tomēr nē, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro LDUSA valdes priekšsēdētāja un sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande, LDUSA valdes locekle, sertificēta uztura speciāliste Linda Gerda Skudra.

Ierakstā uzklausām pārtikas tehnoloģi un uztura zinātnes speciālisti Dzintru Koktu. Viņa skaidro, kādiem kritērijiem jāatbilst veselīgam uzturam un tā ražošanas tehnoloģijai.

"Pirmām kārtām jau produkti ir ļoti dabiski, jo dabiskāk, jo labāk. Tas nozīmē to, ka īpašs uzsvars tiek likts ne tikai uz tehnoloģiju, tieši uz receptūru, ko pievieno klāt. Ļoti svarīgi ir arī izejvielu kvalitāte. Ja pieņemsim, tiek runāts par miltu produktiem vai sausām brokastu pārslām, vai sausiem brokastu musli, vai kādiem citiem miltu produkcijas izstrādājumiem, noteikti būtiski arī produkta izejvielas kvalitāte. Vai viņi nesatur pesticīdus, vai attiecīgās analīzes tiek veiktas uzņēmumā, lai izejvielām noskaidrotu kvalitāti," skaidro Dzintra Kokta.

"Ļoti atkarīgs produkta galarezultāts no receptūrā pievienotās papildus produkcijas, vai nav pievienoti aromatizatori, sintētiskās krāsvielas, dažādas zemas kvalitātes eļļas. Tāpat noteikti nedrīkst būt nekādas kaitēkļu invāzijas. Mēs skatāmies, lai piesātināto tauku daudzums nav liels, lai būtu, protams, arī sāls un cukura daudzums atbilstoši veselīga uztura vadlīnijām. Tas būtu viens no svarīgākajiem kritērijiem," turpina Dzintra Kokta. "Protams, noteikti arī prasām lai iepazīstina ar tehnoloģisko procesu, kā tiek ražots produkts. Ir arī svarīgi tomēr, lai viņš netiktu ilgstoši karsēts kādās taukvielās, lai termiskās apstrādes process nebūtu nesamērīgi ilgs, lai neveidojas milzīgi vitamīnu zudumi. Tas ir ļoti būtiski un svarīgi. Un vēl visam, protams, ir pa virsu higiēnas kritēriju un kvalitātes rādītāju regulāras kontroles gatavai produkcijai."

Dzintra Kokta arī pati veikalā pievērš uzmanību produktu sastāvdaļām veikalā.

"Protams, arī paskatos, kādas kvalitātes zīmes ir virsū. Jo tas šobrīd arī ir diezgan populāri, lai to kvalitatīvo produktu izceltu uz visa kopējā tirgus plāna, piešķir šo kvalitātes zīmi, kas attiecīgi iekļaujas kaut kādos izgatavotos standartus," stāsta Dzintra Kokta.

Viņa arī atzīst, ka ir nepieciešama šī jaunā kvalitātes zīme, kas apliecinātu produktu veselīgumu.

 

Jaunā zīme ir kā pazīme, kas apliecina, ka konkrētie pārtikas produkti Latvijas veikalos ir veselīgi un to sastāvs atbilst rekomendējamā sāls, cukura, piesātināto tauku u.c. uzturvielu daudzumam produktos. 

Asociācijā norādīja, ka kvalitātes zīmes kritērijus katrai pārtikas produktu grupai izstrādājusi LDUSA ekspertu komanda, kuras sastāvā ir gan uztura speciālisti, gan pārtikas tehnologi, balstoties uz vietēja un starptautiska mēroga veselības veicināšanas vadlīnijām.

Kritērijos ietverts rekomendējamais sāls, cukura, piesātināto tauku u.c. uzturvielu daudzums pārtikas produktos.

Kvalitātes zīmi paredzēts piešķirt dažādām produktu grupām, piemēram, graudaugiem un to produktiem, piena produktiem, konservētiem produktiem un citām grupām, nākotnē sarakstu arvien paplašinot.

Lai saņemtu Kvalitātes zīmi "Iesaka uztura speciālisti", pārtikas ražotājiem jāaizpilda pieteikuma forma un jāiesniedz izvērtēšanai nepieciešamie dokumenti par katru pārtikas produktu, kam vēlas saņemt zīmi. Plašāka informācija par Kvalitātes zīmes piešķiršanas procesu ir pieejama LDUSA mājaslapā.