Kā labāk dzīvot

Līdz marta sākumam Latvijā risinās sieviešu sirds veselības mēnesis. Tieši  problēmas ar sirdi ir pamats citu  slimību tālākai attīstībai, piemēram, otrā tipa cukura diabēts vai nieru mazspēja. Kā samazināt multiplu slimību rašanās risku, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: kardioloģe profesore Iveta Mintāle, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko.

Inese Mauriņa norāda, ka sievietes sirds veselības mēnesī mudina sievietes pārbaudīt veselību, apmeklēt ģimenes ārstu un uzdot jautājumus. Tie arī apkopoti mājaslapā "Par sirdi.lv".

"Riska faktors, kurš nav vēl iedibināts, ir vislabākais. Vislabākā ārstēšana slimībām ir neiegūt tos riska faktorus, kuri pēc  tam var nodarīt daudz ļauna un no kuriem pēc tam nav nemaz tik viegli atbrīvoties, kad tie ir," norāda Iveta Mintāle.

Ārste arī atzīst, ka katram vajadzētu zināt bāzes situāciju, kāds ir asinsspiediens, kāds ir holesterīns, kāds ir cukurs. "Visvieglāk mājās ir nosvērties, saprast, vai nav liekā svara. Un apdomāt vai sev un savai veselīgai dzīvei esam devuši pietiekami daudz. Neaizrauties ar slinkām lietām un sevis lutināšanu ar kūkām," bilst Iveta Mintāle.

 "Pastaiga gar jūru svētdienā vai pastaiga ar sunīti ikdienā ir kustība, bet tā nav fiziskā aktivitāte, kas mūsu veselībai nedod īsti neko. Ir zināmas intensitātes robeža, kad varam sākt kustību dēvēt par fizisko aktivitāti," norāda Rūdolfs Cešeiko.

Nodarbība vai treniņs ir mērķtiecīga fiziskā aktivitāte un tā ir ar lielu pievienoto vērtību.

"Atslēgas faktors ir intensitāte. Tajā pašā laikā mudina būs cilvēkus arī kustīgiem un pastaigāties gar jūru brīvdienās. Bet tas ir stipri par maz," turpina Rūdolfs Cešeiko.

Iekšlietu dienesti ir mainījuši pa vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 saņemto zvanu apstrādes sistēmu, paralēli ieviešot arī mobilo lietotni "112 Latvija" un tīmekļvietni "112.lv". Par to, kas mainījies, ieviešot jaunās saziņas platformas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par veiktajām izmaiņām plašāk stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vienotā kontaktu centra Rīgas reģiona nodaļas prikešniece Olga Mistjukeviča un VUGD Vienotās kontaktu centra pārvaldes priekšnieks Hermanis Plisko.

Līdz ar pārmaiņām iedzīvotājiem pa tālruni 112 vairs nebūs iespējams sazvanīt kādu konkrētu policijas iecirkni, bet informāciju pieņems un izvērtēs vienots operatoru dienests.

"112.lv ir informatīva vietne, kurā skaidro, kādos gadījumos zvanīt, kādos - tomēr nē uz tālruņa numuru 112. Kā arī iepazīstina ar jaunumiem un skaidro, kur vērsties sadzīves problēmu risināšanai, kas nav ārkārtas dienestu pārziņā," norāda Hermanis Plisko.

Kāpēc lietotni uzstādīt savā telefonā? 

"Lai nepieciešamības gadījumā ātrāk saņemtu palīdzību no operatīvajiem dienestiem. Ipaši domājām par cilvēkiem, kam ir citu valstu mobilo operatoru pieslēgums, kas nevar komunicēt. Viņiem nodrošina sakarus un norādot piktogrammas, var paziņot par notikušo," skaidro Hermanis Plisko.

Protams, aicina lejupielādēt jauno lietotni aicina arī Latvijas iedzīvotājus. Olga Mistjukeviča norāda, ka lietotne neaizņems daudz vietas tālrunī, bet ārkārtas situācijā būs gatavi un zinās, kā rīkoties.

Nepieciešams interneta pieslēgums, lai izmantotu lietotni. 

Ja tomēr mobilie dati nav pieslēgti, iesaka izmantot tālruņa numuru 112, lai paziņotu par notikušo, arī tad dienesta pārstāvji varēs noteikt atrašanās vietu, bet jārēķinās, ka saruna būs ilgāka un norādes būs nepieciešamas vairāk.

"Palīdzību saņems arī bez lietotnes izmantošanas, ja cilvēks spēj runāt un ar viņu var komunicēt un atbildēt uz dispečera jautājumiem," atzīst Olga Mistjukeviča.

Lietotni izmanto, kad nepieciešama operatīvo dienestu tūlītēja iesaiste, ir apdraudējums dzīvībai, īpašumam vai veselībai.

Interesējamies arī, kāda ir iedzīvotāju pieredze, izmantojot vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, kas ļauj bez maksas sazvanīt policiju, ātro palīdzību un ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

Kad nevajadzētu zvanīt uz tālruņa numuru 112?  Lai izsauktu taksometru, izteiktu viedokli par politiku, lai uzzinātu, kas noticis ar zvanītāja tālruni. Vairāk par to var uzzināt jaunajā mājaslapā.

Ja mēs vēlamies, lai organizācija darbojas labi, mums jārūpējas arī par darbinieku mentālo veselību. Kā pamanīt un noteikt, vai organizācija ir veselīga vai nav, un ko darīt, ja pazīmes liecina, ka radušās problēmas, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Agnese Orupe.

"Labbūtība ir šī brīža top tēma, gan ārējo notikumu sakarā, gan arī saistībā ar to, kas notiek Latvijā," atzīst Eva Selga.

Kā var izvērtēt, vai cilvēki jūtas labi uzņēmumā?

"Pirmkārt, skatāmies, cik daudz darbinieku slimo. Cik daudz darba nespējas lapu ir gadā. Tas ir viens no objektīviem kritērijiem. Kā arī visas lietas, ko darba devējs nodrošina, lai darbinieks justos uzņēmumā labi, - attālinātais darbs, elastīgais darbs. Daudz runājam par emocionāli drošu darba vidu. Varam paskatīties, cik daudz darbinieki smaida un kuri ir nomākti," norāda Eva Selga.

Darba devējam svarīgi par problēmām runāt, nevis teikt, ka viss ir labi, bet tajā pašā laikā algas neizmaksā laikā.

"Skatīties patiesībai acīs un meklēt risinājumus," iesaka Eva Selga.

Par to, ka klimats organizācijā nav labs, liecina arī darbinieku mainība. 

"Ja veicam apmierinātības mērījumu un nekas nenotiek, tad nākamajā, aiznākamajā gadā nesaņemsiet neko no darbiniekiem. Ir svarīgi, ja jautājam, tad arī sniedzam atbildes, kad to un to izdarīsim. Ja nevaram, tad arī godīgi pasākām, ka šogad mēs to nevaram tāpēc, ka... Bet ir jābūt reakcijai un atgriezeniskai saitei, ja cilvēkam jautājam un cienām viņa viedokli," norāda Eva Selga.

Agnese Orupe atzīst, ka brīnišķīgs instruments, kas parāda diezgan daudz patiesas informācijas, ir tā saucamās intervijas, kad darbinieks dodas prom. Tad vairs nav jābaidās pateikt, ko domā. Jā, tas ir laikietilpīgs process, bet ļauj arī daudz uzzināt, ja vien uzņēmējam ir vēlme ieklausīties.

"Vēl viena interesanta vieta, kur var labi redzēt no psiholoģijas viedokļa, kāds organizācijas veselīguma rādītājs, ir tas, kā cilvēki uzvedas sapulču laikā un pēc sapulcēm. Ja sapulcē ir klusums un tad, kad sapulce beidzas un vadītājs iziet, visi sāk "vārīties", nav ļoti laba pazīme," norāda Agnese Orupe.

"Cilvēkiem būtu jārunā sapulces laikā, jāsaka, ko viņi domā, kā jūtas, un pēc tam jāiet pildīt uzdevumi, par ko sapulcē esam vienojušies. Ja pēc tam sākas „cepiņš”, un virtuves ir laba vieta, kur kaut ko novērot, tad ir vērts paskatīties uz klimatu."

Mentālās veselības problēmas, kas var būt cilvēkiem, kuri strādā organizācijā, kur nav labs klimats, ir izdegšana, ļoti daudz depresijas un ļoti daudz trauksmes.

Katru gadu Latvijā pensijā dodas ap 20000 cilvēku. Lai precīzi aprēķinātu darba stāžu, topošajam pensionāram iespējams ir jāveic neliels mājasdarbs. Šo un citus ar vecuma pensiju piešķiršanu un saņemšanu saistītos aspektus apspriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktora vietniece Ilze Andersone un VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā.

Lai pensiju aprēķinātu pēc iespējas precīzāk un tā arī būtu lielāka, Egita Garā iesaka visiem, kam tuvojas pensijas vecums, patiesībā vismaz piecus gadus pirms pensionēšanās, sākt interesēties par to, kāda informācija ir VSAA rīcībā.

"Ir būtisks darba stāžs līdz 1996. gadam. Jo sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēma ir sākusi darboties no 1996. gada, līdz ar visa informācija par jūsu darba attiecībām, kādas ir bijušas, iespējams, nav aģentūras rīcībā," norāda Egita Garā. "Tāpēc aicinātu katru, kuram tuvojas pensijas vecums, bet arī cilvēkus ap 40 gadiem, kuriem ir bijis darbs  līdz 1996. gadam, paskatīties portālā "Latvija.gov.lv" sadaļā VSAA pakalpojumi un informācija, lai pārliecināties, kas ir aģentūras rīcībā." 

Apdrošināšanas stāžā var, iespējams, ieskaitīt darbu kolhozā līdz 1990. gadam, piemēram, vasarā, bet ne "Lotosa" vienībās.

Nepieciešamo informāciju var meklēt arī Valsts arhīvā, ja nav nekādu dokumentu. Bet svarīgi izvērtēt, vai tiešām darba stāžs līdz 1996. gadam būs vismaz viens gads, jo pensijas aprēķinā svarīgi ir gadi, ne daži mēneši.

Darba stāžs līdz 1996. gadam ietekmē ne tikai piemaksu pie pensijas, bet arī pensijas aprēķinu.

"Kopējais apdrošināšanas stāžs ir vajadzīgs, lai noteiktu tiesības uz pensiju, kā arī pensijas aprēķinā ņem klāt konkrēto stāžu un tas ir būtiski pie sākuma kapitāla aprēķināšanas. Ir maldīgi domāt, ka stāžs līdz 1996. gada ietekmē tikai piemaksas," norāda Egita Garā.

Sāpīgs jautājums ir daudziem iespēja pierādīt darba attiecības laikā no 1991. gada līdz 1996. gadam. Vērā ņem darba līgumus, kā arī ierakstus darba grāmatiņās, kas toreiz bija, bet būtiski, vai šajā periodā uzņēmējs, pie kura strādāja, bija reģistrēts kā sociālā nodokļa maksātājs. Ja nebija, diemžēl viņš neveica iemaksas. Tomēr, ja var pierādīt, ka ir bijušas darba attiecības, var arī ieskaitīt šo periodu darba stāžā. Ir arī dažādi izņēmumi, piemēram, saistībā ar zemnieku saimniecībām.

Par 2023. gada jaunvārdu aptaujā iecelta "sāļvira" līdzšinējās soļankas vietā. Vai vārds iedzīvosies? Arī par to spriedīsim latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

Aptaujā par 2023. gada vārdiem izraudzīti "atdēvēt, atdēvēšana", ar nozīmi pārdēvēt, atjaunojot pienācīgu nosaukumu. Par gada nevārdu izvēlēts "tolerēt" – vietā latviešu valodā lietojami "izturēt", "paciest" un "pieļaut". Savukārt par 2023. gada jaunvārdu aptaujā iecelta "sāļvira" līdzšinējās soļankas vietā.

"Nē, domāju, ka neiedzīvosies," pārliecināts ir Andrejs Veisbergs, vaicāts par gada jaunvārda "sāļvira" dzīvotspēju. "Pirmām kārtām mums nebūtu jāaizstāj visi ēdienu nosaukumi ar latviskojumiem. Ir bezgala daudzās itāļu kafijas un daudz kas cits. Nu, mēs nedomāsim katram vārdam kaut ko citu."

Veisbergs arī norāda, ka gada vārda un nevārda pasākums nav valodas institūciju organizēts, lai arī reizēm tiek pasniegts, ka valodnieki ir nolēmuši, ka tā būs, ka soļanka, tagad būs sāļvira. 

"Cilvēkiem varbūt tiešām liekas, ka tagad visās ēdienkartēs tūlīt mēs likvidējam soļanku un rakstām tur sāļvira. Nē! Šajā konkursā - es to sauktu drīzāk par konkursu - tiek savākti dažādi tautas izdomājumi, arī kļūdas, savārstījumi, dažādas ērmības, nu tad šī žūrija izvēlās, un mums ir diezgan lielas diskusijas par to, kas liekas interesantāks, un tad tas tiek parādīts tautai atpakaļ. Un tad sākās "vārīšanās", "cepšanās", un "sāļviras"," skaidro Andrejs Veisbergs.

Tajā pašā laikā Veisbergs neslēpj, ka šajos piedāvājumos ir arī daudz interesanta, piemēram, lieksēdes.

"Bet neviens no šiem vārdiem, tāpat kā šie savārstījumi netiek likti priekšā kā piemēri, kuriem vajadzētu sekot," vēlreiz norāda valodnieks.

Arī Dite Liepa norāda, ka šo akciju bieži tieši plašsaziņas līdzekļi parada par valodnieku gada pienesumu. 

"Tas, kas man arī liek vienmēr pēc tam taisnoties, un tad prasa gan studenti, gan arī attālāki kolēģi, kas nav ar to saistīti, kas jautā: ko tad jūs tur darāt? Un parasti tas tiešām tiek pasniegts kā tāds: visu gadu valodnieki sūri, grūti strādājuši un tagad nu domājuši tādus, piedodiet, smieklīgus vārdus, un tagad tie visai sabiedrībai tiek pasniegti - nu, ko jūs, kā jūs tagad tā'?" komentē Dite Liepa.

Latvijā tāpat kā daudzviet pasaulē zarnu vēzis ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām slimībām. Jau daudzus gadus valsts iedzīvotājiem ir iespējā veikt zarnu vēža skrīningu, bet to izmanto vien retais. Kāpēc tik svarīgā agrīnā vēža diagnostika pilnvērtīgi nestrādā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē stacionāra Latvijas Onkoloģijas centrs galvenais ārsts Andrejs Pčolkins, Zarnu vēža pacientu biedrības vadītājs Uldis Veseris.

Sazināmies ar Slimību profilakses un kontroles centra Ārstniecības pakalpojumu departamenta eksperti Līvu Seili.

Arī pasaulē šī saslimstība ir augstā līmenī un bieži to diagnosticē vēlu. Latvijā skrīninga aptvere ir apmēram 15% Latvijā, lai skrīningam būt jēga aptverei jābūt virs 45%.

Raidījuma viesi atzīst, ka ir svarīgi cilvēkus mērķauditorijas vecumā uzrunāt. Bet zarnu vēža skrīningam nav personalizētu uzaicinājumu, kā piemēram, ir krūts vēža pārbaudēm sievietēm. Zarnu vēža pārbaudes ir pacientu un ģimenes ārstu ziņā. Ir daudz ģimenes ārstu, kuri uzaicina veikt skrīningu, bet ne visi, tāpēc arī pacientu iesaiste ir zema.

Andrejs Pčolkins norāda, ka citās valstīs, kur īsteno zarnu vēža skrīninga programmu, tā nav atstāta tikai ģimenes ārstu pārziņā.

Uldis Veseris uzskata, ka ir nepieciešams daudz plašāk informēt par cilvēku par zarnu vēzi un iespējām ārstēties un izveseļoties, ja problēmai laicīgi pievērš uzmanību. Sabiedrībai ir jābūt informētai par slimību, lai rastos vēlme doties uz pārbaudi.

Domājāt, ka vēl ir laiks paslinkot? Nekā! Laiks gatavoties jaunajai dārza sezonai. Par pirmajiem šī gada dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina dārzkopes - Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Kā dažiem cilvēkiem izdodas saglabāt optimistisku skatījumu uz dzīvi, savukārt citi jūtas bezspēcīgi un paguruši? Kā spēt raudzīties uz notiekošo tā, lai glāze liktos pa pusei pilna, nevis pustukša, kā rast sevī dzīvesspēku, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē geštaltterapeite Elīna Zelčāne un centra "Skalbes" bezmaksas krīzes tālruņa projekta vadītāja Anda Švinka.

Ko nozīmē dzīvesspēks, kas ir salīdzinoši jauns termins, skaidro Elīna Zelčāne.

"Tas ir līdzīgi kā kaučuka bumbiņa, kad triec pret zemi, atlēkt atpakaļ, vai kad dārzā ravējat gārsu un liekas, viss ir izravēts, bet gārsa pamanās izlīst ārā. Tā ir mūsu spēja brīdī, kad dzīves grūtības mūs triec pie zemes un rada pārbaudījumus, adaptēties, atkopties un turpināt dzīvot. Līdzīgi kā ekosistēmās ir klimata pārmaiņas, bet ekosistēma pielāgojas un eksistē, kaut kas līdzīgs notiek arī ar cilvēku," skaidro Elīna Zelčāne.

Uz jautājumu, ko darīt situācijā, kad, lai man būtu labi, nonāk pretrunā ar, lai maniem mīļajiem būtu labi, speciālistes iesaka vērtēt, vai tas ir saistīts ar paša grūtībām vai otra cilvēka problēmām.

Zelčāne norāda, ja runājam par grūtībām, ar kurām saskārušies mūsu tuvinieki, svarīgākais ir būt līdzās un dot pleca sajūtu vai sirds siltumu. Ne vienmēr vajag padomus un kaut ko risināt. Tas arī atkarīgs no paša cilvēka, kādu palīdzību viņš vēlas.

"Ja ar mums pašiem kaut kas ir noticis un ir doma, ka es negribu apgrūtināt tuviniekus, bet vienlaikus es gribu, lai arī man ir labi, varbūt jāmeklē līdzsvars, ka kādreiz es parunāju ģimenē, kādreiz varu piezvanīt uz palīdzības tālruni, man ir draugi, ir vēl cilvēki, ka nav tikai partneris vai kāds cits viens cilvēks, kuram visu vezumu iedot. Padalīt, pašķaidīt," uzskata Elīna Zelčāne.

Viens ieteikums no speciālistēm - dzīvesspēku var palīdzēt uzturēt arī mērenība, neuzlikt sev pārāk augstus uzstādījumus

"Reizēm ir tā, kā cilvēki uzliek sev pārāk lielus mērķus, viņi nespēj tos sasniegt un ir neapmierināti ar sevi un tas viņus grūž dziļāk  neapmierinātībā. Kad mērķus uzliekam mazākus, reālistiskākus, mums ir prieks. Veidojas tā saucamais dopomīns jeb atalgojuma hormons no tā, ka man sanāca," norāda Elīna Zelčāne.

"Agrāk es pulkstenī, kas skaita soļus, uzliku 10000 un viss, ja es biju nogājusi kādus 4000, likās, es neizdarīju, man nav spēka, bet kad uzliku, ka ir minimālais, optimālais un maksimālais plāns, es par saviem 5000 soļiem priecājos. Nekas, man bija grūta diena, bet vismaz izdarīju minimumu. Tas ļoti maina."

 

Ierakstā uzklausām "Vecpiebalgas rūķus". Cēsu novada Vecpiebalgā darbojas biedrība "Vecpiebalgas rūķi". Ja sākotnēji biedrības mērķis bija atbalstīt trūcīgas ģimenes, tad tagad katru gadu pārtiku, apģērbu un citas nepieciešamas lietas biedrības pārstāvji ved ap 30 ģimenēm, kas nonākušas īslaicīgās grūtībās finansiālu iemeslu, veselības vai citu apstākļu dēļ.

Zemnieku protesti un streiku vilnis Eiropā, ekonomikas lejupslīde, labējo un kreiso politisko spēku radikalizācija, kodolkara draudi rada nenoteiktību par mūsu nākotni, īpaši, ja nākas pieņemt kādus tālejošākus lēmumus. Kā pieņemt lēmumu par nākotni, kad daudz kas nav skaidrs, un kā notiek lēmumu pieņemšana nenoteiktos apstākļos? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors un vadošais pētnieks Gundars Bērziņš un  Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš.

"Cilvēks laimīgs ir nevis tādēļ, ka neko nedara, bet tāpēc, ka gūst gandarījumu, darot kaut ko ar pievienoto vērtību. Ja cilvēkam ir atbildība par kaut ko un viņš var būt noderīgs," ir Gundara Bērziņa atziņa.

"Ja nenodarbojamies ar prāta higiēnu, ilgtermiņā tas ietekmē dzīves kvalitāti. Mūža nogalē negribu būt vecs cilvēks, kas par visu žēlojas," vērtē Mārcis Auziņš.

Telefoni, datori, televizori un LED apgaismojums ir tikai daļa no iemesliem, kas var negatīvi ietekmēt redzi. Kā rūpēties par acu veselību, kad viedtālrunis kļuvis par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: oftalmoloģe "AIWA CLINIC" oftalmoloģijas nodaļas vadītāja Dace Lietuviete un oftalmoloģe Anda Balgalve.

Dace Lietuviete norāda, ka visvairāk acu veselību iespaido saule, arī ziemā, vējš, bet telpās jebkādi ekrāni, jeb viss, kas atrodas tuvā attālumā un liek vairāk koncentrēties un retāk mirkšķināt acis. Tā var būt arī grāmatu lasīšana.

Ārste norāda, ka ir jāpiedomā, lai gaisma pareizi atstarojas uz ekrāna, jābūt labai korekcijai, pareizām brillēm, vai jāsēž pareizā attālumā, ja brilles nav vajadzīgas. Uzturoties ārā saulainā ziemas dienā ārste iesaka lietot saulesbrilles.

Andai Balgalvei ir cits viedoklis. Viņa piekrīt, ka, raugoties uz svaigu sniegu, acis žilbst, kalnos saule ir spēcīga un ir vajadzīgas saulesbrilles, bet Latvijā, kur ziemas ir tik īsas un saules pietrūkst, kā arī pietrūkst ārpus telpām pavadītā laika pie pilnvērtīgas pilna spektra gaismas, nevajadzētu lietot saulesbrilles.

Protams, ir jāsargājas pēc operācijām vai, ja cilvēks lieto lēcas, bet īpaši bērniem un jauniem cilvēkiem nevajadzētu lietot saulesbrilles, ja acis ir veselas, uzskata Anda Balgalve. Ārste vērtē, ka saulesbrilles vajadzētu lietot daudz mazāk.