Kā labāk dzīvot

Lai gan Latvijā nav tik izteiktas jauniešu bezdarba problēmas, kā tas ir citās Eiropas valstīs, tomēr jāatzīst, ka zināmas problēmas pastāv, jo vienus darba devēji ķertin izķers, bet citiem būs jāreģistrējas bezdarbniekos. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: uzņēmuma "ZZ Dats" projektu vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes studente Ilze Zane Radziņa, RTU karjeras konsultante Santa Latkovska un uzņēmuma „Allnex” personāla vadības projektu vadītāja Agija Dzērve. Sazināmies ar Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultanti Gunu Sīli.

Visus, kuri lūkojas pēc darba vai prakses vietām, ir ieinteresēti karjeras maiņā, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina piedalīties Latvijā lielākajā profesionālās orientācijas pasākumā "Karjeras diena". Tas notiks 8. martā no plkst. 10 līdz 18 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Rīgā.

Karjeras dienā piedalīsies vairāk nekā 100 uzņēmumu, notiks "Darba tinderis" un daudz citu aktivitāšu. Šogad "Karjeras diena" notiks 21. reizi.

Locītavu sāpes var būtiski pasliktināt mūsu dzīves kvalitāti. Tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot saruna par iemesliem, kāpēc locītavas sāk sāpēt un kā no sāpēm tikt vaļā. Skaidro traumatologs, ortopēds Ģirts Bērziņš un ķirurgs-osteopāts Andris Zemītis.

Ierakstā uzklausām reimatoloģi Andu Kadišu. Viņa ir ārste jau trešajā paaudzē un vispirms stāsta par trim galvenajiem iemesliem, kas izraisa kaulu, locītavu un saistaudu slimības.Kā arī atgādina, lai saglabātu kaulu un locītavu veselību, nepieciešams kustēties.

Vīriešu mentālās veselības problēmu atpazīšana un spēja palīdzēt ir svarīga visai sabiedrībai. Kā iedrošināt vīriešus runāt par sevi un vērsties pēc palīdzības, kad tas nepieciešams, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: kampaņas vēstnesis Armands Simsons, biedrības "Ogle" līdzdibinātājs Maigurs Cepurītis un ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis.

Armands Simsons atzīst, ka grūtākais, ko izdarīt, ir aiziet un palūgt palīdzību. To viņš saka no pieredzes. 

Bet kāpēc cilvēki joprojām nespēj runāt par pašnāvības draudiem, par mentālo veselību un stāstīt par to, kā viņi jūtas?

"Diemžēl liela daļa no mums ir padomijas produkti ar visu padomijas uzlikto sistēmu, kas diemžēl, bet velkas arī šodien, kad mēs esam pilnīgi citā sistēmā, absolūti citādi domājošā valstī. Viss jau sākās tad, kad mazais Armandiņš, mazais Maigurs, mazais Ēriks bija maziņi. Un tur atkal negribu teikt tādu pēdiņās paldies, bet neapzināti mūsu mamma, ome, krustmāte, vecāki ir ielikuši šo nelaužamo stereotipu, ka mazie puikas neraud, ka tu nevari čīkstēt, ka tu nevari raudāt," uzskata Armands Simsons.

Nesen uz ielas vīriešiem jautājuši, vai ir normāli, ka vīrietis raud?

"Visa jaunā paaudze - un ar šo es domāju, tiešām jau neatkarīgās Latvijas jauniešus un vīriešus, atzīst, ka tas ir jocīgs jautājums, kāpēc lai es nevarētu atļauties raudāt? Attiecīgi, ja aizlienam priekškaram otrā pusē, tur ir uzreiz ir atbilde - kādā sakarā, vīrietis nedrīkst izrādīt savas emocijas. Nekādu raudāšanu," atklāj Armands Simsons. "Man mājās agrāk teica, kad sasita kāju, ciet, vai arī izdara kādu kļūdu, ciet. Asaras - tas nepiestāv vīrietim. Un tur ir lielākā augsne, kas ir ielikta, no kuras mēs varam tikt vaļā. Mēs esam diezgan apzinātas būtnes ar savu domāšanu, un nav jādomā, ko kāds padomās, ka es izrādīšu savas emocijas. Kāda starpība, ko citi domās, bet tas sabiedrības, nezinu, spiediens, ko mēs paši esam uzlikuši, ko, iespējams, sabiedrība mums uzliek, ka neļauj to darīt tikai un vienīgi tāpēc, ko par mani padomās. Ko par mani padomās mani čaļi, kas es aiziešu hokeju uzspēlēt, ko par mani padomās skatītāji, redzēs, ka Armands ir atzinies un kā tagad skatīsies mūsu raidījumu, ka viņš tomēr ir kaut kāds, nezinu, mīkstmiesis, kurš atļaujas raudāt un atļaujas sabrukt kaut kādā brīdī. Bet tā nav runa tikai par mentālo stāvokli."

"Aiziet pie psihoterapeita vai psihiatra ir pilnīgi normāli. Ir pilnīgi normāli. Un atzīt, ka mentālā ir slimība, gluži tāda pati, kā fiziskā ir slimība - puņķi, kakla sāpes, galvassāpes. To var ārstēt. Tikai ir jāgrib," uzskata Armands Simsons.

"Ar padomu un priekšlikumu došanu vienmēr ir jābūt piesardzīgiem. Cilvēks, it īpaši, ja ir grūtībās, viņam ir praktiski neiespējami saņemties aiziet paskriet. Jā, fiziskās aktivitātes tiešām palīdz uzlabot psihiskās veselības stāvokli, tur ir forši pētījumi, kas to pamato. Bet ir tādi stāvokļi, kur vienkārši nevar piecelties no gultas augšā," vērtē Ernests Pūliņš-Cinis.

Padomus dot viņš iesaka kā ierosinājumus, bet nevis, ka tas noteikti palīdzēs.

"Gribu uzreiz uzsvērt vēl vienu ļoti svarīgu aspektu. Mēs gana daudz runājam par sabiedrības uzspiestiem stereotipiem un sabiedrības atbildību, par to lai, mēs runājāmies un nākam radio runāt. Cik bērnība mums gana daudz ir atstājusi sekas caur to frāzi "vīrieši neraud" un tā tālāk. Bet šodien katram vīrietim, paraugoties uz sevi šodien, ok, mēs varam saprast sekas, bet tā atbildība šodien jāuzņemas pašam par sevi," norāda Ernests Pūliņš-Cinis. "Tev ir jābūt kaut vai mazai iniciatīvai - aiziet ar kādu parunāt, aizej un paprasi kādam palīdzību. Tai iniciatīvai galu galā ir jānāk no paša cilvēka.

Un tur es gribu iemest akmentiņu to cilvēku lauciņā, kuri cieš no depresijas un trauksmes, un es šeit apzināti saku cilvēku, lai abi dzimumi būtu. Tā ir biežākā lieta, ka paši nekur nevēršas pēc palīdzības, ka ir pašiem ir tā ideja, ka tā maska ir jānotur, ir jātēlo tas stiprais, tas spējīgais cilvēks un neaiziet pēc palīdzības."

2025. gada 28. jūnijā stāsies spēkā Eiropas Savienības „Piekļūstamības direktīva”, kas paredz dažādu elektronisko preču un tiešsaistes pakalpojumu pielāgošanu cilvēkiem ar invaliditāti. Kā Latvijai sokas ar šīs direktīvas ieviešanu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Interesējamies arī par digitālo kanālu pielāgošana cilvēkiem ar redzes invaliditāti. Raidījuma viesi: Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vadītājs Ivars Balodis, „TestDevLab” Biznesa attīstības vadītājs Atis Mertens un „Bite” e-kanālu attīstības vadītājs Renārs Neimanis.

Ierakstā uzklausām Vladu Hmeļevsku. Viņa ir mūziķe un ieguvusi trīs diplomus par augstāko izglītību, neraugoties uz to, ka kopš dzimšanas ir neredzīga. Vlada ir arī vides pieejamības un piekļūstamības un eksperte.

Nopietni zinātniski pētījumi liecina, ka regulāra šokolādes ēšana, ir labvēlīga cilvēka labsajūtai, sirds veselībai un pat uzlabo atmiņu. Bet kā vienmēr ir nianses. Kādu šokolādi ēst un cik daudz tās būtu jāpatērē, lai panāktu pozitīvu ietekmi uz organismu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Pūres šokolādes muzeja gides Madara Mieze un Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis. Sazināmies ar šefpavāru Ēriku Dreibantu.

Tumšā šokolāde – ja ir vismaz 54% kakao pulvera tās saturā. Jo tumšāka šokolāde, jo vairāk kakao pulvera, jo veselīgāka tā ir. Vienīgais kreņķis – tā ir rūgtāka un sliktāk garšo.

"Ar cukuru un pienu kombinējot, dabū to, ka 100 gramus šokolādes cilvēks mierīgi nograuž. Pamēģiniet tumšo šokolādi tik daudz apēst! Tieši dažādās piedevas rada problēmas cilvēkam," norāda Andis Brēmanis.

Ja cilvēks nestrādā fizisku darbu, bet tikai veic ap 8000 soļu, var apēst vienu vai divas šokolādes "končiņas" dienā. 

Šokolādei jāpieiet kā našķim, tas nebūs pamatēdiens. Kā papildinājums - ļoti jauks. Ārsts atzīst, ka saviem pacientiem saka, ka viņu rīcībā ir slejiņa dienā no tāfelītes. Tie būtu ap 20 g. Tumšā šokolāde, kurā 70 – 80% kakao.

Kā sevi ierobežot, lai nepatērētu pārāk daudz piena šokolādes, kas ir mazāk kvalitatīva? Viena iespēja - ierobežot sevi pirkt šokolādi, otra - pakāpeniski paaugstināt "rūgtuma procentus".

"Garšas īpašības mainās. Ja apzināti sākat lietot biežāk tumšo šokolādi, 70 un vairāk procentu, pirmā reizē liekas, ārprāts, kā kaut ko tik rūgtu var ieēst, bet pamazām, pamazām garšas sajūta nostiprinās. Tad trāpās piena šokolāde un sajūta ir tāda - var jau būt salda, bet kur tik saldu var uztaisīt," norāda Andis Brēmanis.

Ēriks Dreibants atzīst, ka šokolāde ir viens no garšīgākajiem kulinārijas produktiem un tas jābauda desertos, cik var. Protams, ar zināmu mēru. 

"Ja ir bijusi ne pārāk laba maltīte, bet uztaisa beigās garšīgu desertu, tas var izglābt visu situāciju. Deserts ir restorāna ēdienkartes svarīga sastāvdaļa. Un 80% desertu ir pievienota šokolāde," bilst Ēriks Dreibants

Viņš piedāvā mājās viegli pagatavojama deserta ar šokolādi - šokolādes fondanta - recepti.

200 g šokolādes (70%), 200 g sviesta, 100 g cukura, 100 g miltu, 6 olas.

Olas saputo ar cukuru, izkausē sviestu, uzmanīgi ūdens peldē kausē šokolādi (pārkarsēta šokolāde vairs nebūs derīga).

Savieno sviestu ar šokolādi, pievieno šo maisījumu saputotajām olām, kā arī pievieno miltus. Ar mikseri vai roku lēni maisot, izveidosies bieza masa. To liek traciņos un cepeškrāsnī 200 grādos cep 10 - 12 minūtes.

Cilvēkiem patīk, ka izceptu šokolādes fondantu pārgriež un iztek šokolāde. Pavāru triks - ielej masu formītē un pa vidu ieliek vēl šokolādes gabaliņu. Tas izkusīs un iztecēs.

Lieliski garšo ar saldējumu!

Fondantu pasniedz siltu. Atdzisušie cepumi jau būs kēksiņi.

Ar ieguldījumiem vērtspapīros Latvijā nodarbojas vien katrs simtais Latvijas iedzīvotājs, kas ir gaužām maz. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labā dzīvot. Vērtē Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks un programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis. Sazināmies ar raidījuma Pievienotā vērtība vienu no veidotājām Rudīti Spakovsku.

Kāda klausītāja dalās savā investēšanas pieredzē, ik mēnesi ieguldot 30 eiro. Raidījuma viesi vērtē, ka tas ir labs sākums un labāk ir darīt kaut ko, nekā neko.

"Šādi vismaz galarezultāts būs, darot to ilgstoši," atzīst Kaspars Kaspars Peisenieks

Valters Vestmanis koemtnē, ka "interesants veids, kā uz šo paskatīties, ir nevis, vai likt 100 eiro mēnesī ir labi, vai 30 ir labi, bet pavilkt to bildi nedaudz plašāk, bet saprast, kam īsti to naudu nolieku". 

Viņš iesaka domāt, ka tie būs līdzekļi laikam, kad "galva un rokas vairs nevarēs uzturēt", respektīvi, pensijas gadiem.

"Prognozēto pensiju var aprēķināt un liela daļa saprot, ka gribētu nedaudz labāku dzīvi. Ja mēs zinām, ko ar uzkrājumiem bankas kontā dara inflācija, saprotam, ka nevajag vienkārši krāt, vajag arī investēt. Kur un cik daudz, tas ir jautājums, kur vajag izglītoties, lasīt, pētīt grāmatas, varbūt kursus apmeklēt," bilst Valters Vestmanis.

Cik vajadzētu mēnesī atlikt? Tvitera cienīga atbilde būtu - 10 - 20% no algas būtu tas, uz ko tiekties, lai saglabātu tādu dzīves līmeni, pie kāda pierasts šobrīd, lai pensionējoties nekristos dzīves līmenis uz pusi.

Daudzi tur tomēr vienkārši bankā iekrājumus, lai arī daļu no tiem "apēd" inflācija.

"Liela daļa tā arī dara. Pilnīgi līdz galam labi saimnieki saviem līdzekļiem tā neesam, kuriem ir līdzekļi," norāda Kaspars Peisenieks.

Tomāti vēl pagaidīs, bet teju pēdējais brīdis pienācis, ja vēlaties nodarboties ar paprikas sēšanu. Par dažādu augu sēklu izvēli, to sagatavošanu un sēšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne, šīs dārzniecības dārzkopības speciāliste Saiva Pekuse un Zane Pekuse.

Latvijā ir aptuveni 90 tūkstoši cilvēku, kuri slimo ar t.s. retajām slimībām. Kā tās atklāt un kādas ir sekmes to ārstēšanā, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Reto slimību foruma organizatore, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Reto slimību programmas virsārste, pediatre un bērnu reto slimību pētniece Madara Auzenbaha, Reto slimību foruma idejas autore, Reto slimību alianses valdes locekle Ieva Plūme un bērna ar Eindželmana sindromu mamma Agnese Ādmīdiņa. Viņa stāsta par izaicinājumiem, sadzīvojot ar Eindželmana sindromu.

29.februārī Latvijas Reto slimību alianse sadarbībā ar Bērnu slimnīcas Reto slimību koordinācijas centru un Izglītības un zinātnes daļu un Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglības centru rīko Reto slimību forumu.

Tas būs pirmais šāda mēroga izglītojošs pasākums ar daudzpusīgu programmu, apvienojot veselības aprūpes speciālistus, pacientu pārstāvjus, lēmumu pieņēmējus, cilvēkus ar retām slimībām un viņu tuviniekus.

Dalība forumā ir bez maksas, bet iepriekš reģistrējoties, jo vietu skaits ir ierobežots. Forums notiks klātienē un tiešsaistē. Saite reģistrācijai – šeit.

Jau divus gadus Latvijas iedzīvotāji dažādos veidos turpina atbalstīt kara plosīto Ukrainu un tās iedzīvotājus. Par to, kāda palīdzība šobrīd tiek sniegta Ukrainai, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Latvijas Pilsoniskā alianse direktore Kristīne Zonberga, biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala un biedrības "Tavi draugi" pārstāve Renāte Grundštoka.

Renāte Grundštoka atzīst, ka mainās cilvēku iesaiste un palīdzības sniegšanas veidi. Ikdienā nākas meklēt dažādas pieejas, kā sapurināt sabiedrību un atgādināt, ka karš joprojām notiek un palīdzība ir vajadzīga.

Šobrīd norit akcija "Skolas par uzvaru", kas pavienojusi vairāk nekā 100 skolas Latvijā un šobrīd aktīvi rit ziedojumu piegāde biedrībai "Tavi draugi".

Materiālais atbalsts ir svarīgs nepārtraukti, gan nauda, lai iegādātos lielākas lietas, gan ikdienas nepieciešamības lietas. Tāpēc svarīgs ir katrs ziedojums. 

Linda Jākobsone-Gavala norāda, ka cilvēki no Ukrainas arvien ierodas Latvijā un vajadzības ir dažādas. Viņa arī skaidro, ka palīdzība nepieciešama arī tiem, kas ieradušies jau pirms kāda laika, sevišķi jādomā par iekļaušanas lietām - nodarbinātību, valodu, izglītību.

"Pat, ja karš tuvākā laikā beigsies, liela daļa cilvēku būs spiesti šeit palikt ilgāku laiku. Tāpēc daudz vairāk jādomā par iekļaušanās lietām - nodarbinātību, valodu, izglītību," atzīst Linda Jākobsone-Gavala.

Viņa norāda, ka mantas un naudu ir svarīgi ziedot, bet ļoti būtiski ir ziedot laiku, piemēram, liet ierakumu sveces, palīdzēt šķirot ziedotās mantas, vai satikties valodu klubiņā ar ukraiņiem un ar viņiem parunāties, kā arī jebkāda cita veida palīdzība.

Ierakstā uzklausām sievietes, kuras pin tīklus Aizkrauklē. Divreiz nedēļā - pirmdienu un ceturtdienu vakaros Aizkraukles novada kultūras centra pagrabiņā pulcējas sievietes, lai pītu maskēšanās tīklus Ukrainai. Ar tīklu pīšanas iniciatori Vairu Lejnieci un pārējām pinējām - Sandru Krūmiņu, Dainu Zariņu, Daigu Andersoni un Maiju Vegneri Aizkrauklē tikās Daina Zalamane.

24. februārī visā Latvijā norisināsies atbalsta pasākumi Ukrainai. Lielākais – mītiņš "Kopā līdz uzvarai!" – paredzēts Rīgā pie Brīvības pieminekļa. Pasākumā aicina piedalīties ikvienu, kurš atbalsta Ukrainas tautas cīņu par savas brīvības un demokrātijas saglabāšanu. Tiešraidē tam varēs sekot arī Latvijās Radio 1.

Parkā pie Brīvības pieminekļa darbosies ierakumu sveču darbnīca un mantu ziedošanas punkti. Pasākuma dalībnieki aicināti ņemt līdzi Ukrainas un Latvijas karogus, kā arī apģērbā iekļaut Ukrainas karoga krāsas, ņemt līdzi dzeltenus un zilus ziedus un svecītes, kuras varēs nolikt pie Brīvības pieminekļa un Ukrainas vēstniecības.

Latvijā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 40000 pašnodarbināto. Vieni saka, ka pašnodarbinātajam būt ir viegli, citi -  ka tas rada krietnas galvassāpes. Par pašnodarbināto pienākumiem un, protams, arī tiesībām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta galvenās nodokļu inspektores Solvita Urtāne un Iveta Liepa.