Krustpunktā

Laika apstākļu ziņā šo nedēļu diez vai var saukt par izcilāko šajā vasarā, arī premjeram Kariņam šī nedēļa diez ko izcila nav bijusi - pozitīvs Covid tests un mājas režīms. Būtiskāko, kas nedēļas gaitā ir noticis, piektdienās Krustpunktā apspriežam ar kolēģiem žurnālistiem. 

Covid gadījumu skaits pēc pāris mēnešu lejupslīdes atkal pieaug. Partijas sāk iesniegt sarakstus Saeimas vēlēšanām. Koalīcija konceptuāli atbalsta obligātā militārā dienesta ieviešanu. Saeima lemj par pensiju indeksāciju jau augustā. Ukraiņi sāk veiksmīgi pielietot Rietumu piegādātos ieročus. Šie ir vien daži no šīs nedēļas tematiem, ko apspriežam.

Studijā: Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenais redaktors Kārlis Dagilis, žurnāliste Baiba Strautmane un "Delfi Plus" redaktore Vita Dreijere.

Par aptuveni trim nedēļām ātrāk nekā eksperti prognozēja Latvijā, atsācies Covid inficēšanās gadījumu kāpums. Pagājušajā diennaktī reģistrēti 1107 jauni Covid gadījumi. Pēdējo reizi pozitīvo gadījumu īpatsvars no testētajiem lielāks par šodien izziņoto bija 26. martā. Latvijā gan novadu izplatības pieaugums pagaidām ir ļoti mērens, ja salīdzina ar Eiropas dienvidu valstīm, piemēram, Itāliju, Franciju, Grieķiju. Arī slimnīcas ziņo, ka ar pamata diagnozi Covid viņu aprūpē pagaidām nonāk ļoti neliels pacientu skaits. Valsts prezidents Egils Levits 13. jūlijā teica, ka ar Covid mums ir jādomā, kā sadzīvot, lai mazāk būtu jāskatās atkal dažādu ierobežojumu virzienā.

Vai Covid Latvijā atvaļinājums jau ir beidzies, skaidrojam Krustpunktā sarunā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru Juriju Perevoščikovu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Televīzijas žurnāliste Zanda Ozola-Balode un Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente Paula Dēvica.

Pēdējās nedēļās uz Latvijas autoceļiem notikušas vairākas smagas avārijas, kurās zaudētas arī dzīvības. Šie traģiskie gadījumi atkal aktualizē problēmu par ceļu satiksmes drošību mūsu valstī. Pagājušajā gadā Eiropas Savienībā vidējais rādītājs bija 44 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju. Latvijā pērn - 78 uz miljonu, vissliktākā situācija ir Rumānijā, tur reģistrēti 90 bojāgājušie uz vienu miljonu iedzīvotāju, bet arī mēs šajā melnajā statistikā tālu no Rumānijas neatpaliekam.

Kādēļ tik daudz cilvēku zaudē dzīvību uz Latvijas ceļiem, kādi ir biežākie ceļu satiksmes negadījumu iemesli? Kāda ir mūsu braukšanas kultūra un cik prasmīgi tiek apmācīti jaunie autovadītāji, Krustpunktā diskutē Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis, "Latvijas valsts ceļi" Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns un Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.

Aizsardzības ministrija piedāvā tuvāko piecu gadu laikā Latvijā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus vecie Latvijas pilsoņi būs apguvuši militārās pamatprasmes, lai aizsargātu savu valsti. Vīriešus obligātā, bet sievietes brīvprātīgā kārtā. Latvijas pilsoņi varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo dienestu, piemēram, sociālajā jomā vai apgūstot glābšanas prasmes pie ugunsdzēsējiem. Aizsardzības ministrija īpaši uzsver, ka Iecerētais valsts aizsardzības dienests nekādi nav salīdzināms ar obligāto dienestu, kuru mūsu tēvi vai vectēvi pieredzēja padomju okupācijas gados. Svarīgi uzsvērt, šis ir tikai projekts, vai šāds dienests vispār tiks ieviests, vēl lems valdība un Saeima. Bet sabiedrībā, īpaši jau to vidū, kurus šis dienests varētu skart, ļoti daudz jautājumu un neskaidrību šajās dienās. I

eceri apspriežam raidījumā Krustpunktā. Diskutē: bloga "Vara bungas" autors un rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un  Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, LU Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja Sigita Struberga.

Kā atpazīt melus un dezinformāciju no uzticamām ziņām, kā neiekrist viltus informācijas slazdos? Kā valsts aizsargā savu informatīvo telpu no ļaundariem, kas cenšas musināt ļaudis un sagrozīt cilvēku prātus? Par to jādomā ikvienam no mums, bet valsts līmenī šie jautājumi ir arī Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta pārziņā. 

Krustpunktā Lielā intervija ar Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāju Rihardu Bambalu.

NATO Madrides samits, iecere veidot aizsardzības valsts dienestu, Borisa Džonsona atkāpšanās, Latvijas sportisti izvēlas Krievijas komandas, partiju sarakstos sāk vīdēt populāras sejas - aktualitātes Krustpunktā vērtē TV3 žurnāliste Ieva Vārna, "Delfi Plus" redaktors Andris Kārkluvalks un "Latvijas Avīzes" galvenās redaktores vietnieks Māris Antonevičs.

Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas apmeklētāji jau labu laiku redz būvdarbus "Rail Baltica" projekta ietvaros, notiek būvdarbi arī pie lidostas "Rīga", parakstīts līgums par Salaspils kravu termināļa projektēšanu. Kā norisinās vērienīgā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" realizācija un vai karš Ukrainā never ieviest tajā savas korekcijas? Krustpunktā izvaicājam AS "RB Rail" izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Agni Driksnu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Televīzijas žurnālists Dāvids Freidenfelds un Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents Jānis Kincis.

Elektriskie skrejriteņi pilsētas ielās tiek lietoti ne pirmo gadu, tomēr joprojām ir sūdzības, ka to lietošanas noteikumi nav pienācīgi sakārtoti. Notiek negadījumi un radīti arī zaudējumi, par ko ceļu satiksmē kādam būtu jāuzņemas arī atbildība. Kas šajā jomā vēl būtu jāsakārto, Krustpunktā diskutē Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, apvienības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāve Gunita Piterāne un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes loceklis Juris Stengrevics.

Jau vairāk nekā četrus mēnešus ilgst karš Ukrainā un ieilgst uzturēšanās Latvijā cilvēkiem, kuri atbēguši pie mums. Lai gan daudzi gatavi doties atpakaļ, tiklīdz valstī būs miers, tomēr skaidrs, ka atgriešanos var nākties atlikt, jo kara beigas prognozēt grūti. Turklāt daudziem vairs nav kur atgriezties. Tādēļ atbraukušajiem nākas integrēties šeit uz īsāku vai ilgāku laiku. Cik viegli viņiem ir iekļauties mūsu sabiedrībā, darba tirgū, izglītības sistēmā, ar kādām problēmām nākas saskarties, interesējamies Krustpunktā. Diskutē Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe, Cēsu novada pašvaldības izpilddirektora vietniece, ukraiņu uzturēšanās koordinatore Baiba Eglīte un "Providus" vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce.

Ieilgstot karam Ukrainā, mazinās gan valsts atbalsta apjoms bēgļiem no Ukrainas, gan arī sabiedrības entuziasms palīdzēt. Pēc tam, kad stājās spēkā samazinātais atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem, Rīga paziņoja, ka jaunus bēgļus vairs neizmitinās. Vienlaikus ir arī skaidrs, ka cilvēkiem, kuri šeit ieradušies uz ilgu laiku, būs jāiekļaujas gan darba tirgū, gan izglītības sistēmā. Par to visu saruna Krustpunktā Lielajā intervijā ar biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekli Lindu Jākobsoni.