Krustpunktā

Krustpunktā uzmanības lokā šoreiz Latvijas Pasts un tā sniegtie pakalpojumi. Izvaicājam Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod ziņu aģentūras LETA žurnālists Krišs Kairis un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane.

Valdība ir atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā un jau no nākamā gada septembra pirmsskolās un vairākās klasēs stundas notiks tikai latviski. Pārejas periods paredzēts līdz 2025. gadam, kad izglītības ieguve notiks tikai latviski. Kā šī pāreja notiks un vai skolas un skolēni tam ir gatavi, Krustpunktā diskutē izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs un Rīgas valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs.

 Proti, tie varēs savos kanālos izmantot ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus, ko veidojuši sabiedriskie mediji. Šāds lēmums pamatots ar informatīvās telpas stiprināšanu, kas ir būtiski Ukrainas kara apstākļos, jo daļa sabiedrības ilgstoši ir patērējusi Krievijas propagandas kanālus. Kā šis lēmums ietekmēs sabiedriskos medijus un mediju tirgu kopumā Latvijā, Krustpunktā diskutē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāve Ieva Kalderauska, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstēve  Sanita Upleja-Jegermane, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāts Māris Kučinskis (ZZS). Sazināmies ar Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Kristeru Pļešakovu, Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju Unu Klapkalni un Latvijas TV valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedi.

Frāze – mediji kā ceturtā – vara ir ieguvusi citu skanējumu tagad, kad savām acīm esam ieraudzījuši, ko spēj pieņemt propagandas apmāta sabiedrība. Ne velti Vladimirs Putins, nonākot pie varas Krievijā, ietekmīgākos masu medijus metodiski pārvērta par Kremļa ruporiem, brīvos masu informācijas līdzekļus vājināja un iznīcināja, bet līdz ar iebrukumu Ukrainā piebeidza pēdējos no tiem, lai cik tiem jau bija neliela auditorija. Tas skar arī mūs, jo viena daļa Latvijas iedzīvotāju ilgstoši patērēja tieši Kremļa propagandas medijus, kuri beidzot te ir aizliegti. Tomēr cik spēcīga ceturtā vara ir Latvijā un vai pienācīgi novērtējam brīvas žurnālistikas lomu un darbības principus? Krustpunktā Lielā intervija ar Sabiedrisko mediju ombudu Andu Rožukalni.

Valdība pieņēmusi vēsturisku lēmumu jau no nākamā gada pakāpeniski pāriet uz mācībām vien latviešu valodā, Saeima lemj par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ražotā satura nodošanu komercmedijiem. Krustpunktā aktualitātes komentē TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane, žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps un Latvijas TV žurnālists Aleksejs Dunda.

Domājot par nākamo ziemu, daudziem sirdīs iezogas nemiers, proti, runa ir par augošajām cenām. Lielā mērā tieši enerģētisko resursu izmaksu dēļ steidzami tiek meklēti dažādi risinājumi, nomainīti apkures katli, celtas vēja un solārās stacijas, apspriesta sašķidrinātās gāzes stacijas būvniecība, pat diskutēts par atomelektrostaciju. Bet strauji lēmumi vienmēr rada paaugstinātu risku, un runa jau nav tikai par naudu, runa ir arī par vidi. Šķiet, Valsts vides dienestam šis arī ir jaunu izaicinājumu laiks. Krustpunktā izvaicājam Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Elitu Baklāni-Ansbergu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.

Lai arī cik raiba un sarežģīti likās situācija pēc iepriekšējās Saeimas vēlēšanām, notika tas, kam daudzi nemaz neticēja. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem partijas uzticēja valdības grožus toreiz. Krišjānim Kariņam no "Jaunās Vienotības". Un premjers ir spējīgs nostrādāt visu šo sasaukuma laiku. Protams, šie vairāk nekā trīs gadi nesuši arī būtiskas pārmaiņas kādos politiskajos izkārtojumos. "Jaunai Vienotībai", vismaz tā izskatās, tas ir bijis liels ieguvums, kamēr citām partijām ir gājis kā nu kurai. Milzīgus satricinājumus pēdējos gados ir piedzīvojusi opozīcijā esošā "Saskaņa". 

Ir jau klāt atkal vēlēšanas, nedēļas nogalē sākās priekšvēlēšanu aģitācijas laiks, un tas nozīmē, ka mums atkal priekšā ir pastiprināta politiskā stīvēšanās. Kāda ir situācija šobrīd, pirms nākamās Saeimas vēlēšanām, ko partijas ir izdarījuši līdz šim un kāda perspektīva tām ir rudenī, Krustpunktā diskutē pētījumu centra SKDS socioloģe Ieva Strode, sabiedrisko attiecību speciālists, politisko procesu vērotājs Kristians Rozenvalds, sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs.

Saeima joprojām nav izpildījusi Satversmes tiesas spriedumu par viendzimuma pāru juridisko aizsardzību un nav zināms, vai tas šīs Saeimas laikā tiks izdarīts. Tieslietu ministrijas izstrādātais Civilās savienības likums tā arī nav pieņems. Vēl vairāk – nav veiktas izmaiņas arī Darba likumā par atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, lai gan Satversmes tiesas spriedumā ir minēts konkrēts termiņš, kurā attiecīgā panta daļa atzīstama par spēkā neesošu. Tikmēr tiesa Latvijā pirmo reizi par ģimeni atzinusi viendzimuma pāri. Ko tas nozīmē attiecībā uz viendzimuma pāru tiesībām un kā šādi jautājumi tiks kārtoti turpmāk? Un kas notiek, ja Saeima nepilda Satversmes tiesas spriedumus? Krustpunktā diskutē konstitucionālo tiesību eksperts, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Saeimas Juridisko komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība), Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Jānis Butāns (Konservatīvie) un tiesībzinātnieks, zvērināts advokāts Jānis Lapsa, kurš ir piedalījies arī Civilās savienības likuma izstrādē, un Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.

Draugi Latvijā izveidoja īpašu fondu, lai palīdzētu viņam ar ģimeni pamest Krieviju. Pēc viņa vaļsirdībām Krievijas televīzijas propagandas šovos palikt Maskavā bija riskanti. Krustpunktā Lielā intervija ar nu jau bijušo Krievijas latvieti - aktieri Andri Lielo.

Karš Ukrainā ilgst jau simt dienas, benzīns tāpēc maksā virs diviem eiro litrā, bet Saeimā tikmēr lielākās kaislības raisīja Civilās savienības likumprojekts, kurš tā arī netika pieņemts. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti - Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Filips Lastovskis, Māra Lībeka (Latvijas Avīze) un Kārlis Streips (TV 24).