Krustpunktā

Krustpunktā tiešraide no sarunu festivāla "Lampa". Ar žurnālistiem saruna par ziņām medijos kara laikā - kādas tās ir un kādām tām jābūt. Diskutē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore Madara Fridrihsone, "TVNET GRUPA" galvenais redaktors Toms Ostrovskis, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko, Delfi TV producente Alina Lastovska un reģionālā laikraksta "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" galvenā redaktore, Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude.

Kāds brītiņš ir jau pagājis, kopš viņš ir jaunajā amatā. Kādas ir pirmās atziņas un secinājumi, kādi ir galvenie izaicinājumi? Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Kristapu Eklonu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.

Esam daudz runājuši par augstajām enerģijas cenām, līdz ar to augsto inflāciju. Daudziem izdevumus dramatiski ietekmēja elektrības cenu pieaugums. Bet klausītāji regulāri ir zvanījuši uz Radio un šķendējušies par faktu, ka laikā, kad cilvēkiem ir grūtības nomaksāt komunālos rēķinus, piemēram, valstij piederošais uzņēmums "Latvenergo" nopelna vairākus desmitus miljonus eiro. Vai nav tā, ka valsts uzņēmumi krīzes laikā iegūst, kamēr cilvēki nezina, kā norēķināties par pakalpojumiem? Kas notiek ar valsts kapitālsabiedrību peļnu krīzes laikā, Krustpunktā diskutē Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne un Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš.

Latvijā gadiem runā par nepieciešamību mazināt atkarību no gāzes, tādēļ daudzi pāriet uz koksnes kurināmo, jo tas ir vietējais resurss. Tomēr cenas ir pamatīgi kāpušas arī šķeldai, granulām un parastajai malkai. Tas tiek skaidrots ar lielo pieprasījumu Eiropā pēc sankciju uzlikšanas Krievijai un Baltkrievijai un tam sekojošo cenu kāpumu. Vai mēs spējam sevi nodrošināt ar koksnes kurināmo par iedzīvotājiem pieņemamām cenām un vai iecere atļaut cirst jaunākus kokus kaut ko atrisinās, Krustpunktā diskutē zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, bioloģijas doktors Viesturs Ķerus un ekonomikas ministra biroja vadītājs Artūrs Butāns.

Vien trīs mēneši palikuši līdz 14. Saeimas vēlēšanām, bet sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka vēlētājiem izšķiršanās nebūs viegla. Turpat trešdaļa nezina, par ko balsot. Arī  frakcijas pametušo vai no tām izslēgto deputātu skaits ir lielāks par jebkuru palikušo frakciju, partijas ir pajukušas, mainījušas nosaukumus, kādas ir izveidotas no jauna.

Par politisko situāciju pirmsvēlēšanu laikā, par strīdīgajiem Saeimas lēmumiem saruna Krustpunktā lielajā intervijā ar „Sabiedrības par atklātību Delna” pētnieku Olafu Grigus.

Tuvojas Jāņi, vieni no latviešiem svarīgākajiem svētkiem. Mēs svinam, dziedam, dejojam, ir Jāņu ugunskurs, pļavas ziedi, ir "Skroderdienu izrāde" un "Limuzīna filma" televizorā, bet visu šo pavada alus un šņabis. Veikalos šobrīd litrs alus dažviet ir lētāks par litru minerālūdens. Kā mums, latviešiem, palikt skaidrā prātā, gan pirms, gan pēc Jāņiem. Kādēļ esam vieni no alkoholu visvairāk patērējošām tautām Eiropā un kā mazināt dzeršanas postu - nāves, avārijas, vardarbību ģimenē?

Krustpunktā diskusija: kāpēc Latvijā neizdodas samazināt alkohola patēriņu? Diskutē Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītājs Didzis Brūklītis, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnāliste Baiba Runce, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Inese Gobiņa un Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.

Nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm – šādu apņemšanos pēc 10.maija notikumiem pauda politiķi un arī policijas vadība. Kāda īsti ir tiesībsargājošo iestāžu politika gadījumos, kad noziegumi vērsti pret ukraiņiem un Ukrainas atbalstītājiem, Krustpunktā diskutē Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Metodiskās vadības un kontroles nodaļas priekšniece Inese Ratfeldere, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins, jurists, zvērināts advokāts Lauris Liepa un zvērināts advokāts Egons Rusanovs.

Viņas tiešās un atklātās pārdomas izskan sociālajos tīklos. Danas Isarovas vārds plašākai sabiedrībai pirmo reizi kļuva zināms Covid laikā, kad daktere Isarova kļuva par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju kontroles dienesta vadītāju. Pandēmijas laikā viņu godināja arī kā Gada jauno ārsti. Tad nāca 24. februāris un Putina iebrukums ukraiņu zemē.

"Šis plēš dvēseli tik dziļi, ka agrāk tādas sāpes neesmu pat izjutusi," tā pāris dienas pēc kara sākuma tviterī rakstīja Dana Isarova, kuras tēvs ir ukrainis un daļa ģimenes arvien ir Ukrainā.

Krustpunktā Lielā intervija ar bērnu ārsti Danu Isarovu.

Lai gan Latvija palēnām ieiet Jāņu noskaņās, tomēr svarīgu notikumu netrūkst ne tepat, Latvijā, ne ārpus robežām. Ilzes Znotiņas neapstiprināšana svarīgajā Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas amatā, Kijiva gaida ziņu no Briseles, vai būs ieteikums Ukrainai piešķirt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, pirms došanās vasaras brīvdienas, Saeima pieņēmusi vairākus svarīgus lēmumus. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs un žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks.