Krustpunktā

Šī bija svētku nedēļa. Mēs 4. maijā runājām par brīvību un neatkarību. Šķiet, arvien pārliecinošāk esam gatavi rast iespējas nojaukt Pārdaugavas pieminekli. Tur gan ir bijušas diskusijas par juridiskajiem aspektiem. Bet Eiropā ļoti grūti gājis sarunās par atteikšanos no Krievijas naftas. Par Latviju runājot, droši vien vēl ir jāpiemin pandēmijas beigas, vismaz skatoties uz ierobežojumu atcelšanu, tāda sajūta rodas. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti: Evita Puriņa ("Re:Baltica"), Raivis Spalvēns (portāls "Delfi"), Nellija Ločmele (žurnāls "Ir") un Ivo Butkēvičs (TV3).

Par ceļiem, pārvadājumiem, tranzītu. Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Tāli Linkaitu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod aģentūras LETA žurnālists Krišs Kairis un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane.

Šodien, 4. maijā, aprit 32 gadi, kopš Latvija atguva neatkarību. Daudziem no mums 1990. gada 4. maijs ir labā atmiņā, jo esam bijušo tā laika notikumu aculiecinieki. Ko mums nozīmē iegūtā brīvība, kā mēs to izdzīvojam un vai novērtējam? Kādas ir domas par brīvību un savu valsti apstākļos, kad kaimiņos notiek karš? 

Krustpunktā par valsti, vēsturi, mums pašiem un neatkarību sarunājas uzņēmuma "Aretai" īpašnieks Jānis Irbe, mūziķis Igo, biedrības "Latvijas Jauno zemnieku klubs" valdes priekšsēdētāja Sandra Eimane, Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs, fiziķis, Latvijas Universitātes asociētais profesors Vjačeslavs Kaščejevs, vēstures skolotāja Garkalnē Inga Pelcmane, ārsts, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs Arvīds Irmejs.

Karš Ukrainā ilgst jau vairāk nekā divus mēnešus un nav nojaušams, kad tas beigsies. Latvijā ieradušies vairāk nekā 26 tūkstoši Ukrainas bēgļu, bet valdības jaunais plāns paredz, ka Latvijā varētu tikt uzņemti 40 tūkstoši cilvēku. Pašvaldībām vietu, kur izmitināt trūkst, tādēļ tiks atbalstītas mājsaimniecības, kuras varētu izmitināt bēgļus. Izmitināšanas laiks ir trīs mēneši, bet tiem, kas Latvijā ieradās līdz ar kara sākumu, šis termiņš drīz beigsies. Kāds būs atbalsts šiem cilvēkiem īsākā un ilgākā laikā, diskutējam Krustpunktā ar valsts un pašvaldību pārstāvjiem. Raidījuma viesi: Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, Cēsu novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Baiba Eglīte un Rēzeknes mēra vietnieks Aleksejs Stecs.

Šodien mūsu saruna skars gan uzņēmējdarbību, gan politiku, runāsim par šo jomu mijiedarbību un arī kultūru. Mūsu sarunas biedre konkurences uzraudzības jomā strādāja vairāk nekā 15 gadus, no kuriem astoņus vadīja Konkurences padomi. Viņas ātrāka aiziešana no amata bija liels pārsteigums, radīja arī satraukumu, jo pēdējās lielās cīņas par godīgu konkurenci skāra biznesu un politiķus. Krustpunktā studijā konkurences tiesību eksperte Skaidrīte Ābrama.

Krievija šonedēļ pārtrauca gāzes piegādi Polija un Bulgārijai, jo tās atteicās par to maksāt rubļos. Tagad Eiropas vienotībai ir jauns eksāmens, bet jau līdz šim redzamā vājā vieta nesagādā pārsteigumus – Ungārija apstiprina, ka izmantos rubļus gāzes apmaksai. Tikmēr tepat Latvijā partijas sāk grupēties startam rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Aktualitātes Krustpunktā vērtē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko un žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne.

Šodien Krustpunktā runājam par enerģētiku, siltumapgādi un citiem jautājumiem, kas ir ekonomikas ministrijas pārziņā. Valdība ir lēmusi, ka no jaunā gada Latvija neiepirks Krievijas gāzi, un iecerēts, ka arī līdz tam no Krievijas dabasgāze netiks pirkta. Kāda būs cena sašķidrinātajai gāzei, kas ienāks caur Klaipēdu, vēl zināms nav. Tomēr jau tagad siltumuzņēmumu pārstāvji prognozē būtisku apkures tarifu pieaugumu. Par energoresursu tirgu, valsts iespējamo atbalstu gan cenu kāpuma kompensēšanā, gan alternatīvu enerģijas avotu ieviešanā Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.

Rit jau trešais gads, kopš Latvijā gandrīz visa mūsu uzmanība paņēmuši divi temati - pandēmija un tagad arī karš Ukrainā. Jā, bija pašvaldību vēlēšanas, novadu reforma, bet vai esat pamanījuši, ka nav bijuši koruptīvi skandāli. Esam tikuši vaļā no korupcijas! Nav tā, ka nebūtu bijušas aizdomas kaut vai saistībā ar iepirkumiem pandēmijas laikā, bet tās bija tikai aizdomas. Bet varbūt mēs vienkārši kaut ko nezinām? Kas notiek Latvijā cīņā ar korupciju - tas ir jautājums, kas kļuvis aktuālāks tāpēc, ka beidzas pilnvaru termiņš pašreizējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājam Jēkabam Straumem un tiek meklēts, kam turpmāk uzticēt šo darbu. Esot divi pretendenti tikai konkursā. Lai runātu par nākotni, ir jāsaprot pašreizējā realitāte, kas ir noticis pēdējos gados korupcijas cīņas laukā. Kā pēdējos gados veicies ar korupcijas apkarošanu Latvijā, Krustpunktā diskutē un vērtē Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Ainārs Latkovskis, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka, Sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Olafs Grigus. Sazināmies ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Rancānu.

Latvijas valdība ir apņēmusies no nākamā gada janvāra atteikties no Krievijas gāzes un iespēju robežās nepirkt to arī šogad. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka alternatīvi gāzes piegādes avoti nebūs lētāki, gluži otrādi – gāzes cena Eiropas biržās kara dēļ pamatīgi pieaugusi. Nākamā apkures sezona tiek gaidīta ar satraukumu, jo nav skaidrs, cik tad izmaksās siltums mājās. Iedzīvotāji un māju apsaimniekotāji arī skatās pēc alternatīvām siltumapgādē. Bet cik ātri vispār iespējams pārkārtot Latvijas siltumapgādes sistēmas, lai pēc iespējas mazinātu gāzes izmantošanu siltuma ražošanā? Kādas ir alternatīvas? Kāda ir valsts politika un pieejamais atbalsts?

Diskutē Latvijas pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis, Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore Dagnija Blumberga, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš un AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Intervijas viesis ir piedalījies raidījumā Krustpunktā vairākkārt, pārsvarā kā ārpolitikas eksperts. Bet šoreiz saruna par citiem jautājumiem. Par to, kādas ir Latvijas Pareizticīgās baznīcas attiecības ar Maskavu un kāpēc Latvijā tā saite ir tik cieša. Protams, priecātos redzēt šeit, studijā, kādu no Pareizticīgās baznīcas vadības, bet viņi izvairās no jebkādiem kontaktiem un ne uz kādiem arī saziņas centieniem nereaģē. Ko nozīmē tas, ka Latvijas pareizticīgā baznīca ir Maskavas patriarhāta sastāvā? Kā zināms, Krievijas baznīca ir svētījusi iznīcinošo karu Ukrainā. Krustpunktā Lielā intervija ar Sabiedrības un nāves pētniecības asociācijas biedru, reliģijpētnieku Rinaldu Gulbi.