Krustpunktā

Šausmas, ko piedzīvojuši Kijivas piepilsētu iedzīvotāji, atkāpjoties Krievijas armijai, ir bijušas šīs nedēļas notikumu centrā. Nav šaubu, ka Bučā un citās apdzīvotās vietās krievi ir īstenojuši genocīdu. Rietumvastis visas nedēļas garuma ir spriedušas par jaunu sankciju noteikšanu Krievijai, savukārt NATO valstu ministri lēmuši par plašāku ieroču piegādi Ukrainai. Latvijā lielākas diskusijas ir bijušas par to, vai iespējams pārtraukt Krievijas dabas gāzes piegādi. Nemazāk svarīgs ir jautājums par autopārvadājumu aizliegšanu. Spriedzi jau izjūt visi, arī žurnālisti, īpaši sabiedriskie mediji, kuriem pārmet, ka viņi runā ar tiem cilvēkiem, ar kuriem vajag runāt. Šajā polemikā iesaistās pat ministri. Krustpunktā aktualitātes komentē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Filips Lastovskis un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.

Šķiet, ka šai valdībai visu laiku nākas strādāt krīzes apstākļos. Pandēmijas grūtības vēl nav pārvarētas, kad sācies karš Ukrainā. Tas nes milzu izaicinājumus - dabasgāzes piegādes, nepieciešamība atteikties no jebkādas sadarbības ar šo valsti, sankcijas un līdz ar to augošās cenas, bēgļu krīze drošības riski. Daudz jautājumu, ko pārrunāt. Krustpunktā izvaicājam ministru prezidentu Krišjāni Kariņu.

Kopā ar raidījuma vadītāju valdības vadītāju izjautā "TVNET GRUPAS" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un laikraksta "Diena" žurnāliste Magda Riekstiņa.

Medijos un sociālajos tīklos, kas atspoguļo kara gaitu Ukrainā, pēdējās dienās ik pa brīdim parādās ziņas, ka tūlīt tiks noteikta Baltkrievijas un Krievijas robežas blokāde, kā arī tirdzniecības embargo. Pirmdien mediji ziņoja, ka Baltijas valstīs un Polijā lēmumu varētu pieņemt tuvāko 2-3 diennakšu laikā. Parādījās šaubas par Latvijas gatavību rīkoties, iekšlietu ministre Marija Golubeva bija intervijā "ReTv" izteikusies, ka tas nav reāli. Pretrunīgas ziņas nāca no Somijas. Jautājums par iespējamo Krievijas bloķēšanu dienaskārtība ir jau kādu laiku, rīkoties šādi ir lūgusi Ukraina. Jautājumu ir arī izdevies pacelt visas Eiropas Savienības līmenī. Kas līdz šim valstīm ir traucējis pieņemt šos lēmumus un kādas tam varētu būt sekas, ko tas nozīmētu Krievijai un mums pašiem, Krustpunktā diskutē satiksmes ministrs Tālis Linkaits, uzņēmuma "SilJa" valdes priekšsēdētāja Silva Jeromanova-Maura, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Autotransporta direkcijas Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule. Sazināmies ar iekšlietu ministri Mariju Golubevu.

Propagandas un dezinformācijas plūsma savu kaitīgo ietekmi spilgti parāda tagad, kad Ukrainā notiek karš, un arī iepriekš – pandēmijas laikā. Tas liek domāt par vājajām vietām mediju telpā. Kopš Krimas okupācijas mediju telpas stiprināšana ir saukta par prioritāru, bet kā tas izpaudies praksē? Kas vēl darām un vai atsevišķi jādomā par latvisko un krievisko mediju telpu vai tā jāskata kā vienots veselums, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Nacionālās elektroniskās plašsaziņu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Sanita Upleja-Jegermane, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda un Baltijas Mediju izcilības centra izpildirektore Gunta Sloga.

Brīdī, kad tauta sev tic, tā ir neuzvarama. Tā kādā intervijā sacīja režisors Dzintars Dreibergs, runājot par pašapzinīgajām nācijām, kam šķiet, ka tās ar mazajām varēs viegli tikt galā. Tas bija sacīts par latviešu brīvības cīņām, par kurām stāsta Dreiberga pazīstamākais darbs – filma „Dvēseļu putenis”. Ukraiņi nav maza nācija, tomēr krietni lielākā Krievija ar savu pārspēku grasījās viegli ieņemt šo valsti. Tas neizdevās.

Krustpunktā Lielajā intervijā runājam par ukraiņu garu un kultūras lomu nācijas apziņas veidošanā ar režisoru Dzintaru Dreibergu.

Šonedēļ Stambulā notikušas kārtējās sarunas starp Ukrainas un Krievijas delegācijām, tām jāturpinās arī šodien, 1.aprīlī. Lai gan tiekot gatavots plāns abu valstu prezidentu sarunām, tomēr līdzšinējo sarunu rezultātus eksperti vērtē piesardzīgi. Tikmēr pašu mājās aug satraukums par arvien pieaugošo dzīves dārdzību, Latvijas Banka nāca klajā ar prognozēm par augstāku plānoto inflāciju un zemāku IKP pieaugumu.

Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālisti: laikraksta "Brīvā Latvija" žurnāliste Sallija Benfelde, Latvijas TV žurnālists Iļja Kozins un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.

Latvijas Banka ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam, vienlaikus palielināta prognoze inflācijai. Lai kompensētu izdevumus par gāzes un elektrības rēķinu pieaugumu, šoziem jau tika iedarbināti dažādi pasākumi, bet šobrīd lielas galvassāpes gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem sagādā degvielas cenu milzīgais pieaugums. Vai valsts var atļauties vēl papildus atbalsta pasākumus, kādas vispār ir prognozes tēriņiem tuvāko gadu laikā, Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Jāni Reiru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVnet Financent" zurnaliste Laura Ozoliņa un Latvijas Tv raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore.

Ir skaidrs, ka būtiski mainīsies dabas gāzes piegāžu tirgus Eiropā. Jau šī gada laikā daudzas valstis ir solījušas samazināt Krievijas dabas gāzes izmantošanu, bet Eiropa pilnībā no Krievijas gāzes varētu atteikties divu gadu laikā. Tik optimistisks pirms dažām dienām bija Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. Tajā pašā laikā no Briseles atskan arī citas, krietni pieticīgākas balsis. Vēl arī nav skaidrs, kas notiks tuvākajās dienās. Krievijas prezidents ir cieti noteicis, ka no aprīļa samaksu par dabas gāzi sagaida tikai rubļos, savukārt Rietumi paziņojuši, ka rubļos nemaksās. Vai nav tā, ka Krievijas gāze pazudīs pavisam drīz? Ir daudz neskaidrā, bet galvenais jautājums, kas tuvākajos mēnešos un tuvākajos pāris gados notiks, lai mēs tiešām varētu iztikt pilnībā bez Krievijas gāzes piegādēm?

Par gāzes tirgu Krustpunktā diskutē enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, Ekonomikas mininistrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle un Saeimas deputāts Ivars Zariņš.

Neizdodoties zibenskaram Ukrainā, Krievija ir ķērusies pie šausmīgākās kara taktikas – mērķēti apšauda civiliedzīvotājus, bloķē pārtikas un medikamentu piegādes, noposta civilo infrastruktūru. ASV prezidents Džo Baidens Kremļa saimnieku atklāti nosaucis par kara noziedznieku. Tiek arī pieņemts, ka par nodarīto būs jāatbild ne tikai Putinam, bet arī citiem, kas vainojami par kara noziegumiem, tajā skaitā militārpersonām. Tomēr kā saukt pie atbildības valsts, kura var bloķēt jebkuru lēmumu ANO Drošības padomē, vadītājus? Kur tiesāt Putinu un viņa līdzgaitniekus? Vai viņus vispār var notiesāt un sodīt, kamēr tie atrodas pie varas Krievijā, Krustpunktā diskutē Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, Valsts prezidenta padomniece Ieva Ilvesa, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Māris Lejnieks un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes lektors Mārtiņš Mintaurs.

--

Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Kas un kā notiks Krievijā, kur sabiedrībai, desmitiem miljonu cilvēku ir iestāstīts, ka karš ir labs, pārējā pasaule samaitāti nacisti, un viņi vienīgie cīnās par labo virs zemes. Vai un kurā brīdī cilvēkiem varētu atvērties acis, sāktu apjēgt, kādos melos viņi dzīvojuši. Kas nosaka to, kam mēs noticam un kā tādām dezinformācijas izskalotām smadzenēm vispār iespējams pietuvoties.

Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Universitātes doktorantu, lektoru un dezinformācijas un informācijas uztveres pētnieku Mārtiņu Priedolu.

--

Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.