Krustpunktā

Enerģētikas jautājums šajā krīzē, ko izraisījusi Krievija, ir kļuvis par vienu no svarīgākajām aktualitātēm. Tikai tagad sākam apjaust, kā Krievija ir izprovocējusi īpaši gāzes cenu pieaugumu, lai gatavotos karam Ukrainā. Padarot Eiropu atkarību no naftas un gāzes, tā ir panākusi, ka tieši Eiropa un arī mēs faktiski finansējam Krievijas karu pret Ukrainu. Kaut arī pasaules reakcija, šķiet, ir bijusi asāka nekā Krievija gaidīja, pašu faktu tas nemaina, mēs ikdienas maksājam un skaitļi rāda, ka maksājam simtiem miljonus, tā palīdzot Krievijai realizēt savu agresiju. Šajā sakarā ik pa brīdim parādās diskusijas, vai nav pienācis laiks šo atkarību mazināt arī Latvijā radikālā, būvējot Baltijā kādu atomelektrostaciju. Eiropā jautājums par atomelektrostaciju izmantošanu ir raisījis pretrunīgu reakciju. Cik pamatotas ir bailes no kodolenerģijas?

Krustpunktā Lielā intervija ar Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides zinātņu fakultātes profesoru Oļegu Linkeviču.

--

Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Arī šī nedēļa bijusi trauksmainu ziņu pilna. Turpinās Krievijas īstenotais Ukrainas postīšanas karš, esam redzējuši gan sabombardētas slimnīcas, gan masu kapus. Nedēļas garumā Rietumi centušies uzvelt atbildību kādam, kurš varētu nodot ukraiņiem kara lidmašīnas. Izrādās šādi palīdzēt ukraiņiem tomēr visiem ir bail. Krievija ir spējusi šajā ziņā iebaidīt. Tādēļ arī par lielāku militāri praktisko palīdzību Ukrainai ir bijis grūti runāt. Ir gan sankcijas, ne tikai pret Krieviju, bet arī Baltkrieviju. Pašus krievus, šķiet, tas nav pārlieku satriecis, tur ir pārliecināti, ka gan jau Putins rīkojas pareizi un tiks galā, tikmēr bēgļu straume turpina doties pāri Ukrainas robežai Rietumu virzienā. Krustpunktā aktualitātes komentē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks un žurnāla "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele.

--

Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Latvijā ierodas bēgļi ne tikai no Ukrainas. Kādi steidz pamest arī Krieviju un un nav zināms, kā notikumi šajā lielākā kaimiņvalstī un arī Baltkrievijā risināsies tālāk. Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministri Mariju Golubevu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod arī aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.

--

Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Pēdējo divu nedēļu laikā mediji ik pa brīdim analizē, kas notiek Ukrainas karā, kur un kāpēc virzās Krievijas armija, ko spēj un nespēj izdarīt Ukrainas spēki. Jautājumu netrūkst: kāpēc šauj uz civiliedzīvotājiem, kāpēc īpaši tiek postīta viena vai otra apdzīvotā vieta, kāpēc pie Kijevas joprojām karaspēks ir tik kusls? Naktī uz ceturtdienu (10.martu) būs jau pagājušas divas nedēļas kopš kara sākuma, Maskavas valdība nav slēpusi savu primāro mērķi – mainīt Ukrainas politisko vadību. Kāda ir krievu militārā taktika, ko viņi grib panākt, kā viņi grib sasniegt savus mērķus, kas viņiem izdodas vai neizdodas? Par kara darbību Ukrainā Krustpunktā diskutē militārie eksperti: bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālis valsts aizsardzības un patriotisma fonda "Namejs" valdes priekšsēdētājs Raimonds Graube un Zemessardzes štāba pārstāvis kapteinis Jānis Slaidiņš.

Pērnā gada nogalē un šā gada sākumā piedzīvotais energoresursu cenu kāpums lika valdībai lemt par atbalsta mehānismiem gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Tomēr karš Ukrainā, kā arī gaidas par to, vai ASV un Eiropas Savienība vienosies par gāzes un naftas importa liegumu no Krievijas, ir izraisījis jaunu gāzes un degvielas cenu lēcienu. Pret Krieviju un Baltkrievija noteiktās sankcijas dos atsitienu arī citās jomās. Par sankciju ietekmi, iespējamiem atbalsta mehānismiem un iespējamām alternatīvām no Krievijas arvien plaši iepirktajiem energoresursiem diskusija Krustpunktā. Diskutē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

--

Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Sākoties karam Ukrainā, daudzi Latvijas iedzīvotāji apdomā, kā paši rīkosies krīzes situācijā un ko var sagaidīt no valsts. Karadarbība ir ārkārtējs iemesls, krīzes situācija var gadīties arī miera laikos, ja notiek dabas katastrofa, liela nozīmīgas infrastruktūras avārija vai kas cits. Raidījumā Krustpunktā saruna par civilo aizsardzību, kā tā ir sakārtota Latvijā, kāda ir atbildību sadale, tajā skaitā, cik daudz par to atbild katrs no mums. Diskutē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis, Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Ministru prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Māris Cepurītis un Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece.

--

Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Ukrainā desmito dienu turpinās Krievijas iebrukums. Krustpunktā speciālizlaidumā runājam par to, kas noticis Ukrainā aizvadītajā diennaktī. Pēc Hersonas ieņemšanas, pēc tam, kad pienāca ziņas par ieņemto Zaporižjes atomelektrostaciju, NATO vadība tomēr paziņoja, ka no lidojumiem brīva zona virs Ukrainas netiek ieviesta. Tikmēr Krievijā pieņemti likumi, kas paredz ļoti bargus sodus tiem, kas pauž no Kremļa atšķirīgas ziņas par karu Ukrainā. Brīvie mediji ir aizvērti, nobloķēti arī tādi sociālie mediji kā „Twitter” un „Facebook”.

Notikumus vērtē un analizē Austrumeiropas politisko pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis un militāro jautājumu eksperts, rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš. Sazināmies ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku un Rīgas Stradiņa Universitātes lektoru Aldi Austeru.

--

Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Arī šodien runājam par to, kas notiek Ukrainā. Kā parasti piektdienā ir žurnālistu diskusija un apspriežam gan jaunākās ziņas no Ukrainas, gan to, kas iezīmējies nedēļas laikā, tajā skaitā Latvijas iedzīvotāju reakciju uz visu notiekošo.

Arī šis rīts sākās ar satraucošām ziņām par uzbrukumu Zaporižjas atomelektrostacijai, tur bija ugunsgrēks, kas jau nodzēsts, tomēr tas parāda potenciālās briesmas arī šajā kontekstā.

Notikums vērtē žurnālistiAktuālos notikumus vērtē žurnālists Aleksejs Grigorjevs, "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas Ģederts Ģelzis.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pagājusi nedēļa. Šis rīts sākās ar ziņām no Hersonas pilsētas, ko ieņēmusi Krievijas armija, tikmēr milzīgā Krievijas armijas kolonna, kas devās uz Kijevu, neesot daudz pavirzījusies uz priekšu, ziņo britu izlūkdienests. Tomēr civiliedzīvotāju upuru Ukrainā ir daudz, bet bēgļu skaits no Ukrainas jau sasniedz miljonu, lēš ANO.

Krustpunktā ar militārajiem, drošības un ārpolitikas ekspertiem runājam par aktuālo situāciju Ukrainā – gan no militārā, gan politiskā viedokļa, runājam arī par Latvijas iekšējo drošību, kas cieši sasaucas ar ārējo.

Raidījuma viesi: Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Komunikācijas pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Māris Tūtins, Vidzemes augstskolas lektors Jānis Kapustāns, Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš un Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Veiko Spolītis.