Krustpunktā

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā.

Notiekošo vērtē Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis.

Sazināmies ar aizsardzības ministru Arti Pabriku. Viņš atzīst, ka Latvijas stingeriem jau bijis pozitīvs pielietojums Ukrainas pretdarbībā pret Krievijas militāro agresiju.

"Mēs varam atļauties atslēgt Krieviju no SWIFT sistēmas. Mums gāzes krātuvēs ir pietiekami daudz gāzes, lai tās pietiktu līdz apkures sezonas beigām," vērtē bijušais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. Viņš atzīst, ka tikai stingras sankcijas ir tas, kā parādīt, ka varam būt solidāri ar Ukrainu.

Viņš arī atzīst, ka ir pesimistisks par notikumu attīstību Ukrainā, un šī ir milzīga mēroga okupācijas mēģinājums.

Sazināmies ar kolēģi Ukrainā, ar žurnālistu Dmitro Levus. Viņš stāsta, ka atrodas Kijevā, dzīvoklī, kur dzird šaušanas trokšņus, sazinās ar kolēģiem Gomeļā, kur Krievijas specdienests mēģināja izsēdināt desantu. Viņš norāda, ka lielas panikas Kijevā nav, jā, cilvēki pārdzīvo, ir rindas veikalos un aptiekās.

Sazināmies ar Latvijas TV žurnālistu Gintu Amoliņu, kurš šobrīd atrodas Ukrainā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien agri no rīta pavēstīja, ka Krievija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus".

Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos. Pienāk ziņas arī par sprādzieniem citās Ukrainas pilsētās (Kijevā, Harkovā, Odesā u.c.), kur Krievija uzbrūk Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem.

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā.

Notiekošo vērtē Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis un Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

"Esam stadijā, kad nezinām visas detaļas. Ir skaidrs, ka tā ir plaša mēroga invāzija," vērtē Sprūds. Viņš arī uzskata, ka ļoti daudz būs atkarīgs arī no Ukrainas tautas vēlmes ņemt rokās ieročus un aizstāvēties.

Sazināmies ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli un Valsts prezidents Egilu Levitu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien agri no rīta pavēstīja, ka Krievija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus".

Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos. Pienāk ziņas arī par sprādzieniem citās Ukrainas pilsētās (Kijevā, Harkovā, Odesā u.c.), kur Krievija uzbrūk Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem.

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins šorīt īsi pirms pulksten pieciem pēc Latvijas laika negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

Sazināmies ar žurnālistu Alekseju Grigorjevu, kurš daudzas reizes bijis Ukrainā.

Studijā raidījuma vadītājiem pievienojas kinorežisors Armands Zvirbulis, jo šis ir raidījuma Kultūras rondo laiks un bija iecerēta saruna par viņa jaunāko kinodarbu "Krimināldrāma iesācējiem".

Ierakstā uzklausām kultūras cilvēku domas: viedokļus izsaka tēlnieks Gļebs Panteļejevs, komponists Jānis Lūsēns, diriģents Sigvards Kļava, aktieris Vilis Daudziņš un Latvijas laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese.

Notikumus analizē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts un bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimonds Graube.

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins šorīt īsi pirms pulksten pieciem pēc Latvijas laika negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

Notikumus vērtē Latvijas armijas atvaļināts kapteinis Mārtiņš Vērdiņš, politologs, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Veiko Spolītis, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kura atrodas pie Krievijas vēstniecības Rīgā, kur pulcējās vairāki cilvēki, paužot atbalstu Ukrainai, par uzbrukumu kurai paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste vērtē, kādas varētu finanšu sankcijas pret Krieviju.

Stundas noslēgumā Brīvais mikrofons.

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins šorīt īsi pirms pulksten pieciem pēc Latvijas laika negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

Sazināmies ar Latvijas TV žurnālistu Gintu Amoliņu, kurš atrodas Ukrainā.

Notiekošo analizē Ministru prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Māris Cepurītis un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Stundas noslēgumā Brīvais mikrofons.

Pēdējo dienu dramatiskie notikumi diemžēl piepilda tās pesimistiskās prognozes par Krievijas agresiju pret Ukrainu. Austrumi ir jau okupēti neslēpjoties, un nu pastāv arvien lielākas bažas par visaptverošu karu Ukrainā. Vai Rietumu sankcijas apturēs Krieviju? No Krievijas  premjera teiktā saistībā ar Ukrainu izriet, ka - nē. Bet ko šīs sankcijas Krievijai īsti nozīmē un kā tās ietekmēs Eiropas Savienību, tajā skaitā Latviju, Krustpunktā vērtē enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, finansists Ģirts Rungainis, Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš un Eiropas kustība Latvijā vadītājs Andris Gobiņš.

Savukārt par militāro un politisko ekspansiju Ukrainā saruna raidījumā Divas puslodes.

Sanitas Osipovas neapstiprināšana Augstākās tiesas tiesneša amatā pretēji Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumam raisījusi plašas diskusijas, tajā skaitā par iespējamu konstitucionālo krīzi Latvijā. Sanita Osipova iepriekš bija Satversmes tiesas priekšsēdētāja un, būdama šajā amatā, skaidroja tiesas pieņemto spriedumu par darba likuma normu par tēva tiesībām uz atvaļinājumu bērna piedzimšanas gadījumā, par ko izpelnījās kritiku arī atsevišķu politiķu puses, kuri nebija apmierināti ar spriedumu. V

ai Saeimas balsojums uzskatāms par atriebību saistībā ar Osipovas publiskajiem izteikumiem, runājot par viendzimuma pāru tiesībām? Vai šis balsojums liecina par konstitucionālo krīzi, Krustpunktā diskutē Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (Jaunā Vienotība), Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība) un politologs Andis Kudors.

Spriedze saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā ir ārkārtīgi liela un arvien tiek modelēti iespējamie attīstības scenāriji. ASV jau brīdināja par provokācijām no Krievijas puses, lai attaisnotu uzbrukumu, un pēdējo dienu notikumi rāda, ka šādu incidentu skaits arvien pieaug. Par notiekošo Ukrainā saruna Krustpunktā Lielajā intervijā ar bijušo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri atvaļināto pulkvedi Juri Dalbiņu.

Situācija Ukrainā ir ļoti satraucoša, Ārlietu ministrija pat aicināja izceļot no turienes Latvijas valsts piederīgos. Netrūkst par ko runāt, arī raugoties uz vietējiem notikumiem: Saeima Augstākās tiesas tiesneša amatā neapstiprināja bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu; valdība paziņoja termiņus Covid ierobežojumu atcelšanai.

Krustpunktā diskutējam par starptautisko situāciju un pašmāju aktualitātēm kopā ar žurnālistiem. Notikumus vērtē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, Latvijas TV žurnālists Gundars Rēders un aģentūras LETA žurnāliste Anastasija  Tetarenko.

Krustpunktā saruna par notiekošo izglītībā. Lai gan saslimstība ar Covid visā valstī ir ļoti augsta, tomēr ierobežojumi attiecībā uz skolu darbu ir atviegloti. Izglītībā ir arī citas aktualitātes un par tām izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un portāla "TVnet" žurnālists Juris Jurāns.