Krustpunktā

Ar patiesiem pārdzīvojumiem turpinām sekot sāpīgajām ziņām no Ukrainas. Vienlaikus arī pienāk pretrunīgas ziņas par to, vai Hersona aizvadītajā naktī ir kritusi, notiek cīņas par Harkivu. Protams, gaidāmas arī smagas kaujas par Kijevu. Vērojot šīs trakās ainas, atkal un atkal atskan jautājums, kāpēc pasaule uz to spēj reaģēt tikai ar sankcijām? Kāpēc tā nespēj karu apturēt? Kāda jēga ir no ANO, jo institūcija, kas ir radīta tieši šādiem mērķiem, pat nespēj šo vardarbību nosodīt, jo Krievijai ir veto tiesības. No vienas puses Rietumi ir tik vienoti nostājā pret Krievijas agresiju, kā nekad, sankcijas ir nebijušas, bet kāpēc nevaram šo karu apturēt? Par starptautiskās sabiedrības reakciju un spēju reaģēt Krustpunktā diskutē Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Atis Lejiņš, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa.

--

Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Latvijas Radio un arī mēs, Krustpunktā, sekojam notiekošajam Ukrainā. Situācija ir ļoti satraucoša, jau ziņots par masīvajiem uzbrukumiem Harkovai un citām pilsētām, eksperti jau iepriekš norādīja, ka uzbrukums Harkovai parādīs, vai Krievijas armija grasās paaugstināt uzbrukumu brutalitātes pakāpi un diemžēl tas notiek. Kontekstā ar milzīgo bruņutransporta kolonnu, kas tuvojas Kijevai, ar Baltkrievijas karaspēku, kas iegājis Ukrainā, viss izskatās ļoti nopietni. Mēs šodien runājam vairāk par to, kā notiekošais ietekmē mūs – Latvijas politiku un sabiedrību kā tādu. Diemžēl Latvijā netrūkst arī tādu cilvēku, kas atbalsta Krievijas sākto karu.

Krustpunktā diskutē politologi: domnīcas „Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, aģentūras „Mediju Tilts” līdzdibinātājs Filips Rajevskis, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle un Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds.

Jau kuro dienu gandrīz visu cilvēku uzmanība ir pievērsta notikumiem Ukrainā. Ziņas no turienes tiek uztvertas gan ar lielu spriedzi, gan kādā brīdī arī ar atvieglojumu. Sākums šķita itin depresīvs. Bet, karam ieilgstot jau piekto dienu, redzot, ka nekāds zibenskarš Krievijai nav izdevies un ukraiņi stāv stingrāk nekā daudziem tas pat šķita iespējams, arī uzbrucēju karaspēka virzīšanās uz priekšu ir lēnākā, tad noskaņojums šķiet cerīgāks. Ir sākušās sarunas starp Krievijas un Ukrainas delegācijām, arī tās raisa nelielu cerības dzirksti. Tomēr viena lieta ir vērot to visu no attāluma, otra - būt daļai no kara. Notikumus Ukrainā Krustpunktā analizē un skaidro Ukrainas komentētāji: "Forbes" galvenā redaktora vietnieks Ukrainā Vladimirs Landa un Ukrainas ziņu portāla "Левый берег" galvenā redaktore Sonja Koškina.

Jau kuro dienu gandrīz visu cilvēku uzmanība ir pievērsta notikumiem Ukrainā. Ziņas no turienes tiek uztvertas gan ar lielu spriedzi, gan kādā brīdī arī ar atvieglojumu. Sākums šķita itin depresīvs. Bet, karam ieilgstot jau piekto dienu, redzot, ka nekāds zibenskarš Krievijai nav izdevies un ukraiņi stāv stingrāk nekā daudziem tas pat šķita iespējams, arī uzbrucēju karaspēka virzīšanās uz priekšu ir lēnākā, tad noskaņojums šķiet cerīgāks. Ir sākušās sarunas starp Krievijas un Ukrainas delegācijām, arī tās raisa nelielu cerības dzirksti. Tomēr viena lieta ir vērot to visu no attāluma, otra - būt daļai no kara. Notikumus Ukrainā Krustpunktā analizē un skaidro Ukrainas komentētāji: "Forbes" galvenā redaktora vietnieks Ukrainā Vladimirs Landa un Ukrainas ziņu portāla "Левый берег" galvenā redaktore Sonja Koškina.

Tulkojumu nodrošina Roberts Seliška.

Krustpunktā speciālizlaidums. Pasaule, šķiet piedzīvo nepieredzētu vienotību nostājā pret agresorvalsti, īstenojot sankcijas, kādas iepriekš nav pieņemtas. bet visā lielajā ziņu plūsmā ir grūti aptvert, ko daudzie paziņojumi nozīmē. Kas turpmākajās dienās sagaida Krieviju, pret kuru gandrīz katru dienu tiek vērsti ierobežojumi. Ko nozīmē Rietumu piesauktās sankcijas, ar ko Krievijai un līdz ar to arī citiem pasaulē ir jārēķinās ekonomiski, vērtē SEB banka makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs, ekonomiskās antropoloģijas pētnieks Andris Šuvajevs.

Krustpunktā speciālizlaidums. Ukrainā turpinās karš. Ukrainas tauta aizstāvas pret Krievijas prezidenta Putina īstenotu agresīvu uzbrukumu. Pirmās naktis tika raksturotas kā izšķirošas, bija jautājums, kā turēsies Kijeva. Kijeva ir noturējusies, tomēr valsts ir cietusi no sprādzieniem un tagad ar bažām tiek gaidīts, kas notiks tālāk, vai Krievija izmantos smagāku bruņojumu. Sekojam notikumu attīstībai Ukrainā. Komentējam un analizējam notiekošo.

"Lielāka uzmanība šodien ir jāpievērš Harkovai," vērtē atvaļinātais NBS pulkvedis Igors Rajevs. Viņš uzskata, ka līdz Kijevas šturmēšanai, ja tāda notiks, Krievijas armijai nepieciešamas vēl pāris dienas.

 "Kijeva ir milzīga pilsēta un tādas šturmēšana prasīs milzīgus spēkus no Krievijas puses un arī upurus no krievu armijas puses. Tas ir neizbēgami. Ja ukraiņi nolems` aizstāvēt savu galvaspilsētu, un morāli viņi tam ir gatavi, un viss, kas noticis šajās četrās dienās nerada šaubas, ka viņi cīnīsies par savu galvaspilsētu, tad krieviem klāsies ļoti grūti," atzīst Igors Rajevs.

Rajevs arī skaidro, ka notikumu attīstība nebūs tāda, kā Pirmā Čečenijas kara laikā, kad tanku kollona iebrauca pilsētā un čečeni to iznīcināja. Krievi ir mācījušies no savām kļūdām un pamatīgi gatavosies pilsētas šturmēšanai.

"Ļoti indikatīvi būs tas, kas notiks Harkovā. Tas parādīs, kādai karadarbībai ir gatavi, vai cels brutalitātes līmeni un līdz kādam līmenim to pacels," atzīst Rajevs.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis atzīst, ka Krievija aktīvi meklē ievanojamiības, nebaidās provocēt un šantažēt. 

"Krievija lielā mērā ilgus gadus ir balstījusies uz rietumvalstu vēlmi izvairīties no tiešas konfrontācijas. Šādā veidā Krievija ir mēģinājusi regulāri piespiest Eiropu piekāpties, rēķināties, ka Eiropa būs gatava piekāpties mīļā miera labad," skaidro Mārcis Balodis.

Viņš uzskata, ka Krievijas spēki ir arī gatavi cīnīties, lai grautu ukraiņu morālo gatavību cīņai.

"Mums ir ziņas, ka Putins vēlējies pakļaut Kijevu līdz pirmdienai. Arī pienāk informācija, ka pie Kijevas tiek savilkti dažāda veida iznīcināšanas ieroči, kas varētu būt ļoti nehumāni, kuru pielietošana varētu radīt lielas ciešanas civiliedzīvotājiem," turpina Artis Pabriks.

"Ja tas tā notiks, katram Krievijas karavīram, Krievijas virsniekam jāzina, ka agri vai vēlu mēs brīvajā pasaulē izdarīsim visu, lai ne tikai viņu lielā politiskā vadība, bet lai katrs karavīrs un virsnieks nonāktu starptautiskajā tiesā un tiktu sodīts. Nebūs atrunāšanas, informācija par vienībām, par karavīriem tiek uzkrāta, šis karš beigsies, Ukraina nepadosies. Šie cilvēki nonāks uz apsūdzēto sola. Tas ir jāzina viņu ģimenēm. Apsolām, ka to izdarīsim," pārliecināts Artis Pabriks.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzīst, kamēr Ukrainas armija turas, Ukrainas teritorija ir ukraiņu rokās, palīdzības piegādes ir iespējamas.

"No mana viedokļa skatoties, Latvijā lielākā problēma ir, lai savlaicīgi spētu sakārtot visu dokumentāciju un atļaujas piegādēm, jo liela daļa no tā, ko gatavojamies un piegādājam Ukrainai, šīs preces nav Latvijas izcelsmes. Tas paņem laiku, ja mums būtu savas ražotnes, to varētu izdarīt ātrāk. Katra stunda ir nozīmīga," komentē Artis Pabriks.

Krustpunktā speciālizlaidums. Trešo dienu Ukrainā turpinās karš. Ukrainas tauta aizstāvas pret Krievijas prezidenta Putina īstenotu agresīvu uzbrukumu. Sekojam notikumu attīstībai Ukrainā. Komentējam un analizējam notiekošo.

Bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimonds Graube atzīst, ka Krievija nenovērtēja, cik ātri Rietumu attieksme pret karu mainās no nogaidošas attieksmes.

Viņš arī atzīst, ka ieroču piegādes pastiprināsies, jo katri daudzi kanāli rāda no Ukrainas iespaido pasaules sabiedrības miegaināko, liberālāko daļu.

"Ja tā turpinātos nedēļām, Krievija realizētu savu militāro pārsvaru. Vairs nav runa par militāro sakāvi, bet morālo sakāvi, valsts sakāvi, kur krievu militārā traģiskā avantūra ir cietusi fiasko," vērtē Raimonds Graube.

Graube uzskata, ka šī ir militāra avantūra, kuru Krievija nebūs spējīga uzvarēt, nepielietojot ļoti smagus ieročus. 

"Militāri, ja tā turpinātos soli pa soli, ukraiņu armija varbūt arī tiktu lēnām uzvarēta. Te vairs nav runa par armiju, bet runa par to, ka neizdodas sagraut un neizdosies sagraut ukraiņu garu," norāda Raimonds Graube.

Portāla "Tvnet" žurnālists, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Artūrs Bikovs uzskata, ka viens no iemesliem šādai Krievijas prezidenta Putina rīcībai ir viņa sapratne par to, "ja man ir vara, es varu to īstenot, kāpēc to neizdarīt, kāpēc man varu nepalielināt".

"Doma, ka tu vari pārvaldīt lielākas teritorijas, vairāk cilvēku, neraugoties uz to, kā viņi uz tevi skatīsies, viņam ir pievilcīga," analizē Artūrs Bikovs. "Viņam galvenais mērķis ir varas vairošana, varas nostiprināšana ar visiem iespējamiem ieročiem un instrumentiem, kas pieejami."

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš uzskata, ka no tā, kā uzvedīsies Ukrainas elektrosistēmu un gāzes sistēmu darbinieki, "var noteikt šī pasākuma rezultātu pa labu vienai vai otrai pusei". Ozoliņš to skaidro ar faktu, ka energosistēmas nevar pārņemt.

Ozoliņš arī skaidro, kā Ukrainā šobrīd darbojas 15 atomreaktori un viņš norāda, ka ir jābūt uzmanīgiem, ka militāristiem pie visiem solījumiem, kas viss notiks ārkārtīgi precīzi, kad tuvojas karaspēki, ir viss iespējams. Vislielākās muļķības un negadījumi.

"Ukrainā 15 reaktori ir darbā. Tas nav nekāds joks. Saprotu, ka militāristi to labi apzinās. Tā ir trakomāja, bet nedomāju, ka tur visi trakokreklos staigā, un labi apzinās, kas ir kodolieroči, ko nozīmē "mierīgais atoms". Tā ir ļoti riskanta lieta, ja iziet ārpus kontroles," norāda Juris Ozoliņš.

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, kur Krievijas karaspēks mēģina ieņemt Kijevu. Komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā.

Latvijas armijas atvaļināts kapteinis Mārtiņš Vērdiņš atzīst, ka Ukrainas bruņotie spēki saglabā kontroli par savu operāciju. Viņi veic koordinētu aizsardzības operāciju.

Viņš sagaida, ka tuvākajās dienās ukraiņi sāks pielietot taktiku „sit un bēdz”.

Vērdiņš atzīst, ka tuvākajās divās dienās varētu notikt kauja par Kijevu. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka viegla pastaiga specoperācijas veidā Putinam nav izdevusies. Zibenskarš nezidevās.

Latvijas aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Toms Rostoks analizē Ukrainas valdības iespējamos rīcības plānus. Ja valdība izšķiras palikt Kijevā, tam būs ļoti simboliska nozīme.

Gan Rostoks, gan Vērdiņš atzīst, ka kaujās par Kijevu varētu būt milzīgi cilvēku upuri.

Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš vērtē, ka Vācija un arī daļēji citas valstis noliedz realitāti un neizprot nākotnes riskus. Viņš uzskata, ka rīcība, nebloķējot Svift ir apkaunojoša visa Eiropai, nesaprotama, kaitīga un karu veicinoša.

Kāda varētu būt Ukrainas valdības turpmākā rīcība, analizē Latvijas TV žurnālists Gints Amoliņš, kurš arvien atrodas Ukrainā.

Stundas noslēgumā Brīvais mikrofons.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdienas agrā rītā paziņoja par "specoperācijas sākumu" Ukrainā, pēc kā Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai. Reaģējot uz to, rietumvalstis sākušas izvērst nākamo sankciju soli pret Krieviju. 25. ferbuārī Krievijas okupācijas spēku vienības mēģina pārņemt savā kontrolē Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.

Notikumu attīstība Ukrainā, drošības situācija pasaulē. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnāla "IR" korespondents Aivars Ozoliņš, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā.

Notiekošo vērtē Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis.

Sazināmies ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdi Pēteri Blumbergu. Viņš vērtē, ka "Rietumu valstis un NATO alianse šobrīd ir tik vienota, cik vienota nav bijusi gadiem ilgi. [..] Krievi uzskata ka amerikāņi dominē NATO, bet tā nav - NATO ir vienota alianse daudziem partneriem".

NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs skaidro: "Ukrainas armija dod prettriecienu un aizstāv pozīcijas, bet Krievijas uzbrukums pagaidām buksē. Reālos rezultātus redzēsim, kad atnāks apstiprināti ziņojumi par to, kas notiek uz zemes un kādi ir abu pušu zaudējumi."

"Kamēr Ukrainas armija pretojas, ideja par brīvo Ukrainu ir dzīva. Ja lielākā daļa no Ukrainas armijas daļām tiks iznīcināta vai ieņemta, tad vara tiks pārņemta," turpina Rajevs.

Ukrainas Atbalsta biedrības valdes locekle Jana Streļeca stāsta par iespējamo atbalstu, ko varam sniegt Ukrainai. Viņa arī uzskata, ka ukraiņu šobrīd ir tik vienoti, kā nekad. Streļeca vērtē, ka arī mums ir jābūt optimistiem.

Viedokli izsaka Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs. Viņš uzskata, ka "šis konflikts var fundamentāli izmainīt visas ANO struktūras nozīmi. Esam krustcelēs, vai ANO atkārtos Tautu Savienības likteni pirms Otrā pasaules kara vai tomēr spēs apturēt konfliktu".

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien agri no rīta pavēstīja, ka Krievija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus".