Krustpunktā

Nu jau mēnesi Krustpunktā runājam gandrīz tikai un vienīgi par karu un tā izraisītajām konsekvencēm. Diemžēl nekādu spožā gaisma tuneļa galā nav redzama. Un cik ilgi šis karš ieilgs, mēs varam tikai spekulēt. Kopš vakardienas sāk ritēt jau otrais mēnesis kopš traģēdijas sākuma. Tikmēr pašu mājās esam aizturējuši pirmos agresoru slavinātājus. Izskatās, ka Rīgā šogad varētu netikt pieļauta arī 9. maija svinēšana pie Uzvaras pieminekļa. Pirmo reizi amatpersonas, šķiet, vienotas šajā domā neļaut šādus svētkus rīkot. Bet ne tikai ar karu un kara sekām vien saistītas šīs nedēļas ziņas. Valdība ir atcēlusi lielu daļu Covid izraisītos ierobežojumus no 1.aprīļa. Un satricinājumi skāruši arī viena no lielajām politiskajām apvienībām - Rīgas mērs vakar paziņoja par izstāšanos no "Attīstībai/ Par!".

Svarīgākos starptautiskos un arī pašmāju notikumus Krustpunktā analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un žurnālists Raimonds Rudzāts.

--

Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Divus gadus esam dzīvojuši Covid pandēmijas ēnā, saslimstība joprojām ir augsta, arī mirstība Covid inficēto vidū ir gana liela. Tomēr daudzi ierobežojumi līdz ar 1.aprīli tiek atcelti, jo ziemā piedzīvotais saslimstības vilnis ir pāri. Kādas ir prognozes par turpmāko saistībā ar Covid, kā arī citām svarīgām lietām veselības aprūpē Krustpunktā izvaicājam veselības ministru Danielu Pavļutu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju ministram uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un ReTV Ziņu dienesta vadītāja Dana France.

--

Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Vajag vai nevajag Latvijā bloķēt un cenzēt Krievijas propagandas piesūcinātās interneta vietnes. Šī diskusija, pirmkārt, jau žurnālistu vidē izvērsās pēc tam, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja, ka tā bloķējusi jau desmitiem vietņu. 

Žurnāla "Ir" galvenās redaktores Nellijas Ločmeles protesta pilnais tvīts sociālajos tīklos izraisīja gandrīz vai naida vilni. Kādiem šķiet, ka jebkuras iebildes pret interneta cenzēšanu šajā situācijā liecina gandrīz vai par nacionālo nodevību. Emocijas šajā kara laikā visiem ir saasinātas.

Kara apstākļos šādai propagandai nav vietas Latvijas informatīvajā laukā, skaidro slēdzēji, atgādinot, ka arī Krievijas televīzijas kanāli Latvijā bez īpašām iemaņām daudzviet vairs nav pieejami. 

Tas, ka karš notiek informatīvajā laukā, protams, nav nekāds noslēpums, bet, vai ir pareizi nogriezt Latviju no jebkādas Krievijas informatīvās plūsmas. Tas tāds strīdīgs jautājums, par kuru diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes profesors Ainārs Dimants un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

--

Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Krievijas sāktais karš Ukrainā un fakts, ka arī Latvijā dzīvo gana daudz agresora atbalstītāju, raisa bažas, ka 9.maijs, kurā viena daļa iedzīvotāju atbilstoši padomju tradīcijām atzīmē Otrā pasaules kara beigas, tiks izmantots kara Ukrainā slavināšanai. Valsts prezidents uzskata, ka 9.maijs ir agresorvalsts svētki un tos atzīmēt nozīmēs atbalstīt starptautisku noziegumu, jo Otrā pasaules kara upurus Latvija, tāpat kā visa Eiropa, pieminēs 8.maijā. Arī Rīgas mērs rosina pasākumus 9. maijā neatļaut. Bet vai izdosies tikt galā ar Krievijas agresijas atbalstītājiem un naida kurinātājiem, Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskā fakultātes asociētais profesors, bijušais Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis, sociālantropoloģe Latvijas Universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzdibinātājs, politologs Filips Rajevskis un zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes lektors Lauris Liepa.

--

Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Baltijas valstu piesardzība attiecībā uz Krieviju, ko ilgi nesaprata daudzi rietumu politiķi, izrādījusies pilnīgi pamatota. Tagad rietumnieki daudz rūpīgāk ieklausās mūsu amatpersonu teiktajā, tomēr cik ilgi tas tā būs? Kā beigsies karš Ukrainā, neviens skaidri neņemas prognozēt, bet ir izskanējušas bažas, ka konflikts tiks iesaldēts, uzmanība atslābs un mēs dzīvosim kā uz pulvera mucas. Par šiem jautājumiem saruna Krustpunktā Lielājā intervijā ar diplomātu, Valsts prezidents kancelejas vadītāju Andri Teikmani.

--

Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Karš Ukrainā ilgst jau vairāk nekā trīs nedēļas un tur iestājies stāvoklis, ka Krievijas karaspēks īsti nekur uz priekšu netiek, toties veic jo briesmīgākus uzbrukumus civiliedzīvotājiem. ANO starptautiskā tiesa pieprasa karu apturēt, Latvija un citas valstis aicina ANO dalībniekus noteikt lidojumiem brīvu zonu virs Ukrainas, bet Krievija tik turpina iesākto. Vai ir cerības uz pēdējām sarunām starp Krieviju un Ukrainu? Vai starptautiskā sabiedrība saņemsies uz radikālākiem soļiem Ukrainas aizstāvībai?

Krustpunktā aktualitātes vērtē portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore-producente Madara Fridrihsone.

--

Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Ministru kopā ar raidījuma vadītāju izvaicā Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Rihards Plūme un portāla "TVnet" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.

--

Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Kopš Ukrainas kara sākuma, šķiet, visbiežāk uzdotais jautājums ir , ko citas valstis var izdarīt, lai piespiestu Krieviju karu pārtraukt. Tieši militāri iesaistīties Rietumi nav gatavi, bet darbs notiek divos virzienos – ieroču piegāde Ukrainas spēkiem un finansiāli ekonomiskais spiediens pret Krieviju, lai viņi vairs nespētu vai negribētu turpināt karu. Pagaidām šķiet, ka ekonomiskajiem ietekmes līdzekļiem nav panākumu. Jāatzīst arī, ka informatīvajā telpā „valda pamatīga migla”, dezinformācija un informācijas sagrozīšana neļauj īsti saprast, kāda ir realitāte. Tomēr, kāda ir pašreizējā aina Krievijas tirgū, ko nozīmē sankciju spiediens, kādus apkārtceļus Krievijai izdodas atrast. Kas gaidāms tuvākajās nedēļās un mēnešos, jo, lai arī parasti saka, ka sankcijas ir ar ilgtermiņa sekām, šobrīd tas nepalīdz, jo karā ikdienas iet bojā cilvēki.

Krustpunktā diskutē zvērinātu advokātu biroja "PricewaterhouseCoopers Legal" vecākais jurists Māris Butāns, Eiropas Ārlietu padomes biedrs, Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds, "Swedbank" Investīciju jomas vadītājs Oļegs Jemeļjanovs.

--

Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Lai gan Latvija nav no biežākajiem galamērķiem cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā, tomēr arī pie mums ir ieradušies vairāki tūkstoši Ukrainas bēgļu. Sākoties šim karam, tika minēts, ka Latvija varētu būt gatava izmitināt 10 tūkstošus bēgļu. Viņiem paredzēts piešķirt vīzas ar darba iespējām, bērniem jādod iespēja mācīties skolā. Tomēr laiku pa laikam pienāk ziņas, ka atbalsta centri netiek galā ar bēgļu plūsmu. Kā praktiski sokas ar bēgļu uzņemšanu, vai varam būt droši, ka neviens nav palicis bez pajumtes un bez iztikas līdzekļiem, vai bērni varēs pilnvērtīgi un droši mācīties un vecāki strādāt?

Krustpunktā diskutē biedrības “Latvijas platforma attīstības sadarbībai” direktore Inese Vaivare, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka p.i. Andrejs Aronovs, Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece un Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.

--

Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.