Krustpunktā

Intervijas viesis ir piedalījies raidījumā Krustpunktā vairākkārt, pārsvarā kā ārpolitikas eksperts. Bet šoreiz saruna par citiem jautājumiem. Par to, kādas ir Latvijas Pareizticīgās baznīcas attiecības ar Maskavu un kāpēc Latvijā tā saite ir tik cieša. Protams, priecātos redzēt šeit, studijā, kādu no Pareizticīgās baznīcas vadības, bet viņi izvairās no jebkādiem kontaktiem un ne uz kādiem arī saziņas centieniem nereaģē. Ko nozīmē tas, ka Latvijas pareizticīgā baznīca ir Maskavas patriarhāta sastāvā? Kā zināms, Krievijas baznīca ir svētījusi iznīcinošo karu Ukrainā. Krustpunktā Lielā intervija ar Sabiedrības un nāves pētniecības asociācijas biedru, reliģijpētnieku Rinaldu Gulbi.

Pēc pāris dienām apritēs jau divi mēneši kopš kara sākuma Ukrainā. Redzēts tik daudz traģēdiju, un šī nedēļa iezīmēsies ar jaunu ofensīvu valsts austrumos. Krievija mēģina iegrauzties Ukrainas zemē, cik nu tas ir bijis iespējams. Mēs redzam skumjos skatus Mariupolē, kuru krievi nopostījuši, bet pēdējo pretestības bastionu tagad sola turēt aplenkumā tik ilgi, kamēr tas pats iznīks. Pārņemt to visu pilnībā Krievijai spēka nav. Tikmēr Latvijā uzmanība pievērsta pretstāvei. Kara slavinātājiem varētu pat atņemt pilsonību, bet ekonomiski tas galvenais uzdevums ir atteikties no Krievijas dabasgāzes. Celsim paši savu sašķidrinātās gāzes termināli, lai gan tur arī ir daudz riskantu un bīstamu zemūdens akmeņu. Pat atomelektrostacija tagad ir mūsu izpētes lokā. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, Latvijas TV žurnālists Aleksejs Dunda un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.

Krustpunktā izvaicājam labklājības ministru Gati Eglīti. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Paula Dēvica un portāla "TVnet" žurnāliste Laura Ozoliņa.

Latvijā būvēs sašķidrinātās gāzes termināli, šādu lēmumu pagājušajā nedēļā pieņēma valdošās koalīcijas partijas, 19. aprīlī to konceptuāli atbalstīja arī valdība. Ekonomikas ministrija aktīvi strādā pie tālākās izpētes un nosacījumiem. Šīs ziņas ir svarīgas saistībā ar atteikšanos no Krievijas dabasgāzes, bet publiskajā telpā ir atskanējušas arī vairākas satrauktas balsis. Ja termināli cels Skultē, kas ir viena no reālākajām vietām, projekta īstenotāji varētu prasīt valsts garantijas. Latvijā iepriekš ir bijusi bēdīga pieredze ar garantijām, sākot ar "Lattelecom" privatizāciju, beidzot ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK) elektrības maksājumiem. Kaut ko garantēt privātam investoram ir riskanti. Ir svarīgi emociju uzplūdā nepieņemt lēmumu, ko vēlāk nožēlosim un no kā būs grūti tikt vaļā. Arī jāapzinās, ka nākotnē primāri vieta būs zaļajai enerģijai un gāzes nozīme mazināsies. Vai Latvijā ir vajadzīgs šāds terminālis un kādiem vajadzētu būt nosacījumiem tā būvniecībai, Krustpunktā diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas prieksšedētājs Edmunds Cepurītis un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs ekonomiskās antropoloģijas pētnieks Andris Šuvajevs.

Krievija sākusi liela mēroga uzbrukumu Ukrainas austrumos. Tas tika gaidīts jau kādu laiku, pēc tam, kad Krievijas spēki sāka pārgrupēties pēc Kijivas apkārtnes pamešanas. Par aktuālo situāciju Ukrainā, kādi ir notikumu attīstības scenāriji Krustpunktā saruna ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri, ģenerāli Raimondu Graubi un Zemessardzes štāba pārstāvi kapteini Jāni Slaidiņu. Sazināmies arī ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku Mārtiņu Varguli.

Sākoties Covid pandēmijai, daudzi sacīja, ka pasaule vairs nekad nebūs tāda, kā iepriekš. Apdraudējuma sajūta, daudz vairāk nāvju apkārt, mainīta ikdiena – tas viss pie ērtībām un noteiktas stabilitātes pieraduša cilvēka dzīvē raisīja satricinājumu. Bet tikai sākoties karam Ukrainā, šķiet, redzam, ko pa īstam nozīmē nāves pļauja apkārt, skarot arī visneaizsargātākos. Mēs redzam, kā vienā mirklī sagrūst visi plāni, kā cilvēks paliek bez nekā, tikai ar cerību, ka izdosies glābt vismaz dzīvību. Un tas nav kāda bezpersoniska vīrusa darbs, bet aiz tā stāv ļaunums ar cilvēka seju. Vienlaikus mēs apbrīnojam Ukrainas iedzīvotāju spēku un gribu pretoties un ceram, ka tās spēks ir arī mūsu spēks. Krustpunktā saruna ar Nacionālo bruņoto spēku vecāko kapelānu, majoru Mareku Savicki.

Krustpunktā šoreiz runājam par jautājumiem, kas skar tieslietas. Tieši tieslietu ministrijai Saeimas deputāti uzdeva izvērtēt pieminekļa Uzvaras parkā nojaukšanas iespēju, un šonedēļ ministrija iepazīstinājusi ar saviem risinājumiem. Tikmēr arvien aktuāls jautājums, ko darīt ar sankcijām pakļauto Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu vai institūciju īpašumiem. Par šiem un citiem jautājumiem izvaicājam tieslietu ministru Jāni Bordānu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus ministram uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs.

Degvielas un citu energoresursu straujš kāpums sākās jau pērn, bet karš situāciju ir vēl vairāk pasliktinājis. Karam Ukrainā turpinoties, ir nepieciešams saprast, kā šī traģēdijā ietekmē dažādas dzīves jomas. Esam runājuši par enerģētikas jomu, transportu. Šoreiz - par lauksaimniecību, jo zemkopība ir būtiska Latvijas ekonomikas daļa. Ir pavasaris, sākas karstākais darba periods, kādus izaicinājumus un varbūt arī ieguvumus šis gads sola un kā zemnieki spēs pielāgoties pārmaiņām? Kā karš Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju vērstās sankcijas ietekmē lauksaimniekus, Krustpunktā diskutē Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts, Zemnieku saeimas politikas eksperts Valters Zelčs un Latvijas bioloģisko lauksaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Sazināmies ar „Latraps” ilggadējo vadītāju Edgaru Ružu, zemnieku saimniecības „Pīlādži” saimnieku, Zemnieku saeimas valdes locekli Edgaru Putru un zemnieku saimniecības „Klīves” saimnieku Māri Šņickovski.

Gada inflācija šā gada martā bija 11,5 procenti, bet vasarā šis rādītājs varētu pietuvoties 15 procentiem, spriež banku analītiķi. Augstās degvielas cenas uz savas ādas izjūtam jau vairākus mēnešus, arī pārtika kļuvusi manāmi dārgāka un tālākās prognozes nav iepriecinošas. Ziemas mēnešos valsts uzņēmējiem un iedzīvotājiem sniedza atbalstu gāzes un elektrības izmaksu kompensēšanai, tomēr šis atbalsts ir beidzies. Finanšu ministrs nesen mūsu raidījumā pauda, ka turpmākais atbalsts iedzīvotājiem nebūs visaptverošs, bet pieejams trūcīgajiem un maznodrošinātajiem. Vai ar to pietiks, Krustpunktā diskutē labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņa), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša (Jaunā Vienotība) un "Attīstībai /Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce.

Šī ir pirmā reize, kad mēs sekojam līdzi karam tiešraidē, tā pagājušajā nedēļā šeit studijā sacīja kolēģis no Ziņu dienesta, atzīstot, ka visiem tā mums šī ir jauna, nebijusi situācija. Droši vien atceramies tās sajūtas, kad 24. februāra rītā uzzinājām, ka krievu karaspēks ir iebrucis Ukrainā. Satraukums, daudziem bija grūti tam noticēt, netaisnības sajūta. Citi sacīja, ka apraudājušies. Protams, mūsu emocijas jau kara gaitu neietekmē. Kā redzam, kaujām turpinoties, ukraiņi ir izrādījuši apbrīnojamu pretestību un publiskajā telpā ir kļuvusi acīmredzamāks kategoriskums. Karu ir grūti attaisnot, bet izskatās, ka kādi to dara. Mēs redzam, ka daudzi to attaisno, un to arī ar to mēs neesam gatavi samierināties. 

Kā karš un tā acīmredzamā netaisnība ietekmē mūsu domāšanu, uzvedību, rīcību? Šodien saruna par mūsu kopējo sabiedrības uzvedību, proti, kā mēs šo karu uztveram, kā reaģējam, kā viens otru ietekmējam. Un cik droši ir ļauties šādam kopējam sabiedrības noskaņojumam? Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesoru, sociālpsihologu Ģirtu Dimdiņu.