Krustpunktā

Vai būtu jāaizliedz kūdras ieguvi purvos?Jautājums ir aktuāls tagad nevis Latvijas, bet visas Eiropas mērogā. Eiropas Komisija savā virzībā uz klimata neitralitāti un zaļo kursu ir paredzējusi pēc dažiem gadiem aizliegt purva izstrādi. Latvijā daudz par to satraucas. Kūdra ir kļuvis nozīmīgs faktors mūsu tautsaimniecībā, tas dod simtiem, pat 1000 darbavietu, nodrošina pašmāju citvalstu vajadzības pēc kvalitatīva substrāta. Kūdra ir kļuvusi arī par nozīmīgu eksporta preci. Ko šāda Eiropas Komisijas vīzija var mums maksāt, kāpēc runa nav tikai par naudu vien, bet arī par vides saglabāšanu, par ko Eiropā tā uztraucas.

Krustpunktā pievēršamies Latvijas purviem un to izmantošanai. Diskutē Latvijas kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere, Vides aizsardzības un reģionātālas attīstības ministrijas valsts sekretārs Dagnis Dubrovskis, Zemkopības ministrijas ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis un Stādu audzētāju asociācijas pārstāve, dārzkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte.

Saeimā tiek skatīti Valsts prezidenta sagatavotie grozījumi Politisko partiju finansēšanas likumā, kas paredz samazināt valsts finansējumu tām partijām, kuru frakcijas Saeimā izjukušas vai būtiski samazinājies deputātu skaits tajās. Latvijas politikas vēsturē ne reizi bijis tā, ka partija gūst labus panākumus vēlēšanās, bet pēc tam tā izjūk. Šobrīd partijas, kuras ir iekļuvušas Saeimā, var saņemt ievērojumu valsts finansējumu, neatkarīgi no tā, vai to frakcijas vispār pastāv. Vai Valsts prezidenta ierosinājums ir taisnīgs un veicinās politisko partiju ilgtspēju, diskutējam raidījumā Krusptunktā.

Raidījuma pirmajā daļā uzklausām ekspertus: diskutē Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps, sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Olafs Grigus un domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka.

Raidījuma otrajā daļā iecerētos grozījumus vērtē politiķi, ka būs jāpieņem lēmums šajā jautājumā: Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība), Māris Možvillo (no frakcijas "Neatkarīgie", bet ievēlēts no partijas KPV LV saraksta, pēc nosaukuma maiņas tā ir partija „Par cilvēcīgu Latviju”) un Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība "Tēvzemei un brīvībai/LNNK").

Šodien runāsim par naudu, par to, kā mēs to pārvaldām. Runas par inflāciju ziņu izlaidumos ir gandrīz vai katru dienu, viss kļuvis dārgāks, kas nozīmē, ka arī mūsu rīcībā esošie līdzekļi zaudē vērtību. Tas rada daudziem raizes par nākotni. Šīs dienas raidījuma viesis daudz laika un uzmanības velta naudai un tam, kā to pārvaldīt, lai mēs nepaliktu zaudētājos. Bet ne tikai. Krustpunktā Lielā intervija ar finanšu nozares speciālistu un rakstnieku Tomu Kreicbergu.

Šī nedēļa ir bijusi raiba diskusijās par ierobežojumu mazināšanu un atcelšanu. Par to spriests ne tikai Latvijā, kaimiņi igauņi arī pārskatīja iespējas tikt vaļā no sertifikātu uzrādīšanas. Tikmēr pasaulē galvenā uzmanība joprojām pievērsta Krievijai un Ukrainai. Visi diplomātiskie centieni atrisināt spriedzi līdz šim ir bijuši vienlīdz neveiksmīgi. Bet Latvijā strīdus raisa Saeimas lēmums ebreju organizācijām nākamo gadu laikā piešķirt 40 miljonus eiro. Daudziem šī politiķu rīcība nav bijusi saprotama. Aktualitātes Krustpunktā vērtē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne.

Krustpunktā saruna par naudu. Izvaicājam Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāju un vadošo ekonomistu Uldi Rutkasti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un aģentūras LETA žurnālists Krišs Kairis.

Pandēmija cirtusi pamatīgu robu mūsu savstarpējās attiecībās. Nesen lasīju vienu blogu, kur skolotāji dalījās ar savu pieredzi, kā šie gadi ir attālinājuši viņu no vairākām draudzenēm. Diametrāli pretējie viedokļi par vakcinēšanos un ierobežojumiem pamazām ir ienesuši atsvešināšanos. Tas nav tikai atsevišķu cilvēku pieredzētais. Pandēmija vispār radījusi diezgan būtisku pārgrupēšanos. Sociālos tīklus pārņēmuši rūgti komentāri un neiecietība. Mēs redzam, netrūkst savstarpēju apvainojumu, centienu pierādīt otra muļķību un arī pat tādu atklātu naidu. Kā mēs tam visam tiksim pāri? Šobrīd, kad tuneļa galā parādās gaisma pamazām ierobežojumus atcelt un atgriezties pie ierastākas dzīves, kā mēs ar šo vēstures bagāža padzīvosim, kādu nospiedumu tas atstās uz mūsu sabiedrību nākotnē? Šie jautājumi prātā pazib nevienam vien. Krustpunktā diskutējam, vai pēc ierobežojumu atcelšanas sabiedrība atkal kļūs saliedētāka?

Raidījuma viesi: pētījumu centra SKDS Sociāli politisko pētījumu vadītāja Ieva Strode, sociālais un organizāciju psihologs Reinis Lazda, sociālantropologs Andris Šuvajevs un Veselības ministrijas galvenais speciālists psihiatrijā Elmārs Tērauds.

Pildot Satversmes tiesas spriedumu, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi Civilās savienības likumprojektu, kas ļauj reģistrēt divu pilngadīgu personu attiecības un aizsargā to mantiskās un personiskās tiesības. Satversmes tiesa, izskatot prasību par Darba likuma normu, kas pēc bērna piedzimšanas ļāva saņemt atvaļinājumu tikai bērna tēvam, cita starpā noteica, ka jāaizsargā visu ģimeņu tiesības.

Saeimā līdz šim ir noraidīti visi projekti, kas paredz kopdzīves, tajā skaitā viena dzimuma personu kopdzīves reģistrāciju. Tagad Tieslietu ministrijā izstrādāts jauns projekts. Krustpunktā diskutējam, vai Saeima to varētu atbalstīt. Raidījuma viesi Saeimas juridiskās komisijas deputāti no dažādām Saeimas frakcijām: Edgars Tavars (Zaļo un Zemnieku savienība), Jānis Iesalnieks (Nacionālā Apvienība "Tēvzemei un brīvībai/LNNK"), Valērijs Agešins ("Saskaņa") un Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija).

Lai gan esam pieraduši sevi uzskatīt par mazu tautu, tomēr latviešu valoda pieder pie lielo valodu saimes, jo to ikdienā lieto vairāk nekā pusotrs miljons cilvēku. Tas nenozīmē, ka valoda nav jāsargā. Par latviešu valodas nākotni, aizliegtajiem vārdiem un valsts valodas politiku kopumā būs mūsu saruna šodien. Krustpunktā lielā intervija ar valodnieku un tulku, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesoru Andreju Veisbergu.

Krituši kārtējie Covid-19 inficēšanās rekordi, bet arvien skaļāk tiek runāts par iespējamo ierobežojumu mīkstināšanu un Covid sertifikātu atcelšanu. Tikmēr esam tikuši pie iepakojumu depozīta sistēmas, kuras ieviešanu gaidījām 20 gadus. Bet tikai gadu Saeima ir briedusi, lai ķertos pie Satversmes tiesas sprieduma izpildes saistībā ar visu ģimeņu tiesībām. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, kas būs jāizskata Saeimai.

Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti Māris Zanders, Sallija Benfelde (laikraksts "Brīvā Latvija") un Romāns Meļņiks (žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors).

Krustpunktā uzmanības lokā kultūra. Tur aktualitāšu netrūkst. Tā kā nākamais ir  dziesmu svētku gads, koru un deju kolektīvu vadītāji un dalībnieki noraizējušies par svētku norisi, jo gads, lai sagatavotos ir maz, pandēmija brīžiem pat paralizēja mēģinājumu norisi un arī tagad tie ir apgrūtināti. Tikmēr jaunumi ir Rīgas koncertzāles lietā – projekta attīstības komiteja lēmusi, ka to vajadzētu veidot Kongresu namā. Par šiem un citiem jautājumiem Krustpunktā izvaicājam kultūras ministru Nauri Puntuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Diena" žurnāliste Aisma Orupe un aģentūras LETA žurnāliste Inese Trenča.