Krustpunktā

Ciklā "Mediju anatomija" saruna par Mediju atbalsta fonda finansējuma sadali.

Ne jau pirmo gadu Latvijā darbojas Mediju atbalsta fonds, kas cauri laikiem finansē plašsaziņas līdzekļus, lai, kā tagad pierasts teikt, stiprinātu informatīvo telpu. Jauno tehnoloģiju laikmetā kvalitatīvai žurnālistikai ir grūtāk izdzīvot, un tas nav tikai Latvijas, tas ir visa Eiropas, visas pasaules izaicinājums. Un, lai cilvēki nepaliktu bez daudzpusīgas analītiskas informācijas, katra valsts rodas savs risinājumus, kā šo nepieciešamību nodrošināt. Tajā pašā laikā nav noslēpums, ka mediju arī tiek aktīvi kritizēti. Ne visiem patīk rezultāts, tādēļ likumsakarīgi arī tas, ka ir dažādi viedokļi un diskusijas, kam vajag sniegt valsts atbalstu, kam nē. Tā vien liekas, ka līdzīgi burbuļošana notikusi arī Latvijā. Sabiedrības integrācijas fondā, kas administrē Mediju atbalsta fonda līdzekļus. šogad ir piedāvāts mainīt nosacījumus, kam dod naudu, kam nē, kas savukārt izraisīja viļņošanos medijos. Pēc kādiem principiem tiek dota nauda, kāpēc vieniem dod, citiem - nē, kas ir tās sabiedrības intereses un kāda veida žurnālistiku un medijus vajadzētu atbalstīt? Krustpunktā diskutē "Delfi" mediju grupas galvenais redaktors Ingus Bērziņš, Latvijas žurnālistu asociācijas valdes locekle Arta Ģiga, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs un NEPLP locekle Ieva Kalderauska.

Valsts kontrolei nav pārliecības, ka zinātnei novirzītais finansējums novirzīts perspektīvākajiem pētījumiem, kas atbilst mērķim sekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi. Ar šādu secinājumu Valsts Kontrole nāca klajā pagājušā gada nogalē, kad noslēdzās tās revīzija par zinātnes politikas īstenošanu. Ziņojumā pausts, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav darījusi pietiekami, lai novērstu jau pirms desmit gadiem konstatētās nepilnības šajā joma. Triju gadu laikā zinātnei piešķirti 82,5 miljoni eiro, kas salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm nav daudz, tādēļ svarīgi, lai Latvija to ieguldītu mērķtiecīgi Latvijai nozīmīgu jautājumu un problēmu risināšanā, norāda Valsts kontrole. Krustpunktā diskutējam, vai un kas jāmaina zinātnes finansēšanā? Raidījuma viesi: Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs, Valsts kontroles padomes locekle, 1. Revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes docents, vadošais pētnieks Guntars Kitenbergs un Latvijas Zinātnes padomes konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Rīgas Tehniskās universitātes profesors, inženierzinātņu doktors Tālis Juhna.

Netrūkst cilvēku, kas pārceļas uz dzīvi ārpus pilsētas, bet arī pilsētai kā dzīves videi ir savas priekšrocības, ja vien komfortu var apvienot ar patīkamu vidi. Bet kā šo patīkamo vidi nodrošināt? Krustpunktā Lielā intervija ar pilsētplānotāju Viesturu Celmiņu.

Krievijas un NATO valstu sarunas nav viesušas lielāku skaidrību, tenisa zvaigzne Džokovičs pievērsis sev visas pasaules mediju uzmanību, tikmēr Latvijā raizējamies par lieliem rēķiniem un arī Covid izplatība nedod mieru. Aktualitātes vērtē žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, Latvijas TV žurnālists Iļja Kozins un ReTV ziņu dienesta vadītāja Dana France.

Situācija uz Latvijas robežas, Valsts policijas darbs, aktualitātes glābšanas dienestā - Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministri Mariju Golubevu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.

Šis Rīgas domes sasaukums aktīvi demonstrē, ka vides un klimata jautājumi viņiem ir svarīgi, turklāt vēlas sasāpējušās problēmas risināt nevis īstermiņā, drīzāk stratēģiski. Kaut kādā ziņā tas ir neparasti, turklāt publiskotās stratēģijas tiešām raisa diskusijas un arī emocijas. Pirms nedēļas Krustpunktā runājām par lēmumiem saistībā ar apkures ierīkošanu. Šoreiz raidījuma uzmanības lokā satiksme. Sastrēgumi, drošība un gaisa kvalitāte ir galvenie akcenti. Publiskajā telpā ir parādījušās ziņas par iespējamiem ātruma ierobežojumiem, par  maksas noteikšanu iebraukšanai Rīgas centrā sastrēgumu stundu laikā. Lēmumi vēl nav pieņemti, tāpēc ir īstais brīdis diskutēt un izvērtēt, kas nākotnē gaidāms. Krustpunktā diskutē Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, Latvijas TV Laika ziņu redaktors Toms Bricis, Latvijas teritoriālplānotāju asociācijas Valdes priekšsēdētājs Andis Kublačovs un žurnālists Pauls Timrots.

Krustpunktā runājam par to, vai jāpaplašina pašvaldību autonomija atsevišķu jautājumu risināšanā. Viens no tādiem ir azartspēļu organizēšana savās teritorijās. Ķekavas novads lēmis vērsties Satversmes tiesā pēc tam, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs atcēla pašvaldības saistošos noteikumus, kas paredzēja aizliegt azartspēles novadā pavisam. Lietas iznākums interesē arī citas pašvaldības, kuras gribētu tikt vaļā no spēļu zālēm. Laiku pa laikam parādās arī citi jautājumi, kur pašvaldības gribētu brīvākas rokas to izlemšanā. Vai pašvaldībām ir jādod lielāka autonomija, Krustpunktā diskutē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts, Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Pēdējā pusgadā piedzīvotais energoresursu cenu kāpums atkal ir saasinājis diskusijas par drošākajiem un stabilākajiem enerģijas avotiem, ko pēc iespējas mazāk ietekmētu klimatiskie apstākļi un ģeopolitiskā situācija. Arī diskusijas par to, vai Eiropas zaļais kurss šajos apstākļos ir pareizākā pieeja, vai tomēr koriģējama. Par to saruna arī Krustpunktā Lielajā intervijā ar enerģētikas ekspertu, Rīgas Tehniskās universitātes doktorantu Reini Āboltiņu.

Pienākusi gada pirmā piektdiena un varam apspriest visu svarīgāko, kas noticis gada pirmajās dienās. Kā jau bija paredzams, valdība sprieda, kā rīkoties pēc 11.janvāra, līdz kuram izsludināta ārkārtējā situācija, un, kā jau bija paredzams ,līdz ar Covid-19 omikrona varianta izplatību, valdība lēma ārkārtas situāciju pagarināt līdz februāra beigām. Ir spriests arī pat citiem jautājumiem saistībā ar pandēmijas ierobežošanu, piemēram, par medicīnisko masku lietošanu auduma masku vietā, arī senioru obligātu vakcinēšanu. Bet šie nav vienīgie temati, pievēršamies gan dažām norisēm pašvaldībās, gan notikumiem ārpus Latvijas. Gada pirmās nedēļas notikumus vērtē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs un žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks.

Krustpunktā runājam par valsts naudas izmantošanas lietderību, ko uzrauga Valsts Kontrole. Arī tās darbu ir ietekmējusi Covid pandēmija, jo tās izraisītās krīzes seku likvidēšanai ir tērēts ļoti daudz naudas. Tādēļ Valsts Kontrolei nācās pārskatīt revīziju plānus un pētīt, kā dažādās nozarēs izmantota tā sauktā kovid nauda.  Tomēr Valsts Kontroles revīzijas skāra arī daudzas citas jomas. Par Valsts Kontroles plāniem jaunajā gadā izjautājam izvaicājam valsts kontrolieri Rolandu Irkli. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Linda Spundiņa no Latvijas Radio Ziņu dienesta un Armanda Vilciņa no žurnāla „Dienas Bizness”.