Krustpunktā

Raidījums Krustpunktā šodien skan no "Dodo pieci!" stikla studijas, jo mūsu saruna saistīta ar labdarības maratona šī gada tematiku – vides pieejamība cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Maratona laikā savāktie līdzekļi tiks nodoti cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes traucējumiem, lai tos izmantotu tehnisko palīglīdzekļu iegādei, uzbrauktuvju un pacēlāju ierīkošanai vai citiem risinājumiem. Savukārt raidījumā runājam par valsts politiku un atbalstu šajā jomā un par to iztaujājam labklājības ministru Gati Eglīti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Zanda Ozola-Balode.

Pedagogu trūkums Latvijā ir jau ierasta problēma. Parasti par to tiek runāts septembrī, sakoties jaunajam mācību gadam, kad skolas nokomplektē pedagogu sastāvu. Tomēr šogad situāciju saasinājusi Covid pandēmija. Ne tikai tādēļ, ka ir skolotāji, kuri negribēja vakcinēties un tādēļ darbu pameta. Problēmas rada skolotāju izdegšana, jo pandēmijas apstākļos pieaug slodze un stresa līmenis. Latvijas Pašvaldību savienības dati liecina, ka novembra vidū skolās trūka 1330 pedagogu. Kāds ir risinājums, Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere, Latvijas pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku savienības Inga Vanaga un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.

Ziemassvētku nedēļa ir jau klāt. Gads pandēmijā ir apritējis. Šoreiz svētki solās būt mazliet brīvāki nekā pirms gada, kad bijām nonākuši stingrā mājasēdē. Kaut vai pateicoties vakcinācijai, situācija ir labāka, tomēr nepavisam tāda, kā gribētos. Šo ierobežoto pulcēšanos, protams, pavada arī protesta akcijas, kurās arī aktīvi cilvēki ar Dieva vārdu uz lūpām aicina protestēt pret zvēra zīmes uzspiešana, kā apzīmē šo vakcināciju. Pandēmija sabiedrībā ir izprovocējusi tāda krietni redzamāku uzskatu sašķeltība un nekā gribētos, kuru pavada arī agresija un naids. Tā arī likusi paskatīties uz sevi no malas un un ieraudzīt arī ko tādu, ko iepriekš nezinājām vai nepamanījām. Ko tas liecina, ko tas liecina par baznīcu, kā šīs atklāsmes ietekmēs mūs nākotnē? Ziemassvētku nedēļa Krustpunktā Lielā intervija ar teologu, mācītāju, apzinātības skolotāju un psiholoģijas doktorantu Induli Paiču.

"Pēc būtības tam maz sakara ar reliģiju," par vakcinācijas un tās noliedzēju cīņu bilst Indulis Paičs.

"Tas ir tā, kā es varētu jautāt par jebkuru tehnoloģiju. Ja man jājautā, vai es drīkstu lietot šo iekārtu, vai viņa ir kaitīga, vai nav kaitīga, reliģija tikai tik daudz mani noorientēs, ka viņa teiks, nevajag darīt sev pāri, nevajag darīt arī citiem pāri. Protams, no tāda viedokļa reliģijas ir diezgan maz."

"Cita lieta, ka reliģiju var izmantot. Tas ir ticis darīts un tiek darīts arī vēl tagad dažādu politisku iemeslu dēļ, dažādu citu apstākļu dēļ. Tad gan cilvēkiem var sākt mācīt un skaidrot, pie tam es uzskatu, piemēram, ļoti aplamā veidā, teiksim, konkrētus Bībeles fragmentus interpretējot," turpina Indulis Paičs. "Un tad var viņiem to salikt kopā, ka tas ir, lūk, tavs ticības jautājums, ja tu sev mēģināsi palīdzēt ar tām vakcīnām vai otrādi, tu noteikti vairs neuzticies Dievam. Tev jāļauj Dievam pašam darboties. Ja tu reiz esi ticīgs cilvēks, tad bezmaz vai neko citu tev nevajag, kā tikai tavu ticību. Uz ko man jāsaka,

ja ļoti, ļoti grib un stāv ļoti, ļoti konkrētā leņķī, var arī tā paskatīties uz lietām. Zināmā mērā taisnība ir, kā būs lemts, tā būs. Bet es domāju, ka kopumā Bībelie galīgi tā nesaka."

Rīgas domniekam piedāvāts pamatīgi liels kukulis, šodien uzsāk bērnu vakcināciju pret Covid-19, savukārt Aldis Gobzems pie Rīgas pils sarīkoja neatļautu ballīti. Aktualitātes Krustpunktā komentē ReTV ziņu dienesta vadītāja Dana France, TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.

Izskatās, ka Eiropas līmenī šobrīd vissāpīgākais daudziem ir kļuvis jautājums par viņa tiesībām. Virkne valstu tagad piedzīvo ļoti plašas protesta akcijas, kurās vakcinācijas pretinieki pauž neapmierinātību ar ieviestajiem ierobežojumiem un nepieciešamību vakcinēties. Pandēmija nesusi tādus negaidītus izaicinājumus, un  viens no tiem ir jautājums par indivīda un sabiedrības interesēm. Vairāk nekā citreiz kopš pandēmijas sākuma tika uzsvērts, ka Rietumi cīņā ar slimību nevar atļauties tādas metodes, kādas atļaujas austrumu zemēs. Bija diskusijas par mobilajiem telefoniem, cilvēku izsekošanu, durvju aizmetināšana, ļaužu ieslodzīšanu, kā tas notika Ķīnā. Eiropā nekas no tā nav bijis, tomēr vakcinācija, šķiet, ir kļuvusi par tādu kā robežšķirtni. Arvien vairāk valstu gan apsver, gan ievieš prasību obligāti vakcinēties, nevakcinētajiem uzliekot milzīgus naudas sodus, vai arī padarot dzīvi tik grūtu, ka nekas cits neatliek, kā saņemt savu poti. Šajā ziņā tāda segregācija Eiropā kļūst par normu, bet kur ir tā robeža starp indivīda tiesībām un sabiedrības kopējo labumu. Cik tālu ikviens var lemt par savu dzīvi pats un kur šī robeža tiek pārkāpta, Krustpunktā diskutē Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore, Eiropas Padomes Sociālo tiesību komitejas locekle Kristīne Dupate.

Uzmanības loka satiksmes joma - auto ceļi, dzelzceļš, pasažieru pārvadājumi un avio pārvadātāju izaicinājumiem. Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Tāli Linkaitu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane

Saeimā tiek skatīts Valsts prezidenta ierosinājums atjaunot valsts ministru amatus, kuriem būtu skaidra politiskā atbildība par starpnozaru jomām. Šādu valsts ministru ieceltu nevis ar Saeimas balsojumu, bet Ministru Kabinets pēc premjera priekšlikuma. Šobrīd likums ļauj veidot īpašo uzdevumu ministru amatus, kam arī var nebūt pakļauta ministrija, tāpat savulaik valdībās bija arī valsts ministru posteņi. Jomas par kurām atbildēja īpašo uzdevumu vai valsts ministri bija visdažādākās – cilvēktiesības, bērnu un ģimene lietas, elektroniskā pārvalde un citas. Vai prezidenta ierosinājums ir lietderīgs un uzlabos valdības darba efektivitāti, Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti: Kārlis Šadurskis (Jaunā Vienotība), Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija), Valērijs Agešins (Saskaņa) un Edgars Tavars (Zaļo un zemnieku savienība). Sazināmies ar politologu, Latvijas Universitātes profesoru Jāni Ikstenu.

Korupcijas uztveres indekss Latvijā pēdējo septiņu gadu laikā ir uzlabojies tikai nedaudz, un mēs joprojām šajā ziņā atpaliekam no vairuma Eiropas Savienības valstu, tajā skaitā mūsu kaimiņiem Lietuvas un vēl vairāk Igaunijas. Šādu vērtējumu Latvija saņēma 2021. gada sākumā. Kas darīts, lai situācija mainītos? Krustpunktā Lielā intervija: “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa.

Centrālā statistikas pārvalde nākusi klajā ar jaunākajiem datiem par inflāciju Latvijā, un tie apliecina to, ko redzam aizejot uz veikalu vai saņemot kārtējos rēķinus. Sava daļa 7,5% inflācijā ir energoresursu cenu kāpumam. Valdība domā, kā mīkstināt cenu šoku vismaz elektroenerģijai un apsver iespēju uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokli elektrībai. Tikmēr strauji tuvojas brīdis, kad gandrīz visiem strādājošajiem jābūt Covid sertifikātam, lai var turpināt darbu klātienē, un uzņēmēji brīdina, ka varētu būt jāatlaiž par vairāki desmiti tūkstoši darbinieku. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnāla „IR” galvenā redaktore Nellija Ločmele, laikraksta „Latvijas Avīze” žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāla „Dienas Bizness” galvenais redaktors Romāns Meļņiks un Latvijas TV raidījuma „De facto” žurnāliste Olga Dragiļeva.

Lai gan ziema mūsu platuma grādos nav nekas neparasts, tā atkal Rīgu pārsteigusi nesagatavotu. Iedzīvotāji sūdzas par neizbrienamām ietvēm, domnieki - par slinkiem namīpašniekiem, namīpašnieki par nevērīgiem ielu tīrītājiem. Kādēļ tā un ko darīt, Krustpunktā diskutē Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange, Rīgas pilsētas vicemērs Vilnis Ķirsis un Rīgas namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis. Sazināmies ar Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Tomu Sadovski.