Krustpunktā

Kā vērtēt Rīgas domes darbu, kas izdarīts un kas nē. Vai viemēr pieņemtie lēmumu ir tie labākie? Krustpunktā izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla "TVNet" žurnālists Juris Jurāns un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Jau ilgāku laiku esam tā ļoti uzmanīgi sekojuši līdzi tai spriedzei, kas valda Eiropas Savienības un Baltkrievijas robežas. Īpaši pēdējo nedēļu notikumi pie Polijas ir bijuši ļoti trauksmaini, un poļu premjera teiktais, ka spriedze varētu pieaugt arī mūsu pusē, nav priecīga ziņa. Bet viena ziņa pagājušajā nedēļā īpaši samulsināja: poļi, kuriem viņu pagaidu žogs ir ļoti palīdzējis šīs robežas tonēšanas atvairīšanā, paziņoja, ka viņi nekavēsies arī ar pastāvīgā žoga būvniecību, un jau tuvākajās nedēļās, decembrī, tiks uzsākts darbs, lai ziemas laikā, februārī, to pabeigtu. Ārkārtas situācija prasa ārkārtas risinājumus, tāds bija tas vēstījums. 

Skatoties uz mūsu robežu, tas lika jautāt, kāpēc poļi var un mēs nevaram? Poļi ārkārtas situācijā var rīkoties ļoti ātri, mēs ziemā pat nesāksim būvēt un ļoti ticams, ka žogs būs gatavs vien tad, kad šī krīze būs jau beigusies. Esam saņēmuši tiešām pietiekoši daudz zvanu un vēstuļu šajā sakarā, tāpēc Krustpunktā diskutē Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns, Valsts kontrolieris Rolands Irklis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Sazināmies ar Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Arti Lapiņu.

Valsts svētku nedēļa aizvadīta, bet par mūsu vēsturi, mūsu senčiem un viņu dažādajiem likteņiem, kā arī Latvijas nākotni turpinām sarunas. Nereti ļaudis ir teikuši, ka biežāk raidījumā gribētu dzirdēt arī gados jaunus cilvēkus un tādus, kas nav līdz šim plaši pazīstami. Šoreiz tāda tikšanās: Krustpunktā Lielā intervija ar Zemgales vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju, ciltskoku pētnieku Kristiānu Jakubovski. Viņš ne tikai māca bērnus, bet pēta savus un citu senčus, veido dzimtas kokus un internetā ar aizrautību stāsta par Latvijas vēsturi un ciltskoku pētīšanu.

Aktuālais Latvijā un arī ārpus mūsu valsts: Covid ēnā aizvadīti valsts svētki, krīze pie robežas ar Baltkrieviju. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "Ir" žurnālists Pauls Raudseps, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka, TV24 žurnālists Kārlis Streips un žurnālists Māris Zanders.

Krustpunktā izvaicājam veselības ministru Danielu Pavļutu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un TV3 žurnālists Gatis Suhaveckis.

Tā vien šķiet, ka pandēmija ir izprovocējusi atklāties cilvēku slēptākajām, bet zemiskākajām personības izpausmēm. Mājsēde, ierobežojumi, visvairāk vakcinācija sadalījusi sabiedrību pretējās nometnēs un daudziem radījusi emocijas, ko vairs nepatur pie sevis. "Idioti, kurus nošaut, lietojot daudzstāvīgus vārdus, tie ir apzīmējumi, kuri interneta vidē kļuvuši gandrīz par normu. Turklāt dažiem ar internetu vien nepietiek, viņi savu nepatiku sāk izpaust atklāti uz ielas un to piedzīvo ne tikai žurnālisti, bet arī politiķi, mediķi, skolotāji. Kas tas ir - draudi, vardarbība vai jauna sabiedrības norma un ko darīt, ja nākas ar to saskarties, Krustpunktā diskutē "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Metodiskās vadības un kontroles nodaļas priekšnieks Ilmārs Spalva un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Sanita Armagana.

Valsts drošības apdraudējuma formas pēdējo pārdesmit gadu laikā ir būtiski mainījušās. Tepat blakus notiek hibrīdkarš, kurš iegūst arvien jaunus apveidus gan reālajā, gan digitālajā vidē. Krustpunktā Lielā intervija ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Jau bijām pieraduši, ka no Baltkrievijas Eiropas Savienības robežu Polijā, Lietuvā un Latvijā ik dienas mēģina šķērsot lielākas vai mazākas migrantu grupas, tomēr šī nedēļa uz Baltkrievijas un Polijas robežas izvērtās pavisam satraucoša. Tik liels migrantu pūlis tur redzēts vēl nebija, turklāt tas pavisam atklāti centās ielauzties Eiropas Savienības teritorijā. Tikmēr pašu mājās valdība ir pieturējusies pie plāna 15.novembrī atcelt lielākos ierobežojumus, kas tika ieviesti, lai salauztu Covid saslimstības līkni. Aktualitātes Krustunktā komentē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāliste Baiba Strautmane un Latvijas TV žurnālists Aleksejs Dunda.

Pirmdienas rītā interneta vietnēs parādījās satraucoši skati no Baltkrievijas, kur simtiem, pēc tam jau arī tūkstošiem migrantu, īpaši ekipētu vīru apsargāti, pulcējās pie Baltkrievijas un Polijas robežas. Kļuva skaidrs, ka tā ir organizēta īpaša operācija, lai šturmētu robežu. Otrpus žogam savu armiju nekavējoties arī mobilizēja Polija, un tad jau arī ekrānos varēja redzēt tos dramatiskos skatus gan ar migrantu pūļiem, gan īpašiem provokatoriem, kas centās izjaukt un dzeloņstiepļu pinumus. Notikumi likuši visiem reaģēt, ir ļoti daudz ziņu ap šo, tikmēr, domājot par mūsu pašu robežu ar Baltkrieviju, sajūtas ir tikpat trauksmainas, lai neteiktu vairāk. Mums nav pat dzeloņstieples. Amatpersonas, protams, saka, ka viss tiek kontrolēts un būs labi. Bet ko tas nozīmē, spekulāciju netrūkst. Vai Latvijā esam gatavi atvairīt iespējamo robežu šturmēšanu, kas notiek un kāda būs rīcība, ja kādu rītu saņemam ziņu, ka autobusi kolonnas ar tūkstošiem migrantu ir ieradušās uz Latvijas - Baltkrievijas robežas, Krustpunktā diskutē aizsardzības ministrs Artis Pabriks, iekšlietu ministre Marija Golubeva, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Artūrs Bikovs un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Nauda, Latvijas ekonomiskā situācija un nākamā gada valsts budžets. Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Andris Šuvajevs un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Runājot par straujo inflācijas pieaugumu šobrīd, Mārtiņš Kazāks norāda, ka tas jau bija prognozēts, ka pēc Covid krīzes smagākā punkta inflācija strauji augs. 

"Tas saistīts ar divām lietām. Pirmais, krīzes laikā cenas strauji kritās. Naftas cena bija tuvu pie 70 dolāriem par barelu pirms krīzes, nokrita vairāk nekā uz pusi, tagad ekonomikai atgriežoties normālākā situācijā, Covid galvenajiem negatīvajiem elementiem filtrējoties prom, cenas atgriežas iepriekšējā līmenī un parādās inflācijas sitiens,” skaidro Mārtiņš Kazāks.

Otrs faktors ir jaudīgā atgūšanas pēc ekonomikas krīzes, kas nozīmē, ka pieprasījums ir straujāks un piedāvājums kādu brīni netiek līdz.

"Tas ir stāsts līdz šim brīdim. Tas, ka inflācija būs tādā līmenī – 6 procenti – tas netika prognozēts. Diemžēl jāsaka, ka inflācija pie šiem 6% tuvāko pāris mēnešu laikā neapstāsies, kāpums vēl turpināsies. Gada beigās būs tuvāk septiņiem, iespējams, astoņiem procentiem," prognozē Mārtiņš Kazāks. "Lietuvā jau pašlaik ir 8% inflācija. Kāpums ir straujš un augsts un iedzīvotāju maciņos tas diemžēl kādu robu iekodīs."

"Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šobrīd galvenie faktori, kas cenas ir padzinuši uz augšu, ir ārēji, pasaules faktori," turpina Mārtiņš Kazāks. "Prognozes rāda, ka šiem faktoriem nākamā gada laikā ir sevi jāizsmeļ, līdz ar to tas inflācijas temps samazināsies. Tas, kādā līmenī inflācijas līmenī atgriezīsimies, ir lielā mērā atkarīgs no tā, kas notiks ar Latvijas ekonomiku, kas notiks ar darba tirgu, algu kāpumu."