Krustpunktā

Krustpunktā sadarbībā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu veido raidījumu ciklu "Valsts budžets 2022 - tuvplānā". Pētām un analizējam, kā nozaru ministrijas iecerējušas izlietot nodokļos iekasēto naudu. Šoreiz uzmanības lokā sociālie jautājumi jeb Labklājības ministrijas prioritātes. Liels pieaugums labklājības budžetā saistīts ar jau pieņemto lēmumu par ģimenes valsts pabalsta palielināšanu, tomēr ir paredzēta papildus nauda arī citām prioritātēm. Diskutē Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks, Latvijas pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte, Samariešu apvienības vadītājs Andris Bērziņš un Latvijas darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns.

Nākamajā gadā Labklājības ministrija prioritārajiem pasākumiem iecerējusi tērēt 34 miljonus eiro – tostarp, daļā nozares darbinieku atalgojuma palielināšanai, ārpusģimenes aprūpes atbalstam, arī darba devēju finansiālā sloga mazināšanai un īpaši šajā laikā svarīgo skābekļa koncentratoru iegādei.

Pandēmija ir daudz ko atklājusi par mums pašiem, mūsu domāšanu, spēju aptvert un saprast, un pieņemt citam citu. Par to Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Universitātes profesors, fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs.

"Es ceru, ka šis laiks ir mums sāpīga, bet vakcīna pret nākotnes satricinājumiem, kad tas apdraudējums var būt vēl krietni ļaunāks un pārbaudījumi lielāki. Ja mēs būsim tukuši galā ar Covid, ne ar to vien tiksim galā," vērtē Vjačeslavs Kaščejevs.

Viņš arī atzīst, ka pandēmija ir viens eksāmens, cik izglītota un kulturāla, racionāla un jēdzīga ir sabiedrība.

"Kad uz tablo parādās valstu rezultāti, mēs redzam, kur esam, tad vajag celties un trenēties, iet uz trenažieru zāli un cilāt svarus. Tas būtu attiecībā uz mūsu fizisko veselību. Tieši tāpat attiecībā uz garīgo veselību," norāda Vjačeslavs Kaščejevs.

Nu tas ir noticis. Pēdējās divās piektdienās, kad mēs ar žurnālistiem pārrunājam nedēļas notikumus, spriedām, ka agrāk vai vēlāk, bet valdībai nāksies ieviest jaunu mājsēdi. Šonedēļ notikumi risinājās itin strauji, kopš vakardienas ir gan mājsēde, gan komandantstunda, atkal attālinātais darbs un mācības. Sola, ka vakcinētajiem mājsēde būs tikai līdz 15. novembrim, lai gan daudzi tam netic. Savukārt eksperti saka, ka no mājsēdes būs jēga vien tad, ja visi steidzīgi vakcinēsies. Bet kā vēl piespiest vakcinēties tos, kas to nevēlas darīt, skaidrības nav. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, Latvijas TV žurnālists Iļja Kozins un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.

Kad pirms pāris dienām eiroparlamentārietis Nils Ušakovs savā "Instagram" kontā ierakstīja, ka 75 % procenti Covid-19 pacientu slimnīcās ir krievu valodā runājošie, izcēlās diskusija visas Latvijas mērogā par to, vai vajag vakcinācijas kampaņā īpaši uzrunāt nelatviešus. Pat valdībā jautājums paliek atvērts. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka ne jau tikai krievi dzīvo dezinformācijas vidē. Arī ļoti daudzi latvieši ir pārliecināti vakcinācijas pretinieki, un šķiet, šī pārliecība paliek joprojām nesatricināma.

Mums bija raidījumi pirms gada, pusotra gada, kad pie apvāršņa jau bija ziņas par topošajām vakcīnām un pirmās aptaujas rādīja, ka ir daudz šaubīgo un vakcīnu pretinieku. Amatpersonām jautājām, ko darīsim, lai šos šaubīgos pārliecinātu. Tad bija sajūta, ka šos jautājumus uztvēra kā pārsteidzīgus, sak' mums būs īpašas pārliecināšanas kampaņas, cilvēki redzēs, ka vakcinēšanās ir efektīva, ļaužu noskaņojums mainīsies. Te nu mēs šodien esam ar pusi vakcinēto un otru pusi, kas, protams, liela daļa nikni vakcinējas, jo citādi zaudēs darbu vai citas iespējas. Bet runāt par apzinātu izvēli ir bieži grūti. Var jau teikt, ka svarīgākais ir rezultāts, bet kāpēc mēs nespējam uzrunāt cilvēkus ar kaut ko, par ko sakām, ka tas var glābt dzīvību. Vai ir iespējams komunicēt kaut kā citādi, pārliecinoši? Par pandēmijas komunikāciju jeb valdības spēju uzrunāt visas sabiedrības grupas krīzes situācijā Krustpunktā diskutē Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, Veselības ministrijas Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņeviča, Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ilva Skulte.

Krustpunktā vairāk runājam vairāk par sabiedrisko transportu ne tik daudz Rīgā, bet Latvijas mērogā. Pandēmijas laiks ir izaicinājums arī pārvadātājiem, tam līdzi nāk virkne jaunu prasību un ierobežojumu, runa ir par pasažieru skaita samazināšanu, atlaižu samazināšana, iespējams, jaunām prasībām masku lietošanā un tamlīdzīgi. Klāt, protams, arī zaudējumi pārvadātājiem, izmaksas valstij. Kāda tā pašreizējā situācija, Krustpunktā izvaicājam Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētāju Kristianu Godiņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un aģentūras LETA žurnālists Krišs Kairis.

Krustpunktā sadarbībā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu veido raidījumu ciklu "Valsts budžets 2022 - tuvplānā". Pētām un analizējam, kā nozaru ministrijas iecerējušas izlietot nodokļos iekasēto naudu. Šoreiz uzmanības lokā lauksaimniecība jeb Zemkopības ministrijas prioritātes. Kam Zemkopības ministrija plāno pievērst lielāko uzmanību nākamā gada budžeta kontekstā, diskutē Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Šnore, Zemnieku saeimas valdes loceklis Edgars Putra un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Zemkopības ministrijas budžets nākošgad būs 770 miljoni eiro, no kuriem 55 piešķirti papildu prioritātēm. Lai arī lielāko daļu no ministrijas kopējā budžeta veido valsts līdzfinansējums Eiropas projektu īstenošanai, tomēr lauksaimnieku organizācijas vērtē, ka tas jāpalielina. Savukārt papildu nauda jātērē zaļo iepirkumu un pesticīdu lietošanas stingrākai kontrolei, kā arī zinātniskiem pētījumiem.

Pandēmijas nav, vakcīnās ir inde, ārsti mums melo. Vai tā ir sodāma dezinformācija vai vārda brīvība? Vienas atbildes uz to nav, bet tikmēr šādas informācijas izplatība netraucēti turpinās, kamēr situācija veselības aprūpē Covid-19 dēļ ir kļuvusi kritiska. Slimnīcas ir pārtraukušas plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, bet neatliekamās palīdzības dienestam nākas šķirot izsaukumus. Ar Covid-19 ik dienas inficēto skaits ir tik liels kā nekad, bet ar to saistīto nāves gadījumu skaits arvien pieaug. Kur beidzas vārda brīvība un sākas atbildība par teikto – arī par to būs saruna Krustpunktā Lielajā intervijā Saeimas deputātu, Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisijas vadītāju, arī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu.

Vakcinācijas centros veidojas garas rindas, obligāti noteiktā vakcinēšanās daudziem likusi pasteigties. Bet vairāku profesiju pārstāvji aicina viņiem atcelt obligāti noteikto vakcinēšanos, norādot, ka nebūs, kas strādā. Tomēr ne visi ir gatavi vakcinēties. Savu protestu pie Saeimas 14. oktobrī pauda ugunsdzēsēji. Arī atsevišķās izglītības iestādēs ir satraukums, vai būs, kas strādā. Tikmēr saslimstības rādītāji "sit" arvien jaunus rekordus. Valdība vienojusies par nākamā gada budžeta projektu, lai gan ir bažas par pandēmijas ietekmi uz ekonomiku un tur ir daudz nenoteiktības. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "Dienas Bizness"  galvenais redaktors Romāns Meļņiks, ReTV ziņu dienesta vadītāja Dana France, "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe un TV24 žurnālists Kārlis Streips.

Šajā nedēļā skaļi izskanēja Naukšēnu sociālās korekcijas iestādes vārds. Žurnālisti no Latvijas Televīzijas raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" kopā ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas cilvēkiem bija ieradušies izglītības iestādē, lai skaidrotu, kas notiek ar tiem bērniem, kuri ar tiesas spriedumu tiek nosūtīta šo iestādi, lai viņus tur, droši vien jālieto šoreiz tas vārds, pāraudzinātu. Tas, ko varējām vērot televīzijas ekrānos, lielā mērā arī atgādināja to, kas stāstīts par cietumos notiekošo: sodu sistēma, karceri, dzeloņstieples, ģedovščina. Raidījums bija ļoti kritisks, speciālisti tāpat. Izskanēja viedoklis, ka šāda iestāde Latvijā nevar pastāvēt un to reorganizēt nav iespējams. 

Raidījumā Krustpunktā nerunāsim par to, kas Naukšēnos notiek un vai tur tiešām viss ir tik drūmi. Drīzāk - ko darīt? Mēs jau tik bieži nezinām, ko vispār darīt ar bērniem, kuri neiekļaujas ierastajā vidē, nonāk tiesas redzeslokā. Izglītības un zinātnes ministrijā par Naukšēnu skolas likvidāciju īsti nerunā, bet kas tad varētu mainīties un kam jāmainās, ja runājam par šādiem bērniem. Turpinot kolēģu iesākto un risinājumu meklējot, Krustpunktā diskutējam, kāds būs risinājums un kādai jābūt valsts politikai, domājot par jauniešu sociālās korekcijas iestādi. Diskutē Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists Nils Sakss Konstantinovs, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, Labklājības ministrijasparlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa un Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Kronberga.

Simts dienas strādā jaunās apvienotās pašvaldības, sāks darboties pudeļu depozīta sistēma. Krustpunktā turpinām sarunu par vides aizsardzību un reģionālo attīstību. Vakar bija diskusija par to, kā ir paredzēts izlietoto naudu, kas ieplānota nākamā gada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžetā. Šodien savukārt studijā ministrs Arturs Toms Plešs. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Sandra Dieziņa un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.