Krustpunktā

Krustpunktā sadarbībā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu veido raidījumu ciklu "Valsts budžets 2022 - tuvplānā". Pētām un analizējam, kā nozaru ministrijas iecerējušas izlietot nodokļos iekasēto naudu. Šoreiz uzmanības lokā vides aizsardzība un reģioni jeb Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) prioritātes budžeta naudas sadalē. Diskutē VARAM Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Rudīte Vesere, VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits, Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks Vents Armands Krauklis, vides zinātnieks biedrības "Zaļā "brīvība vadītājs un Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Brizga un bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Pašvaldību un vides aizsardzības jomās nākamā gada budžetā paredzēts turpināt atbalstīt vietvaru iespējas no valsts aizņemties vides sakārtošanai, tāpat paredzēts vairāk pievērsties ilgstoši piesārņotu vietu sanācijai.

Runājam par naudu un tām bažām, ar kādām gaidām ziemu. Pagājušajā rudenī visa uzmanība bija pievērsta pandēmijas izplatībai un valdības negatavībai to ierobežot. Šajā gadā nākušas klāt jaunas bažas. Pandēmijas ziņā situācija ir ne mazāk saspringta, atkal jārunā par "lokdauniem", visa aizvēršanu, vakcinācijas aptvere ir viena no sliktākajām Eiropā, saslimstība pieauga straujāk nekā pērn. Slimnīcā raizējas par nespēju tikt galā. Tikmēr Rietumeiropā, kā redzam, lielākoties pandēmija ir ierobežota un tur dzīve pamazām atjaunojas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pieaug pieprasījums pēc energoresursiem. Krustpunktā pagājušā nedēļā bija diskusija par iemesliem, kādēļ elektrības un dabasgāzes cenas sit nebijušus rekordus. Tas viss nozīmē, ka daudzas lietas un pakalpojumi kļūst dārgāki, īpaši tas attiecas uz siltumu un elektrību, kas ziemā ir visaktuālākie resursi. Kas reāli mūs sagaida nākotnē un kā uz šo reaģēt? Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Bankas ekonomistu Oļegu Krasnopjorovu.

Jau tikpat kā pagājušas piecas trauksmainas darba dienas, kas patiešām pavadītas ar dažādām emocijām. Protams, visa centrā ir tā satraucošā situācija veselības aprūpē: neatliekamā palīdzība vairs nav gatavi izbraukt uz visiem izsaukumiem, slimnīcās trūkst vietu un brīvdienas arī nesola neko labu. Tikmēr politiķi ar nesteidzīgo strīdēšanos gandrīz vai iedvesa šķietamu mieru. Valdība ilgstoši nespēj vienoties par tālāko rīcību. Tagad lēmumi tapuši, kā redzams, arī nemaz tik vienkārši tos nevērtē. Raizes rada ne tikai pandēmija vien, strauji aug elektrības, gāzes cenas, briest enerģētiskā krīze. Tur pagaidām risinājuma nav. Tikmēr cilvēki šturmē jaunatklātos "Lidl" veikalus, ko pavadīja lēto banānu konkurence. Aktualitātes Krustpunktā vērtē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonevičs un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore.

Iesākumā par to ziņoja vien tādās specifiskās ekonomikas ziņās, tagad par to runā visur - energoresursu cenas sit nebijušus rekordus. pirmo izjutām elektrības cenu pieaugumu, tur nepatīkamās tendences vērojamas jau ilgāku laiku, bet pēdējās nedēļas, neapšaubāmi, situācija ir krietni dramatiskāka. Naftas cenas arī ilgstoši kāpj, tiesa, krietni mērenāk, nekā kādreiz pieredzēts. Bet paralēli nebijušus rekordus sit arī dabasgāzes cenas. Tas viss rada pat panisku noskaņojumu. Nav šaubu, ka tas ietekmē un ietekmēs ikvienu no mums. Elektrības rēķinos to jau redzam, tūlīt būs siltumam, gāzei. Tad tā ķēdes reakcija sekos preču cenās, jo galu galā viss jau ir cieši saistītas. Kāpēc tā notiek, vai šis process ir likumsakarīgs, cik prognozējami bija šie notikumi un kas būs tālāk? Par situāciju energoresursu tirgū Krustpunktā diskutē enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš, enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle un Saeimas tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.

Krustpunktā uzmanības lokā būs sabiedriskais transports Rīgā. Izvaicājam "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētāju Džinetu Innusu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla TVNET žurnālists Māris Kūrēns un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Krustpunktā sadarbībā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu veido raidījumu ciklu "Valsts budžets 2022 - tuvplānā". Pētām un analizējam, kā nozaru ministrijas iecerējušas izlietot nodokļos iekasēto naudu. Šoreiz par transportu, satiksmi un autoceļiem jeb Satiksmes ministrijas prioritātēm nākamajā gadā. Ceļu būves un atjaunošanas tēriņi ierasti paņem tiesu Satiksmes ministrijas budžeta un tā tas plānots arī nākamgad. Diskutē Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova, Latvijas pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš, biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" vadītājs Andris Bērziņš un Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks.

Satiksmes resorā nākamgad turpināsies reģionālo ceļu remontdarbi, kopā ar daļu ilgi gaidīto jauno elektrovilcienu modernizēs peronus, ieviesīs vienotu sabiedriskā transporta biļeti. Notiks valsts programmā plānoto veloceliņu projektēšana.

Covid-19 pandēmija jau vairāk nekā divus gadus pārbauda mūsu veselības aprūpes sistēmas izturību. Tomēr veselības aprūpe Latvijā ir ne tikai tā, ko nodrošina valsts, būtiska loma ir arī privātajai medicīnai, ko aktīvi izmanto arī tie cilvēki, kas nevar vai negrib gaidīt rindās uz valsts pakalpojumiem. Krustpunktā Lielā intervija ar  "Veselības centra 4" vadītāju Māri Rēvaldu.

Šonedēļ diskusiju centrā ir nonākusi māksla un ne tikai diskusiju centrā. Policija sākusi kriminālprocesu par mākslinieka Kristiana Brektes darbiem, pārbaudot, vai tie nav uzskatāmi par pornogrāfiju. Tikmēr raizes joprojām sagādā neesošais žogs uz robežas ar Baltkrieviju un neapmierinātība ar to, kādēļ mūsu valstij tik lēni sokas ar tā uzstādīšanu, aug augumā. Kritiskākās vietas uz robežas plānots nosegt ar dzeloņstiepļu žogu, ar kura iegādi arī neveicas, bet vismaz piecus kilometrus dzeloņstiepļu Latvijai uzdāvinājusi Slovēnijas Aizsardzības ministrija. Jārunā arī par saslimstību ar Covid-19, kas pieaug atbilstoši nepatīkamākajiem scenārijiem, un Veselības ministrija jau runā par plānveida veselības aprūpes pasākumu ierobežošanu.

Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV žurnālists Iļja Kozins, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītāja Anita Brauna, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Rīga jau kādu laiku eksperimentē ar satiksmes mierināšanu ielās. Sākās viss ar Čaka ielu Rīgā. Pēc remonta nolēma eksperimentālā kārtā pārveidot daļēji par velobraucēju ielu. Eksperiments ilga gandrīz gadu, tad pēc ļoti karstām un pretrunīgām diskusijām Rīga nolēmusi pa pusei piekāpties, kaut ko atstājot velobraucējiem, plašāku telpu dodot arī tiem, kas pārvietojas ar auto vai sabiedrisko transportu. Bet iesāktais turpinās arī citviet. Nākamā vēstuļu gūzma un sekoja pēc Duntes ielas pārveides, iecerēs tiek runāts par Barona ielas iespējamu slēgšanu, un vispār autovadītājiem tiek solīti grūti laiki. Iespējams, lielākā  problēma ir tā, ka daudzi nesaprot, ko īsti Rīga dara un kā to visu dara, jo jādomā arī par citiem pasākumiem, lai transporta plūsmas organizācija būtu draudzīga visiem satiksmes dalībniekiem. Kādi ir secinājumi un plāni, Krustpunktā diskutē Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis, Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods, žurnālists Pauls Timrots, biedrības "Drošas ielas" vadītājs Māris Jonovs un Latvijas nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas ģenerālsekretārs Māris Dreimanis. Sazināmies ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāju Lieni Cipuli.

Kultūra ir joma, kura ļoti tieši izjutusi pandēmijas ietekmi, turklāt tik brīvi kā pirms pandēmijas kultūras pasākumi nevarēs notikt vēl nezināmu laiku. Par svarīgo kultūrā Krustpunktā izvaicājam kultūras ministru Nauri Puntuli. Kopā ar raidījuma vadītāju ministram jautājumus uzdod laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Anita Bormane un TV3 žurnālists Gatis Suhoveskis.