Krustpunktā

Krustpunktā galvenais sarunas temats šodien ir drošība. Tepat kaimiņos norisinās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības "Zapad 2021". Tās notiek laikā, kad Baltkrievijas un Rietumu attiecības ir visnotaļ sliktas un pāri Baltkrievijas robežai Eiropas Savienības virzienā dodas pastiprināta migrantu plūsma. Militārās mācības ir notiek arī pie mums Latvijā, to aktīvā fāze norisinājās arī galvaspilsētā, un bija cilvēki, kuri izteica sašutumu par šī fakta nepietiekamu izziņošanu. Par šo un citiem drošības jautājumiem Krustpunktā iztaujājam aizsardzības ministru Arti Pabriku. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Šķupelis.

Krustpunktā sadarbībā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu uzsāk raidījumu ciklu "Valsts budžets 2022 - tuvplānā". Pētām un analizējam, kā nozaru ministrijas iecerējušas izlietot nodokļos iekasēto naudu. Šoreiz par iekšlietu jomas prioritātēm. Problēmu, kuru risināšanai nepieciešams daudz naudas, šajā nozarē, līdzīgi kā daudzās citās, netrūkst. Viena no tādām ir cilvēkresursu trūkums. Savos raidījumos esam runājuši par nepietiekamo policistu skaitu, ko iedzīvotāji izjūt saskaroties ar ilgu un nereti nesekmīgu lietu izmeklēšanu. Tagad aktuāls kļuvis arī austrumu robežas jautājums, migrantu plūsma no Baltkrievijas liek sasparoties ar robežas sakārtošanu. Kādas ir iekšlietu ministrijas prioritātes nākamā gada budžetā, diskutē Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskā fakultātes asociētais profesors Aldis Lieljuksis.

Motivēti darbinieki un labi izglītots personāls, laba darba vide un augsta pakalpojuma kvalitāte – šos četrus virzienus Iekšlietu ministrija definējusi, nosakot prioritātes nākamā gada un nākamo trīs gadu budžetā.

Klīniskās laboratorijas pandēmijas laikā ir kļuvušas par vienām no noslogotākajām iestādēm. Sākoties jaunajam mācību gadam, Covid-19 testu apjoms vēl ir ievērojami pieaudzis. Turklāt ne tikai vakcinācija, bet arī testēšana ir bijusi mītiem apvīta, ko izmanto Covid noliedzēji. Tas ir viens no sarunas tematiem raidījumā, jo tā, protams, nav vienīgā viņa darbības sfēra. Krustpunktā Liela intervija ar pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktoru Aivaru Bērziņu.

Šķiet, ka salīdzinoši ir bijusi mierīga nedēļa. It kā jau ziņas ir diezgan trauksmainas - saslimstība turpina pieaugt, kādās slimnīcās tiek izsludināts ārkārtas stāvoklis, Austrumu slimnīcā pat ir atceltas plānveida operācijas. Bet būtiski lēmumi valdības līmenī nav bijuši, tur tiek runāts par revakcināciju, diskusijas par drošību sabiedriskajā transportā. Emocionāli drīzāk tādas lielākas kaislības bijušas pašu ārstu vidē un ne tikai, arī par Ārstu biedrības vadītājas Ilzes Aizsilnieces vēstuli par medicīnas maskām. Tās esot pārklātas ar pesticīdiem. Rīgā savukārt ielu pārveide, transporta kustības izmaiņas. Aktualitātes Krustpunktā vērtē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks.

Krietni pieaudzis to bērnu skaits, kuri izvēlās vairs nemācīties skolā klātienē, bet izvēlas tālmācību vai mājmācību. Iemesli šādai izvēlei ir dažādi, tas saistīts gan ar Covid-19 pandēmiju, gan gaisotni skolā un bērna nespēju iejusties kolektīvā. Tas liek jautāt, vai šāda vecāku izvēle neliecina par kādiem trūkumiem un problēmām izglītības sistēmā, Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Šadurskis, Latvijas pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure un Juglas vidusskolas bijusī direktore Aija Melle.

Situācija Afganistānā, Baltkrievijas pierobežā, apvērsums Gvinejā un gaidāmās vēlēšanas Vācijā. Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus ministram uzdod portāla "Delfi" žurnālists Ansis Īvāns un portāla "TVNet" pētnieciskais žurnālists Juris Jurāns.

Krustpunktā sadarbībā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu uzsāk raidījumu ciklu "Valsts budžets 2022 - tuvplānā". Pētām un analizējam, kā nozaru ministrijas iecerējušas izlietot nodokļos iekasēto naudu.

Pēdējā gada laikā vairāk nācies runāt par ekonomikas noturēšanu un atkopšanu pandēmijas apstākļos, arī par veselības aprūpi, jo nozarei un tajā strādājošajiem pandēmija bija īstens stresa tests. Tomēr dzīve neapstājas, tajā pašā veselības aprūpē ir problēmas arī ārpus Covid, ir jāveic reformas un uzlabojumi arī citās jomās, piemēram, domājot par valsts iekšējo drošību un Austrumu robežas stiprināšanu. Turpmākajās nedēļas padziļināti apskatīsim arī vairākas nozares atsevišķi, bet šodien raidījumā pagaidām vēl vispārīgāks skats, vērtējot, kam jāpievērš īpaša uzmanība un ko nākamais gads sola Latvijas ekonomikai. Diskutē Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns, finansists Ģirts Rungainis un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Sandra Jēkabsone.

Situācija Baltkrievijas pierobežā kontekstā ar Baltkrievijas - Krievijas militārajām mācībām "Zapad" rada bažas par papildus drošības riskiem. Par šo un citiem jautājumiem Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri, ģenerāli Raimondu Graubi.

Sācies jaunais mācību gads, bērni atgriezušies skolā klātienē – vai nu pēc Covid-19 testa nodošanas vai ar Covid-19 sertifikātu. Priekšlikums par prasību vakcinēties noteiktās vietās strādājošajiem, tajā skaitā pedagogiem, ir palicis projekta veidā, ko Saeima pagaidām neskata. Ne tik veiksmīgi sākusies arī Saeimas sanākšana klātienē, jo viens deputāts, kurš nevēlējās uzrādīt savu Covid sertifikātu, iebilda pret klātienes sēdi. Aktualitātes komentē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, TV3 žurnālists Arnis Krauze un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs.

Jau esam pieraduši pie ziņām, kas pienāk no Latvijas robežas ar Baltkrieviju: robežsargi atskaitās, cik cilvēku viņi katru dienu ir "atspieduši" atpakaļ, neļaujot migrantiem iekļūt Latvijā. Baltkrievijas režīma vadītājs Aleksandrs Lukašenko tā ilgstoši cenšas izraisīt Eiropā vēl vienu migrantu krīzi, izmantojot cilvēkus kā sava veida ieroci pret Eiropu. Tādu migrācijas karu Eiropa līdz šim nav piedzīvojusi, tādēļ var teikt, ka pašlaik notiek kas nebijis. Nav tā, ka Eiropas valstis nebūtu rīkojušās līdzīgi, kā šobrīd Latvija, Lietuva vai Polija to dara, bet publiski tas nav bijis uzsvērts. Ir skaidrs, ka te saduras arī vairāki tiesību aspekti un lieta ir arī nonākusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā. ir zināms tikai pagaidu nolēmums, kas uzliek pienākumu arī Latvijai rūpēties par migrantiem pie robežas, nelaižot tos savā teritorijā. Bet jautājums, vai Baltkrievijas rīcība un mūsu pretsoļi varētu ietekmēt ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas politiku, kā turpmāk izturēties pret migrantiem, kas nelikumīgi cenšas iekļūt Eiropas Savienībā. Kā savietot jauno realitāti ar Eiropas tiesību un migrācijas politiku, Krustpunktā diskutē Eiropas Parlamenta deputāti Roberts Zīle un Andris Ameriks, Konservatīvisma studiju centra direktors Andis Kudors un LAPAS direktore, Vidzemes augstskolas docētāja Inese Vaivare.