Krustpunktā

Krustpunktā sadarbībā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu veido raidījumu ciklu "Valsts budžets 2022 - tuvplānā". Pētām un analizējam, kā nozaru ministrijas iecerējušas izlietot nodokļos iekasēto naudu. Šoreiz par kultūras nozares prioritātēm nākamajā gadā. Kultūra ir joma, kuras darbība pandēmijas laikā ir stipri ierobežota un lai arī kultūras pasākumi notiek, tomēr ar tādu vērienu, kā tas bija iepriekš, nevarēs strādāt vēl nezināmu laiku. Kādas ir Kultūras ministrijas prioritātes nākamajam gadam, diskutē Kultūras ministrijas Valsts sekretāre Dace Vilsone, Latvijas Pasākumu norišu vietu asociācijas vadītāja Ieva Irbina, Latvijas radošo savienību padomes generalsekretars Harals Matuls un Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis.

Kultūras nozares budžeta prioritātes 2022.gadā: kultūras darbinieku atalgojuma celšana, nacionālā identitāte un VKKF finansējuma pieaugums.

Šī pandēmija ir atklājusi, cik savstarpēji saistīti mēs viens ar otru esam, gan tīri cilvēciskā līmenī, gan globāli ļoti dažādos aspektos. Šis pusotrs gads ir demonstrējis, cik daudz kas ir atkarīgs no spējas būt atbildīgiem un šajā ziņā ir nācies daudz ko par sevi uzzināt. Bet runa nav tikai par veselības sargāšanu, arī ekonomiskā krīze ir atklājusi virkni vājo punktu. 

Tas, ko redzam no parasta pircēja vai arī patērētāja skatupunktā, ka datortehnikas preču grupā ir izveidojies deficīts, pieaugušas cenas. To, ko vajag, vai nu nevar dabūt vai arī tas maksā dubultā, pat trīskārši dārgāk nekā vēl pirms pāris gadiem. Tā, protams, nav tikai Latvijas problēma, pat autobūvē mēs redzam, ka apstājas konveijeri, jo pietrūkst vajadzīgo mikroshēmu. Tehnoloģiju jomā pasaulē ir izrādījusies negatavi atkarīga no Āzijas. Tas nav pieļaujami, tā pirms pāris nedēļām paziņoja Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena un apņēmās tuvāko gadu laikā atgūt kontroli pār situāciju. Eiropa pati ražošot vajadzīgās komponentes, iespiežoties tajā tirgū, kurā līdz šim ir nostiprinājušās Āzijas valstis, it īpaši Ķīna. Kā vērtēt šīs ambīcijas, kādu perspektīvu mums atklāja nākamie gadi un kā notikumu pasaulē un arī Covid pandēmija ietekmē uzņēmējdarbību? Krustpunktā Lielā intervija ar uzņēmēju Normundu Bergu.

Vērtējot izaicinājumus IT jomai šobrīd Latvijā, Normunds Bergs atzīst, ka IT jomai turpmākos septiņus gadus gāzīsies virsū nenormālas naudas daudzums dažādu programmu ietvaros.

"Viens no lielākajiem izaicinājumiem, es teiktu, izmantot šo naudu jēgpilni. Tādā veidā, lai valsts pārvalde tiešām kļūtu moderna, ērta iedzīvotājiem, un tiešām publikai tas patiktu. Tā ir viena lieta," norāda Normunds Bergs. "Otra lieta ir izglītība. Mēs visu laiku runājam, ka izglītība ir vērtība, tā ir vajadzīga lieta, bet brīdī, kad mēs paskatāmies uz to, kur un kādā veidā šī nauda tiek tērēta, gribas teikt, ka realitātē vienmēr ir kaut kas svarīgāks."

Bergs arī atzīst, ka valsts pārvaldē liela nauda drīzāk ir IT nodarījusi postu nekā labumu, ir stipri daudz visādas nejēdzīgas lietas sabūvētas. 

"Nejēdzīgā veidā investēti līdzekļi, kas kopumā rada tādu pretestību sabiedrībā," vērtē Normunds Bergs. "Tas savukārt diskreditē IT un tehnoloģiju  lietas. Ar lielu naudu var nodarīt arī lielu postu. Es domāju, ka tas ir tas izaicinājums, izglītība un jēdzīgā veidā iztērēt vai, teiksim, ieguldīt nu to naudu, tos līdzekļus, kas šobrīd ir."

Kārtējā darba nedēļa gandrīz aizvadīta un varam atskatīties, kas tajā noticis. Valdība atkal spriež par jauniem ierobežojumiem. Viens no ierosinājumiem, kas sabiedrībā, iespējams, tika apspriests visvairāk, ir ideja, ka līdzīgi kā Lietuvā, arī pie mums lielveikalus varētu apmeklēt tikai ar Covid sertifikātiem. Tikmēr ar ierobežojumiem neapmierinātie iepriekšējā nedēļas nogalē pulcējās Daugavmalā, bet protesti nebija ne tuvu tik masveidīgi, kā to pirms tam prognozēja organizētāji. Bet valdībai ir arī citas rūpes – jāvienojas par nākamā gada budžetu. Aktualitātes Krustpunktā komentē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Teterenko, portāla "TVNet" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un pētnieciskā centra "Re:Baltica žurnāliste Evita Puriņa.

Daudzu nedēļu garumā politiķi, šķiet, tā neizlēmīgi mīņājušies uz vietas, neesot gatavi lemt par kādiem jauniem pasākumiem, lai ierobežotu pandēmijas izplatīšanos un veicinātu vakcināciju. Bet šajā nedēļā ir pamanāmas izmaiņas: koalīcija ir spējusi konceptuāli vienoties, virzīt uz priekšu projektu, kas paredz būtiskas izmaiņas. Runa ir gan par obligātu vakcinēšanos vairākām profesijām un iespējamu maksas testēšanu nevakcinētajiem vēl virknē darbavietu. Tāpat grūtības nevakcinētajiem radīs pakalpojumu saņemšana, arī lielveikalos varēs nākt vai nu ar vakcinācijas sertifikāta, vai nu vismaz pagaidām ar testa apliecinājumu. Iespējams, nākotnē nederēs arī testa rezultāti. Valdība par to turpinās lemt nākamnedēļ, bet ieceres ir nodots atklātībai, kas nozīmē, ka ir īstais brīdis runāt par to, ko tas viss nozīmē. Krustpunktā diskutē Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Sazināmies ar Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektoru Nori Krūzīti, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesori Solvitu Olsenu un politologu un sabiedrisko attiecību speciālistu Filipu Rajevski.

Ir divas jomas, par kurām Krustpunktā pēdējā laikā esam runājuši vairāk nekā par citām. Viena no tām ir veselības aprūpe, tur savu īpašu artavu dod pandēmija. Otra tēma ir izglītība, jo tur arī ir daudz izaicinājumu. Izskatās, ka tādu netrūkst arī turpmāk, jo atkal ir jaunas ieceres, jaunas vajadzības. Par svarīgo izglītībā - iespējamo skolu finansēšanas modeļa maiņu un citām aktualitātēm Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla "Delfi" žurnāliste Laine Fedotova un laikraksta "Diena" žurnāliste Aisma Orupe.

Krustpunktā sadarbībā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu uzsāk raidījumu ciklu "Valsts budžets 2022 - tuvplānā". Pētām un analizējam, kā nozaru ministrijas iecerējušas izlietot nodokļos iekasēto naudu. Šoreiz par izglītības nozares prioritātēm. Viens no karstākajiem jautājumiem šai jomā ir pedagogu algas, par tām būs jādomā arī nākamajā gadā. Vienlaikus tiek turpinātas arī reformas, gan vispārējā, gan augstākajā izglītībā. Tomēr tas nav vienīgais sāpīgais punkts, domājot par šo nozari – pienācīgu finansējumu gaida arī zinātne. Par Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm nākamā gada budžetā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece, IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis un ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Izglītība ir viena no problemātiskajām nozarēm Latvijā. Tā ik gadu prasa lielus ieguldījumus un naudu nozarē vajadzēs arvien vairāk. Nozarei priekšā ir būtiskas pārmaiņas, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamajam gadam papildus pieprasa 147 miljonus eiro prioritārajiem pasākumiem.

Saslimušo skaits ar Covid 19 pieaug strauji un ar smagāk saslimušajiem sāk pildīties arī slimnīcas. Vakcinēti pret koronavīrusu pagaidām ir tikai 42 procenti Latvijas iedzīvotāju. Rīgas Austrumu slimnīca pirms divām nedēļām izsludināja ārkārtas stāvokli, bet nedēļu vēlāk, samazinoties kopējai gultu noslodzei, tas tika atcelts. Tomēr satraukums ir ne tikai par Covid slimniekiem. Arī pacienti ar citām slimībām ir neziņā, cik pieejama būs veselības aprūpe, palielinoties saslimstībai ar Covid un mediķu noslodzei. Krustpunktā Lielā intervija ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Rinaldu Muciņu.

Krustpunktā vētījam, kāda ir bijusi šī nedēļa. Pārāk daudz ir iknedēļas ziņu par Covid un saslimšanu, centīsimies atrast laiku vairāk citiem tematiem. Covid pieminām tik daudz, cik bažas par mediķu izdegšanu un viņu motivāciju darbam. Šonedēļ arvien biežāk runāts par to, ka mediķiem sāk aptrūkties degsmes viņi apzinās un brīdina, ka priekšā būs lieli izaicinājumi, bet daudziem pat vairs neticot. Tā vēl viena problēma ir agresija, pandēmija vai provocējis vēl vairāk, un kolēģi no "Re:Baltica" ir publicējuši savu pētījumu, kāpēc visā Baltijā ar agresiju internetā cīņas nemaz nav, kā var secināt no publikācijas. Daudzi saņem dzīvības draudus, reakcijas nekādas: vai ar to ir jāsamierinās. Runājam arī par skolām, jaunumiem izglītības sfērā, par migrantiem, kas aizbēguši no Muceniekiem. Mazliet arī par politiku.

Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, Latvijas Televīzijas žurnālists Gundars Rēders un TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs.

Kopš vakcīnas pret Covid-19 ir kļuvušas pieejamas, nav trūcis spekulāciju par to, cik ilgstošas būs vakcīnu efekts: vai būs vajadzīga trešā pote, varbūt nākotnē vispār regulāri, līdzīgi kā cīņā pret gripu, būs jāpotējas. Tā vien izskatās, ka šobrīd jautājums vairs nav, vai revakcinācija ir vajadzīga, bet kad tā būs nepieciešama. Te daudzi skatās uz citām valstīm, uz Izraēlu, kas izrāvās vadībā un revakcināciju jau veic pilnā sparā, jo potes efekts ir izrādījies limitēts un saslimstības līmenis pārsniedz pat visus iepriekšējos antirekordus. Līdzīgi lēmumus par revakcināciju ir pieņēmušas vēl vairākas valstis, arī mūsu kaimiņi lietuvieši. Tikmēr Latvija pagaidām nesteidzas, un arguments ir viens - nav pierādījumu par šādas rīcības efektivitāti. Tajā pašā laikā arvien vairāk valstis nosaka vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu. Ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk kaut kā nāksies rīkoties. Kāda ir mūsu taktika, kas nosaka, kādus lēmumus mēs pieņemam un ar ko jārēķinās turpmāk, Krustpunktā diskutē Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (Attīstībai/ Par!), Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša (Jaunā Vienotība), Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis un Dartmundas universitātes (ASV) ārsts, profesors Uģis Gruntmanis. Sazināmies ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktoru Jāni Kloviņu un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesoru Ivaru Kalviņu.