Krustpunktā

Tā kā saslimstība ar Covid 19 ir mazinājusies, valdība ir lēmusi par atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanu attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu un ēdināšanu. Tikmēr tuvojas brīdis, kad vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts būs obligāts lielākajai daļai strādājošo. Jautājums, kā tas ietekmēs darba tirgu? Un kādi varētu būt tālākie lēmumi par ierobežojumu mīkstināšanu? Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un portāla "TVNET" žurnālists Andris Śuvajevs.

Šī gada labdarības maratons “Dod pieci!” runā par vides pieejamības problemātiku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aicinot sabiedrību ieraudzīt to cilvēku ikdienu, kas saskārušies ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Par to, kā uzlabot vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti diskutējam arī Krustpunktā. Gan par finansiāla atbalsta nepieciešamību individuālo palīglīdzekļu iegādei un dzīvesvietas aprīkošanai tā, lai cilvēks var iziet no mājas, gan arī par sabiedrisko vietu un ēku pieejamību. Kādēļ joprojām tā ir tik slikta – vai problēmas ir normatīvos vai arī to nepildīšanā? Kā uzlabot vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, Krustpunktā diskutē Rīgas domes sociālo lietu komitejas vadītājs Viesturs Kleinbergs, invalīdu un viņu draugu biedrības „Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Andrejs Klementjevs.

Būs vai nebūs Krievijas iebrukums Ukrainā? Varbūt vērojama tikai spēle, lai piespiestu Rietumus uz sarunām. lai varētu ietirgot kādu politisku ieguvumu. Tas ir tāds jautājums, kas interesē daudzus, dzirdot ziņas par vēlreizēju Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām. Pavasarī kaut kas tāds jau notika, tad Putins tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu un tā rezultātā mazinājās tāda, teiksim, naidīga retorika no ASV puses. Bet  kā ir šoreiz? Tie, kas seko notikumiem līdzi, saka, ka situācija izskatās citādi: tehnikas piegāde notiek lēnāk, nemanāmāk, bet arī apjomīgāka nekā iepriekš. "Washington Post" ziņoja, ka jau tagad pie Krievijas robežas ar Ukraiņu esot pēc viņu izlūkošanas dienesta datiem 175000 krievu karavīru. Pēc aplēsēm, varētu ierasties vēl kādi 100000. Kas tad notiek un kā to visu redz tie, kam ir militārā pieredze?

Par iespējamo Krievijas iebrukumu Ukrainā un ne tikai Krustpunktā Lielā intervija ar atvaļināto Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pulkvedi Igoru Rajevu.

Šonedēļ visas ziņas joprojām grupējas ap pandēmiju un otra liela ziņu sadaļa saistīta ar NATO ārlietu ministru tikšanos Rīgā. Notikumus vērtē raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa, žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne.

Diskusijas, kas izvērsušās sociālajos tīklos par mediju darbu un kuru atskaņas dzirdam arī Brīvajā mikrofonā, pēdējās nedēļas ir kļuvušas ļoti asas. Jāni Domburs portālā LSM.lv izveidoja raidījuma Kas notiek Latvijā? speciālizlaidumu, politiķi izteica savu neapmierinātību ar žurnālistu darbu. Vērojot raidījumu, radās pārliecība, ka nepieciešama atsevišķa saruna par to, kas vispār ir sabiedriskais medijs un kādas sabiedrībai ir iespējas ietekmēt žurnālistus. Žurnālisti saņem nodokļu maksātāju naudu, tātad sabiedrība ir tā, "kas pasūta mūziku", un ja sabiedrība pasūta, sabiedrībai jābūt iespējai to ietekmēt. Vai ir atšķirība starp sabiedrību un valsti, vai ir atšķirība starp sabiedrisko un valsts mediju, kā žurnālistiku vispār var ietekmēt, jautājumi, uz kuriem meklējam atbildes raidījumā. Krustpunktā diskutē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Sanita Upleja-Jēgermane, Vidzemes augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs, politologs un sociālais antropologs Mārtiņš Daugulis un mediju eksperte Gunta Līdaka.

Šoreiz saruna ne tik daudz par politiku, cik tiesiskumu un cīņu par likumu ievērošanu. Krustpunktā iztaujājam ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas TV raidījuma "De fackto" žurnālists Matīss Arnicāns un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas žurnāliste Zane Mače.

Līdz 6. janvārim būs iesniegti priekšlikumi grozījumiem Krimināllikumā, lai nevienam nebūtu šaubu, ka par viltus ziņu izplatīšanu draud kriminālatbildība, atzina ģenerālprokurors Juris Stukāns. Viņš uzsvēra, ka jau tagad regulējums ir un sodi tiek piemēroti. Tomēr tam būtu jābūt skaidri ierakstītam arī Krimināllikumā.

Pašvaldību īpašumā tuvāko gadu laikā plānots nodot vairākus tūkstošus valsts vietējo autoceļu. Tas notiktu pēc brīvprātības principa un pašvaldības par to saņemtu arī mērķdotācijas. Vai un kā tas sekmētu vietējo autoceļu stāvokļa uzlabošanu, Krustpunktā disktutē Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns, Latvijas pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš, biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" priekšsēdētājs Andris Bērziņš un Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības un sadarbības jautājumos Dainis Vingris.

Šobrīd ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā daudzi piesauc tiesiskumu vai tā trūkumu, ja runa ir par dažādiem ierobežojumiem, kas noteikti Covid-19 pandēmijas apstākļos. Pavisam cita veida problēmas ir uz Eiropas Savienības un Baltkrievijas robežas, kas savukārt liek uzdot jautājumus, kādas tiesiskās sekas būs tur notiekošajam hibrīduzbrukumam. Tie un citi temati būs mūsu uzmanības lokā Krustpunktā Lielajā intervija ar Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli.

Šajā nedēļā sabiedriskie mediji nonākuši kritikas krustugunīs. Vispirms īpaši par Latvijas Radio sūdzējās Zaļo un zemnieku savienība. Viņi uzskata, ka viņus pārāk maz aicina uz radio diskusijām, jo pozīcija uzkrītoši biežāk esot arī Krustpunktā viesi, nekā viņi. Vēl lielākas kritikas ugunis vēlās pār kolēģiem, kas strādā pie Polijas-Baltkrievijas robežas. Tur epiteti bijuši sulīgāka arī no skatītājiem un klausītājiem. Kā to vērtēt, kas notiks tālāk? Protams, runājam arī par obligāto testēšanos, par  balstvakcinācijas potēm un citiem tematiem. Aktualitātes vērtē Krustpunktā portāla "Delfi" redaktors Raivis Spalvēns, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, Latvijas TV žurnālists Iļja Kozins un portāla NRA žurnālists Bens Latkovskis.

Latvija mirstība no Covid ir astoņas reizes augstāka nekā vidēji Eiropā. Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma 2020.gadā no Covid-19 miruši vairāk nekā 4000 cilvēku. Esam pirmajā vietā starp Eiropas valstīm. Šādas ziņas liek jautāt, kāpēc tieši pie mums situācija ir tik slikta? Kad raidījumā piedalījās veselības ministrs Daniels Pavļuts, viņš to skaidroja ar vairākiem iemesliem, pamatā runājot par to, kas notiek līdz tam, kad  cilvēks jau ar Covid nonāk slimnīcā. Kāpēc viruss paņēmis tik daudz dzīvībum kas notiek veselības aprūpē līdz slimnīcai un kāpēc esam krietni apdraudētāki un ievainojamāki nekā citviet pasaulē, Krustpunktā diskutē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, Lauku ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska, Nacionālā veselības dienesta Vidzemes teritoriālās nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Andris Skride. Sazināmies ar Rīgas Stradiņa universitātes  prodekāni Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes vadošo pētnieci Daigu Behmani.