Krustpunktā

Ziņas, kas pirms nedēļas pienāca no Rīgas domes, daudziem bija pārteigums. Rīgas dome pieņēmusi Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2021.-2025.gadam. Pieņemtās izmaiņas paredz, ka no 2023. gada visās pilsētas zonās tiks aizliegts uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto šķidro kurināmo, ieskaitot dīzeļdegvielu. Savukārt no 2025. gada visās zonās tiks aizliegts uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto jebkāda veida fosilo kurināmo. Arī pārbūvējot savu majokli būs jārēķinas ar dažādiem ierobežojumiem. Galvaspilsēta pamazam grib realizēt jaunu siltumapgādes stratēģiju. Sociālos tīklus pārņēma kritikas vilnis, dome gada pēdējās dienās steidzās izplatīt skaidrojumus, mēģinot mierināt satrauktos prātus. Ko īsti Rīgas dome ir nolēmusi, kāpēc šāds lēmums pieņemts un kā to vērtēt un īstenot dzīvē, Krustpunktā diskutē Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns un "Latvijas gāzes" Tirdzniecības departamenta vadītājs Egils Lapsalis.

Energoresursu cenu kāpums, sācies jau pagājušajā gadā, turpinās arī šogad. Tā nav tikai elektroenerģija – pieaudzis dabasgāzes tarifs, arī degvielas cenas, lai gan mazliet samazinājušās, tomēr turas augstā līmenī. Tas viss ir jūtams iedzīvotāju ikmēneša rēķinos par apkuri, elektrību, degvielu un galu galā arī pārtiku. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, inflācija bija 7,5 procenti. Valdība ir lēmusi par dažiem atbalsta mehānismiem, lai mazinātu energoresursu cenu pieaugumu, tomēr vai ar to pietiek? Krustpunktā diskutē Labklājības ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone, Latvijas pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks no novadiem Vents Armands Krauklis un Latvijas darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Ir jomas, kur pandēmija atstājusi mazāk būtiski ietekmi, lai gan droši vien jau ka tā ir skārusi ikvienu. Bet dažām nozarēm tā ir nesusi negaidīti daudz izaicinājumu. Pirmajā vietā, protams, ir medicīna. Bet otrajā laikam ir jāmin skolas un izglītība: ilgstošās mājsēdes, centieni savienot klātienes izglītības procesu ar brīžiem, kad ir skola un tad atkal nonākšana karantīnā; vakcinācija, testēšana, šo procesu pavadošā spriedze, visbeidzot arī tagad akūts pedagogu trūkums, izdegšana. Kā skolotāji un skolu vadītāji tiek ar visiem šiem izaicinājumiem galā? Krustpunktā Lielā intervija arNeatkarīgās izglītības biedrības vadītāju, privātās vidusskolas un bērnudārzu "Patnis" valdes priekšsēdētāju Zani Ozoli.

Arī Vecgada dienā skan raidījums Krustpunktā un tieši tāpēc arī raidījums ir mazliet citāds, jo aplūkojam notikušo nevis nedēļas, bet gada griezumā un nevis kopā ar žurnālistiem, bet savas jomas speciālistiem. Šis gads pagājis pandēmijas zīmē, bet ne jau tikai pandēmija ir 2021. gada notikums. Kāds bijis aizejošais gads, Krustpunktā vērtē Dailes teātra direktors Juris Žagars, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste un infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ludmila Vīksna.

Noslēgusies labdarības akcija „Dod pieci!”, kurā saziedoti 470 078 eiro palīdzības sniegšanai un vides šķēršļu noņemšanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Kolēģi no LR5 neslēpj gandarījumu par cilvēku atsaucību. Līdzekļus izlietos, lai pielāgotu vidi atbilstoši ikviena vajadzībām, jo ikvienam, ja vien nav kādas nepārvaramas problēmas, ir jāspēj izkļūt no savām mājām, jāspēj to darīt pastāvīgi un droši. Viena lieta, protams, ir ziedojumi, labā griba, bet vēl svarīgāk ir to padarīt par neapstrīdamu sistēmu, proti, citādi Latvijā nemaz nedrīkst būt - cilvēkiem ar invaliditāti ir jābūt tikpat pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem kā ikviens no mums. „Dod pieci!” rīkotāji sagatavojuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām par vides pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, iekļaujot 20 priekšlikumus un aicinot līdz nākamā gada 1.martam uz tiem rast atbildes. Kam ir jāmainās pēc šīs akcijas, kas ir jādara valsts, pašvaldību institūcijām, lai situāciju mainītu un turpinātu uzlabot, diskutējam Krustpunktā.

Raidījuma viesi: Latvijas Radio žurnāliste, "Dod pieci!" vēstnese Justīne Savitska, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Latvijas Nedzirdīgo savienības valdes priekšsēdētāja vietniece-viceprezidente Brigita Lazda un biedrības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis.

Krustpunktā izvaicājam Valsts prezidentu Egilu Levitu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas Tv raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un portāla "TVnet" žurnālists Juris Jurāns.

Neparastāka mākslas objekta vai dekorācijas parādīšanās pilsētvidē ikreiz raisa plašas sabiedrības diskusijas. Spilgtākie pēdējā laika piemēri ir svētku noformējums galvaspilsētā, gan 18.novembrī, gan tagad uz Ziemassvētkiem, kad Rīgā svētku noformējumam tika izvēlēti mākslinieku darbi. Bet tie nav vienīgie plaši apspriestie objekti. Vai pastāv kritēriji un priekšraksti, kāda māksla ir piemērojama pilsētvidei un vai modernā māksla ir gaumes jautājums, Krustpunktā diskutē Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga, žurnāla "Domuzīme" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora padomniece kultūras jautājumos Renāte Lagzdiņa un mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane.

Esam aizvadījuši jau otro gadu Covid ēnā un tas iekustinājis ne mazums politiskus un sociālus procesus, nereti arī līdzcilvēkos atklājis daudz iepriekš nepamanītā. Situāciju vienkāršāku nepadara sabiedrības neskaidrība par nākotni un Latvijā 2022. gada rudenī gaidāmo parlamenta vēlēšanu tuvošanās. Par to un arī citiem tematiem saruna Krustpunktā Lielajā intervijā ar Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs sociālantropologu un politologu Mārtiņu Dauguli.

Arī šajā svētku dienā nemainīgi raidījumā Krustpunktā kopā ar žurnālistiem spriežam par nedēļas svarīgākajiem notikumiem. Šodien ārā, vismaz Vecrīgā, valda patiešām mierīga noskaņa, varbūt pat netipiski mierīga svētku laikam, bet nedēļa jau pirms tam ritēja kā parasti.

Valdība ar ierobežojumu atvieglojumiem svētku laikā daudzos izraisīja neizpratni, jo tajā pašā dienā, kad šis lēmums tika pieņemts, Ministru Kabinetā skatīja arī ziņojumu par Covid omikrona varianta izplatības iespējamām sekām, kuras nemaz nav iepriecinošas. Tikmēr Ekonomikas lietu tiesā tiek skatīta tā dēvētā otrā digitālās televīzijas lieta, kurā bijušajam premjeram Andrim Šķēlem prokurors prasa piemērot cietumsodu un mantas konfiskāciju. Ir bijuši arī citi interesanti notikumi. Vērtējam notikumus Ziemassvētku noskaņās. Aktualitātes komentē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, portāla "TVNET" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un  TV3 žurnālists Arnis Krauze.

"Pacientiem vajadzēja ārstam vienkārši iekraut pa ģīmi un iet prom," tā lietā par iespējamo seksuālo uzmākšanos televīzijas kolēģiem sacīja Ārstu biedrības viceprezidents. Mēs raidījumā šodien nerunājam par konkrēto lietu un tās izmeklēšanu, bet, sekojot līdzi notikumiem, šis gadījums vienkārši kārtējo reizi ir aktualizējis jautājumu, kas Latvijā, šķiet, nav risināts gadiem, proti, kas valstī pārstāv pacientu intereses?

Tas, ka starp mediķiem un pacientiem veidojas konfliktsituācijas, ir likumsakarīgi, situācijas ir ļoti dažādas, iemesli var būt arī visdažādākie. Bieži tie arī cilvēciski un tādā patīk, nepatīk līmenī, bet mēdz būt krietni sarežģītāki gadījumi, kaut vai šis te pieminētās aizdomas par seksuālu izmantošanu. Vai tiešām veids, kā risināt konfliktu vai problēmsituācijas šādos gadījumos ir "kraut pa ģīmi"?

Savulaik Latvijā tika izveidots Pacientu ombuds, kas diezgan ātri tomēr iznīka. Šobrīd Latvijā Mediju ombuds, sabiedrība ir apzinājusies, ka tai vajag kādu, kas spēj risināt domstarpības. Kāpēc pacientiem nav viņu pārstāvniecības, vai tādu var un vajag izveidot?

Par pacientu tiesībām un to aizsardzību diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena, žurnāliste Arta Lāce un anesteziologs kardioķirurģijā Kristīna Pitkēviča.