Krustpunktā

Pagājušās nedēļas sākumā Baltijas mediju izcilības centrs iepazīstināja interesentus ar pētījumu, kā ir mainījusies sabiedrības attieksme pret medijiem, īpaši sabiedriskajiem medijiem visās trīs Baltijas valstīs. Ko ļaudis domā par mums, kāpēc viņiem kaut kas patīk vai nepatīk?

Sliktās ziņas ir tās, ka Latvijā uzticēšanās sabiedriskajam medijam ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Arī tas, ka pēdējo gadu laikā šī uzticība ir samazinājusies. Šie divi rādītāji pagājušajā nedēļā izraisīja diezgan kaislīgas debates sociālajos tīklos. Protams, iemesli diskusijām katram savi un tos arī  pieminēsim raidījumā, jo aiz visiem skaitļiem ir daudz nianšu. 

Raidījumā Krustpunktā vēlamies saprast, ko mēs, žurnālisti, darām nepareizi. Vai ir iespējams rīkoties citādi, lai mūsu darbam uzticētos vairāk? Proti, cik šī aina ir objektīva, un tur neko mainīt nevaram, un cik lielā mērā tas tomēr ir arī jautājums par sabiedrisko mediju darba kvalitāti? Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdekļu padomes locekle Sanita Upleja-Jēgermane un LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis.

Pieaugot spriedzei pie Ukrainas robežas, atkal uzjundījušas runas par nepieciešamību atjaunot atjaunot obligāto militāro dienestu Latvijā. Iepriekš jautājums  tika aktualizēts jau 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu. Tad pieauga iedzīvotāju interese par mūsu bruņotajiem spēkiem un iespēju stāties Zemessardzē. Toreiz Aizsardzības ministrija bija pret obligātā dienesta atjaunošanu. Šobrīd runas ir skaļākas, arī ministrs ir daudz pielaidīgāks. Tomēr jautājums ir daudz sarežģītāks, nekā sākotnēji varētu šķist. Kādi ir argumenti par un pret, lai par to runātu, vai ir iespējams arī kāds kompromiss, Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti: Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP), pie frakcijām nepiederoša deputāte Inguna Rībena, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS) un Nacionālās drošības komisijas deputāte Inese Voika (A/Par).

Fakts, ka viņu bieži varam redzēt citētu un intervētu arī pasaules vadošajos medijos, kā "Washington Post", "The New Your Times" vai "Financiale Times", kanālos BBC, Deutsche Welle, pats par sevi ir interesants. Līdz ar to var teikt, ka viņa ir viena no zināmākajām latvietēm starptautisko notikumu analīzē.

Izglītību politikas zinātnē un starptautiskajās attiecībās viņa ir ieguvusi gan prestižajā Jēlas universitātē, gan Kembridžas universitātē. Bez angļu un vācu valodas viņa zina arī krievu, franču valodu, protams, arī latviešu valodu. Raidījuma viešņa - Savienoto Valstu Vācijas Maršala fonda Ģeopolitiskās nodaļas vadītāja vecākā eksperte Kristīne Bērziņa.

Šī ir bijusi pretrunīgu ziņu nedēļa, gan saistībā ar starptautisko spriedzi Krievijas dēļ, gan pašu mājās. Covid-19 inficēto ir ļoti daudz, bet valdība, ne tikai Latvijā, runā par iespējamiem atvieglojumiem. Izskatās, ka omikrons ievieš pārmaiņas arī domāšanā. Tikmēr sabiedrību, šķiet, vairāk satrauc finansiāla situācija nekā pandēmija. Diskusijas par to, kam pietiek naudas, kam ne, ir bijušas karstas visas nedēļas garumā. Arī no ārzemēm pienāk pretrunīgas ziņas: Ukraina un Krievija esot vienojušās par pamieru un sarunu turpināšanu, bet rietumvalstis steidzami evakuē vēstniecības personālu no Kijevas un ASV iesaka saviem pilsoņiem pamest Ukrainu nekavējoties.

Aktualitātes vērtē žurnālisti Baiba Strautmane, Evita Puriņa (Re:Baltica) un Guntis Bojārs (Latvijas TV).

Cīņa ar pandēmiju, centieni kompensēt strauji augošās cenas, starptautiskā situācija - valdībai šobrīd ir ļoti daudz spriedzes pilnu izaicinājumu. Krustpunktā izvaicājam ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Aleksejs Dunda un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.

Vakcinācija nepasargā no saslimšanas ar Covid. Vakcinācija un it īpaši revakcinācija ļoti būtiski mazina risku slimības gaitai attīstīties smagā formā. Tas, šķiet, ir galvenais vēstījums, kad runa ir par daudziem noriebušos tematu, kā pandēmija un jaunais vīrusa omikrona paveids. Otra ziņa, ko nes līdzi omikrona izplatīšanās, ir ne tikai straujais inficēšanās ātrums, bet arī apjausma, ka vakcinācija no vīrusu pārneses arī vairs nepasargā. Tikpat lielā mērā var saslimt un pārnēsāt vīrusus kā vakcinētie, tā nevakcinētie. Vai tas tā ir? Ja tas ir tiesa, tad cik pamatota ir pašreizējā prasība publiskajās vietās ielaist tikai nevakcinētos, jo tad "zaļais režīms" vairs nav drošāks.  Vakcinācijas pretinieki norāda, ka varētu sanākt otrādi, ka saslimt ir lielāks risks, jo vakcinētais var nezināt, ka ir slims un līdz ar to ir bīstamāks infekcijas avots. Vai vīrusa omikrona paveida izplatība nav pamatots iemesls pārskatīt, kādi tad ir pašreizējie ieroči cīņā ar pandēmiju. Cik elastīgi varam pielāgoties vīrusu spējai mutēt? Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis, RSU Komunikācijas studiju nodaļas docents, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Sazināmies ar Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri Eviku Siliņu.

Energoresursu cenu kāpums ir smags slogs ne tikai iedzīvotājiem, bet arī uzņēmumiem un iestādēm. Kā ar to tiek galā kritiski svarīgajās nozarēs, īpaši veselības aprūpē? Krustpunktā diskutē Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Ivars Zariņš.

Latvijas pārstāvis Roberts Zīle kļuvis par vienu no Eiropas Parlamenta viceprezidentiem. Šajā augstajā amatā līdz šim nav bijis ievēlēts neviens deputāts no Baltijas valstīm. Eiroparlamenta deputāts, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas pārstāvis Roberts Zīle ir Krustpunktā Lielās intervijas viesis.

Saruna ne tikai par amatu un pienākumiem, kas ar to saistās, bet arī par svarīgiem jautājumiem, kas satrauc visu Eiropu, energoresursu cenu kāpumu un situāciju Ukrainā.

Ar Covid inficēto skaits ir spēji pieaudzis un valdība jau lemj nevis par ierobežojumu palielināšanu, bet par to, kā nodrošināt kritiski svarīgo nozaru darbu. Tāpat valdībai jādomā arī par atbalstu iedzīvotājiem, kam pamatīgi pieauguši rēķini par elektrību un siltumu.

Nedēļas aktualitātes vērtē TV3 žurnālists Ivo Butkevičs, laikraksta "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un TV24 žurnālists Kārlis Streips.

Spriedze Ukrainā nerimst, Krievija turpina koncentrēt karaspēku pie kaimiņvalsts robežas. Rietumvalstis ar Krieviju uztur dialogu, vienlaikus noraidot tās izvirzītos ultimātus. Par to, kā situācija Ukrainā ietekmē Eiropas Savienības valstu, tajā skaitā Latvijas drošību, Krustpunktā saruna aizsardzības ministru Arti Pabriku. Kopā ar raidījuma vadītāju ministram jautājumus uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Rihards Plūme.