Krustpunktā

Šī nedēļa ir bijusi visai bagāta ar jaukām ziņām – vispirms "Straumes" nominācija "Oskaram", pēc tam arī futbolistu panākumi, pēdējam gan ir blakne – agresīvi pretinieku komandas līdzjutēji. 

Protams, jārunā arī par citiem svarīgiem procesiem – līdz šim izskatījās, ka ar Latvijas Bankas prezidenta kandidāta nosaukšanu koalīcijai iet tikpat lēni kā pirmajā tūrē. Šodien, 24. janvārī, gan uzzinājām vienas kandidātes vārdu - tā ir bijušā Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Pagaidām gan nav zināms, ko par to saka visi koalīcijas partneri. Runājam arī par "Re:Baltica" kolēģu atklājumiem, kā arī pirmajām Donalda Trampa darbības dienām pēc inaugurācijas.

Aktualitātes Krustpunktā analizē "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva, domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.

Droni virs Rīgas lidostā izrādījās negaidīts pārbaudījums vienam no mūsu kritiskās infrastruktūras objektiem. Par to un citiem jautājumiem Krustpunktā izvaicājam RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāju Lailu Odiņu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāliste Inese Helmane un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks.

Birokrātija, lai cik cēlu mērķu vārdā veidota, iedzīvotāju acīs tomēr ir ar negatīvu pieskaņu. Kā nodrošināt godīgumu un caurspīdīgumu, vienlaikus bezjēdzīgi neapgrūtinot dzīvi uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Latvijas Tidzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.

Šis gads uz Latvijas autoceļiem ir sācies ļoti traģiski, pāris nedēļu laikā dzīvību zaudējuši astoņi cilvēki. Protams, ir bijuši arī sliktāki gadi un kopumā statistika uzlabojas, tomēr palūkojoties uz daudziem negadījumiem rodas daudzi kāpēc - kāpēc bija jāriskē, kāpēc bija jābrauc tik pārgalvīgi, kur pazudis pašsaglabāšanās instinkts?

Kā mainīt ceļu satiksmes dalībnieku kultūru un attieksmi pret drošību? Krustpunktā diskutē satiksmes ministra padomnieks Edgars Klētnieks, Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers, Ceļo satiksmes drošības direkcijas smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes projekta vadītājs, satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Ainars Latkovskis.

Sabiedrisko mediju labdarības maratona "Dod pieci!" temati nereti sakņojas problēmās, par kurām nākas runāt gadu no gada. Pērn labdarības maratonā tika vākta nauda, lai palīdzētu cilvēkiem ar kritiskām veselības problēmām, un tas ir saistīts ar zāļu nepieejamību daudziem pacientiem, par ko Valsts kontrole runājusi jau sen, bet, kas tā arī nav atrisināts. Kādēļ tik lēni sokas ar nepilnību novēršanu, par to saruna Krustpunktā ar Valsts kontroles padomes locekli Maiju Āboliņu.

Šī ir bijusi dažādu raibu ziņu nedēļa. Latvijas politikā diskusijas turpinās ap Latvijas Bankas prezidenta meklēšanu. Drošības jomā nepatīkami notikumi risinājušies lidostas „Rīga” teritorijā, kur, šķiet, kāds ir apzināti mēģinājis radīt problēmas, palaižot gaisā dronus. Tikmēr klausītāji aktīvi izsakās par pārdošanā nonākušajām Latvijas zemes un mežu teritorijām, kuras pārdod zviedri. Vai vajag valstij iesaistīties pirkšanas procesā? Savukārt pasaules mērogā svarīgākā ziņa ir par pamiera noslēgšanu starp Izraēlu un "Hamās" grupējumu. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, TVNET Group galvenais redaktors Toms Ostrovskis un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla Rozentāle.

Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Ilze Kuzmina TV3 žurnālists Rūdolfs Krieviņš.

Sociālo mediju īpašnieki, piesaucot vārda brīvības neierobežošanu arvien vairāk parāda vēlmi kontrolēt politiskos procesus. Kādai jābūt Eiropas Savienības reakcijai, par to diskusija Krustpunktā.

Raidījumā viesi: Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga, "Re:Baltica" žurnāliste, faktu pārbaudes projekta "Re:Check" vadītāja Evita Puriņa un Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Zane Petre. Sazināmies ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Ilvu Skulti.

"Facebook" un "Instagram" atteiksies no faktu pārbaudīšanas un cenzēšanas, kas esot radījusi vairāk problēmu nekā risinājumu. Ir jāatgriežas pie sākotnējās vārda brīvības, turklāt saturā vajadzētu vairāk politikas, tā pagājušā nedēļā pasauli pārsteidza šo sociālo mediju vadītājs Zakerbergs. Tikmēr otra lielā populārā tīkla - "X" platformas īpašnieks Ilons Masks ir uzsācis gandrīz vai kampaņu, lai panāktu valdības un politikas maiņu vairākās Eiropas valstīs. 

Jau kopš Otrā pasaules kara, kad Eiropa piedzīvoja Vācijas propagandas dramatiskās sekas, valstu iedzīvotāji un politiķi lēma, ka ir jāpieliek pūles, lai informatīvajā laukā izveidot vidi, kurā nevar manipulēt ar cilvēku prātiem. Arī sabiedriskajiem medijiem tika veidota tiesiskā bāze, lai žurnālistika varētu plaukt brīvā, daudzveidīgā, neatkarīgā veidā. Amerikā tā vēsture nav tāda, tāpēc situācija arī ir atšķirīga. Bet globālā attīstība radījusi citu realitāti. Latvijā pirms pāris gadiem veiktās aptaujas rādīja, ka 65% iedzīvotāju vismaz divas stundas dienā pavada dažādos sociālajos medijos. Un tie bieži nedarbojas saskaņā ar Eiropas likumiem. Satura moderēšana bija viens no tiem veidiem, kā Eiropas Komisija lika tam pašam Zakerbergam rēķināties ar Eiropas politiku, bet izskatās, ka visi centieni ietekmēt situāciju irst pa vīlēm. Kā mēs sadzīvosim ar šo jauno realitāti? Vai tas nozīmē, ka Eiropā būs tāpat kā daudzviet citur pasaulē? 

Dažādu pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē ir lieliska, jo taupa laiku un naudu gan pakalpojuma sniedzējam, gan saņēmējam. Tomēr, ja digitālajam pakalpojumam nav citas alternatīvas, lieliska šī iespēja ir tikai tiem, kuriem pieejamas vajadzīgās tehnoloģijas. Piemēram, prasība Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēties dzīvokļu īpašniekiem daudziem bija pārsteigums, bet kādam arī neiespējamā misija. Un ir vēl citas jomas, kas cilvēkiem, kuri ar tehnoloģijām ir uz jūs vai vienkārši ir bez interneta, nav pieejamas. 

Par pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotajiem, ne tikai internetā lietotājiem diskusija raidījumā Krustpunktā.

Raidījuma viesi: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks IT jautājumos Guntars Krasovskis, Latvijas pensionāru federācijas pārstāve un laikraksta "Latvijas Pensionārs" galvenā redaktore Liesma Kalve, biedrības "Apeirons" valdes priekšsēdētajs Ivars Balodis un Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves.

Dažādu pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē ir lieliska, jo taupa laiku un naudu gan pakalpojuma sniedzējam, gan saņēmējam. Tomēr, ja digitālajam pakalpojumam nav citas alternatīvas, lieliska šī iespēja ir tikai tiem, kuriem pieejamas vajadzīgās tehnoloģijas. Prasība Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēties dzīvokļu īpašniekiem daudziem bija pārsteigums, bet kādam arī neiespējamā misija. Un ir vēl citas jomas, kas cilvēkiem, kuri ar tehnoloģijām ir uz jūs vai vienkārši ir bez interneta, nav pieejamas.  Par pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem runāsim šodien.

Krustpunktā uzmanības centrā šodien valoda. Latviešu valoda kā viena mūsu lielākajām vērtībām, kas ir kopjama un sargājama, vienlaikus, būtiski, lai visi arī spētu šajā valodā saprasties. Valsts iestāžu saziņa ar sabiedrību nereti notiek tik grūti uztveramā valodā, ka daudziem nolaižas rokas, mēģinot saprast, ko ierēdnis īsti ir mēģinājis pateikt. Par valodu – vienkāršo un sarežģīto, kopjamo un aizsargājamo, saruna ar valodnieci Aigu Veckalni.