Krustpunktā

Filmas "Straume" milzīgie panākumi likuši sarosīties arī politiķiem, kas tagad daudz sāk runāt par nepieciešamību atbalstīt filmu nozari. Uz "Straumes" slavas viļņa liela daļa sabiedrības diez vai pret to iebilstu, bet pavisam cita attieksme varētu būt pret kārtējo naudas iepumpēšanu aviokompānijā "airBaltic", par ko pagājušajā nedēļā sāka runāt. Runājam arī par nākamā ASV prezidenta vēlmi pēc citu valstu teritorijām.

Krustpunktā aktualitātes analizē izdevuma "SestDiena" galvenā redzaktore un TV3 "900 sekundes" producente Lauma Spridzāne un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" producente Madara Fridrihsone un politologs Arturs Bikovs.

Krustpunktā saruna par prokuratūras darbu, arī par "RailBaltica" būvniecības izmeklēšanu, kā arī runājam par atbildību par karteļu veidošanā, ar kuras kriminalizēšanu Saeimai neveicas, bet pie šī jautājuma ķērusies valdība. Izvaicājam ģenerālprokuroru Juri Stukānu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod ziņu āgentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns.

Nacionālā lidsabiedrība „airBaltic” gada sākumā nāca klajā ar nepatīkamiem paziņojumiem, kas izsauca reakciju ne tikai sabiedrībā, bet arī valdībā. Kādi ir iespējamie nacionālās lidsabiedrības nākotnes attīstības scenāriji, par to diskusija raidījumā Krustpunktā.

Diskutē "airBaltic" padomes loceklis Andris Liepiņš, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs, ekonomists Guntars Vītols, ekonomists Jānis Ošlejs. Pa tālruni sarunai pievienojās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti Artūrs Butāns un Harijs Rokpelnis.

2. janvāra lidsabiedrības "airBaltic" paziņojums pēc tādiem salīdzinoši gariem un mierīgiem svētkiem izraisīja gandrīz vai vētru visās saziņas vietnēs. Ja runa vēl būtu tikai par atceltajiem reisiem, varbūt ar too kaut kā tiktu galā, bet vienlaikus ieraksts ar vajadzību pēc naudas, izraisīja tādu virtuālu sprādzienu. Tas ir rezultējies diskusijās par "airBaltic" vadības atbildību un iespējamu nomaiņu, un, protams, lielais jautājums ir par lidsabiedrības nākotni vispār. Kas sagaida valstij piederošo kompāniju? Pēc pirmdien, 6. janvārī, notikušās koalīcijas padomes sēdes ministri līdz akcionāru sapulcei ir aicināti notikumus nekomentēt, mēs to respektējam.

Ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir viena no izteiktākajām Eiropas Savienībā. Par to runā sen, tiek meklēti risinājumi, bet uzlabojumu īpaši nav. Mūsu valstī lielākā daļa resursu atrodas vien desmitās daļas mājsaimniecību rokās. Krustpunktā pievēršamies atsevišķiem aspektiem, kas varētu ietekmēt ienākumu nevienlīdzību ilgtermiņā, proti, mantojuma un arī dāvinājuma nodokļiem.

Diskutē Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka, bijušais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Saeimas deputāts, Apvienotā saraksta frakcijas vadītājs Edgars Tavars.

Diskutēt par šiem jautājumiem rosināja pētnieka Andra Saulīša nesen publicētais raksts, kurā viņš arī norādīja, ka mantojuma un dāvinājuma nodokļa neesamība ir faktors, kas dod lielas priekšrocības 90. gadu veiksminieku un ne vienmēr godīgi iegūta kapitāla mantiniekiem un ar laiku šīs nevienlīdzīgo iespēju šķēres plešas arvien platākas. Vai nodokļu politikas maiņa šai jomā ko dotu? Varbūt ir citas idejas, kā ietekmēt taisnīgāku kapitāla sadali?

Krustpunktā Lielā intervija: Ogres novada domes izpilddirektora vietniece Dana Bārbale.

Gada nogalē jau desmito gadu pēc kārtas tiesībsargs kopā ar biedrību "Apeirons" un Latvijas Nacionālo bibliotēku godināja labākās organizācijas un labākos ļaudis, kas ir ļoti daudz darījuši un ir atbalstījuši cilvēkus ar invaliditāti. Desmit gadus šis ir bijis emocionāli viens no skaistākajiem notikumiem Latvijā. Un šogad pirmo reizi konkursa vēsturē vienam cilvēkam nācās iet skatuves priekšā divas reizes pēc kārtas, lai saņemtu apbalvojumu. Tā bija Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale. 

Ja ierakstām Bārbales kundzes vārdu un uzvārdu interneta meklētājā, redzam, ka vispār viņa pēdējo pāris gadu laikā presē ir pieminēta daudzkārt, bet šī pieminēšana ir bijusi pretrunīga iemeslu dēļ. Un uzreiz grūti pateikti, biežāk tās ir pozitīvas vai negatīvas publikācijas. Šķiet, pretrunīga persona. 

Lai arī aizvadīts ar svinībām piepildītas dienas, jau vakar, 2. janvārī, jutām, ka esam atpakaļ īstā Latvijas realitāte. "airBaltic" paziņojums par atceltiem reisiem, runas par jaunām dotācijām aviosabiedrībai. Viss notiek, kā parasti. Arī gada pirmajā piektdienā analizējam aktualitātes. Krustpunktā studijā Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņš Pričins.

Krustpunktā izvaicājam viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 žurnāliste Katrīna Karzubova un izdevuma 'Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.

Aizvadītais gads nav bijis garlaicīgs politiskajā ziņā, krituši arī pāris ministri un nav trūcis runu par izmaiņām valdībā. Tā līdz šim iztikusi bez izmaiņām politiskajā virknējumā, bet cik ilgi?

Evikas Siliņas vadītās valdības darba pirmos mēnešus pavadīja plašas runas par iepriekšējā premjera Krišjāņa Kariņa laikā vairākkārt izmantotajiem privātajiem reisiem un tam pārtērētajiem līdzekļiem. Valsts kontrole Kariņa specreisu revīzijā konstatēja vismaz 220 000 eiro nelikumīgu izmantošanu. Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu. Kariņš drīz paziņoja, ka Siliņas valdībā pamet ārlietu ministra amatu.

Sportā pēc spilgtiem notikumiem pārbagāta 2023. gada, šis, nu jau aizejošais gads, bijis salīdzinoši mierīgāks – Parīzes olimpiskās spēles Latvijas delegācijai ne tās labākās, arī citos sporta pasākumos mūsu atlētiem labākas dienas mijās ar ne tik labām.

2024. gada galvenais notikums sportā neapšaubāmi bija Parīzes vasaras olimpiskās un paraolimpiskās spēles. Latvijas delegācijai olimpiskās spēles gan sanāca ne tās labākās – uz Parīzi tika vesta mazākā delegācija vasaras spēlēs kopš neatkarības atgūšanas, arī sportiskie rezultāti beigu beigās ne tie augstākie, otro reizi kopš neatkarības atgūšanas Latvijas sportistiem atgriežoties mājās bez godalgām.

Ukraina saskaras ar pieaugošu Krievijas spiedienu, taču joprojām dod pretspēku. Kara trešajā gadā Ukrainas karavīri turpina varonīgi cīnīties pret agresorvalsts Krievijas karaspēku. Diemžēl pretinieka pārspēks karavīru skaita ziņā, kā arī ar lielāku skaitu izmantoto ieroču un tehnikas nozīmē to, ka ļoti lēni, taču uz priekšu tas virzās Ukrainas teritorijā. Salauzt ukraiņu garu pretinieks šogad centās, cik vien nežēlīgi to var.

Taču šajā gadā ukraiņi parādīja, ka var dot arī cienīgu pretsparu. Ievērojot informatīvo klusumu, augusta sākumā Ukrainas spēki šķērsoja Krievijas robežu un uzsāka militāro operāciju Kurskas apgabalā. Dažas dienas pēc operācijas sākuma Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā ikvakara uzrunā uzsvēra šī uzbrukuma nozīmīgumu.

Eiropas Centrālās Bankas lēmumi pazemināt procentlikmes, „Rail Baltica” sāgas turpinājums un šogad ieviestā banku virspeļņas nodeva – tie ir tikai trīs no šā gada notikumiem ekonomikā. Ekonomisti nākamgad sagaida straujāku tautsaimniecības izaugsmi, taču tam nepieciešami arī labvēlīgāki ārējie apstākļi.

Šogad netrūkst spilgtu norišu arī vides un dabas aizsardzības lauciņā – lielus zaudējumus pašvaldībām, mājsaimniecībām un lauksaimniekiem radīja postošā vasaras vētra; Satversmes tiesa pieņēma vēsturisku lēmumu, atceļot valdības iepriekš pieņemtos noteikumus par jaunāku mežu ciršanu, tikmēr Alūksnes upē nojaukts pirmais lielais upju šķērslis – Bejas dambis, lai uzlabotu zivju migrāciju.

Latviešu animācijas filmas “Straume” starptautiskie panākumi un Jaunā Rīgas teātra atgriešanās savās vēsturiskajās mājās ir tikai divi spilgti, tomēr nebūt ne vienīgie kultūras notikumi šajā gadā. Spilgtos pozitīvos iespaidus aizēno skandāls Mūzikas akadēmijā.

Šī nedēļa ar daudzajām brīvdienām aizvadīta Ziemassvētku zīmē un Latvijā laimīgā kārtā tā ir bijusi visnotaļ mierīga un priecīga. Krievija gan atbilstoši saviem ļaunuma standartiem Ziemassvētkos atkal plaši uzbruka Ukrainai, mērķējot pa enerģētikas infrastruktūru. Un skaidrs, ka tā izvērš savu darbību plašāk, jo Baltijas jūrā atkal pārrauti gan elektrības, gan sakaru kabeļi. Svētku nedēļas notikumus Latvijā un pasaulē vērtē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, Latvijas TV žurnālists Ivo Leitāns un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.