Krustpunktā

Iedzīvotāju skaits Latvijā pēc nepilniem 50 gadiem varētu būt vien 1,3 miljoni. Tādas ir "Eurostat" aplēses, vadoties pēc pašreizējās demogrāfiskās situācijas valstī. Ko Latvija var darīt lietas labā, kādas jomas visvairāk ietekmē demogrāfiju un kur ir vērts mainīt politiku? Krustpunktā diskutē Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, Saeimas sociālo un darba lietu komisijas Nevienlidzības mazināšanas apakškomisijas vadītāja Zanda Skujiņa- Rubene, Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava, Latvijas Daudzbērnu ģimenes asociācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Treija un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns.

Vairāk nekā 15 gadus viņš strādāja ārpus Latvijas, bet tagad atgriezies un jau divus mēnešus vada Finanšu nozares asociāciju. Par banku pakalpojumiem, ekonomiku, finansēm un kredītiem Krustpunktā lielā intervija ar Uldi Cērpu.

Raidījuma viesi esam iepriekš mēģinājuši uzrunāt sarunai. Piemēram, pirms pieciem gadiem, kad viņš kandidēja uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, bet zaudēja konkurencē ar Mārtiņu Kazāku. Toreiz viņam neļāva runāt tā brīža darba devējs, jo viņš bija Apvienotajos Arābu Emirātos centrālās bankas prezidenta padomnieks. Šobrīd viņš ir jau atpakaļ Latvijā, no 1. oktobra uzņēmies vadīt Latvijas Finanšu nozares asociāciju. Kaut arī ir iespēja, ka Mārtiņu Kazāku varētu vairs nepārvēlēt, viņa uzvārdsšoreiz publiski neparādās kandidātu sarakstos.

Gruzijā jau vairāk nekā nedēļu gan dienā, gan naktī turpinās protesti, kurus izraisījuši politiskie procesi valstī, savukārt Latvijā uzmanības centrā šonedēļ budžeta pieņemšana. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV3 producente, žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" vadītājs Jānis Domburs.

Krustpunktā izvaicājam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un žurnāliste un dokumentāliste Zane Ozoliņa.

Kārtējo gadu slimnīcas pieņēmušas vairāk plānveida pacientu, nekā līgumā noteikts ar valsti. Papildu līdzekļus Nacionālais veselības dienests nesola. Kāds varētu būt risinājums? Krustpunktā analizē Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Nacionālais veselības dienests Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktore Alda Reinika, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcasvaldes loceklis Vadims Beļuns, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs un Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle, ģimene ārste Alise Singha.

Pagājušā trešdienā mūsu klausītājus satrauca Ziņu dienesta kolēģu stāstītais, ka šogad slimnīcas ir sniegušas pārāk lielu palīdzību, ārstējot vairāk cilvēku, nekā tās varēja atļauties. Proti, katrai slimnīcai noteikts, cik daudz naudas tā drīkst tērēt, un šogad esot pārtērēti jau vairāk nekā 10 miljoni eiro. Veselības ministrijai liekas naudas nav, lai varētu kompensēt pārtērētos līdzekļus, tāpēc slimnīcām pašām būs jādomā, kā tikt galā ar radušos situāciju. Te ir jāpiebilst, ka runa ir par plānveida operācijām un sniegto palīdzību, ko laikam vajadzēja acīmredzot biežāk atteikt un pārcelt uz vēlāku laiku. Tāpēc tagad šī pacientu uzņemšana, kā skaidroja daudzviet, tiek plānota nākamajā gadā. Esot pat gadījumi, kad uz slimnīcu būs jādodas vien 2026. gadā. Esam par šo problēmu Krustpunktā runājuši arī citus gadus, vienīgi tad tas parādu jautājums tika risināts. Šoreiz naudas neesot, un tas nozīmē, ka būs jāveido arvien garākas rindas, lai nokļūtu slimnīcā. Kāpēc tā, kāda ir tā situācija un kā šādā būtu pareizāk rīkoties?

Latvijā jau ir noteikts amatu loks, kuru var ieņemt tikai Latvijas pilsoņi – ir pašsaprotami, ka mūsu valsts pilsonība ir obligāta gan darbam policijā, gan Saeimas deputāta statusā. Tomēr līdz ar Krievijas agresijas pastiprināšanos, arvien biežāk izskan jautājums, kur Latvijā publiskajā sektorā jāļauj strādāt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Nesen bija diskusija Saeimā par to, vai šo valstu pilsoņi drīkst būt pedagogi, bet publiskais sektors, protams, ir plašāks. Analizējam šo jautājumu no politiskā un tiesību viedokļa.

Krustpunktā diskutē Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas juridiskā padomniece Emīlija Plaksins, sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Ilze Vergina (Jaunā Vienotība).

Protesta akcijas Gruzijā pret lēmumu atlikt tās ceļu uz Eiropas Savienību atkal atgādina par Krievijas centieniem ietekmēt citu valstu politiku. Un, protams, karš Ukrainā, kur Krievija turpina veikt masīvus uzbrukumus. Par iespējamo notikumu attīstību Krustpunktā saruna ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktoru Māri Cepurīti.

Valdība šonedēļ atkal sprieda, kā tālāk virzīties ar "Rail Baltica" projektu un izskatās, ka paliks pie tā, ka ātrvilciens vismaz sākumā Rīgā neiebrauks. Tikmēr Saeimā klusi un gludi pieņemtas izmaiņas par transportlīdzekļu īpašnieku obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, to prasot pirkt arī auto, kurus satiksmē neizmanto. Bet pēc sabiedrības sašutuma viļņa attapās, ko paveikuši, un sola jautājumu pārskatīt. Pārrunājam arī citus tematus, piemēram, – vadība tādās institūcijās kā Latvijas Banka un Nacionālie bruņotie spēki. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, politologs un žurnālists Arturs Bikovs un žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš.

Valdība ir vienojusies par "Rail Baltica"projekta prioritārajiem darbiem, bet izskatās, ka ātrvilciena iebraukšana Rīgā, nav to vidū. Krustpunktā runājam par svarīgo galvaspilsētā un ne tikai "Rail Baltica", pievēršamies arī nākamajā gadā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām un citiem jautājumiem. Krustpunktā izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Vilni Ķirsi.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore.

Veiksmīga investīciju piesaiste bieži tiek minēta kā viens no ekonomikas attīstības stūrakmeņiem. Kā Latvijā ar to sokas un ar kādām grūtībām saskaras investori?

Krustpunktā diskutē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere, Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Tatjana Guzņajeva, Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Jānis Pamalnieks, bankas "Luminor" galvenais ekonomists Latvijā Pēteris Strautiņš un AS "SAF tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.

Tā negadās bieži, ka par vienu un to pašu tematu var izlasīt tik pretējus viedokļus un rakstus. Ja interneta meklētājā ieraksta vārdus „ārvalstu investīciju piesaiste”, kas ir šī raidījuma temats, tad Ekonomikas ministrijas un arī LIAA mājaslapā ir teikts, ka Latvijā pieaug investīciju apjoms, mēs esam atvērti dažādiem biznesiem, mēs daudz strādājam, priekšā laba perspektīva. Tad ir Ārvalstu investoru padome, kas šogad jau pavasarī novērtēja Latvijas pievilcību investīcijām ar viszemāko jebkad sniegto vērtējumu. Vairāku uzņēmēju intervijās parādās ļoti daudz skepses. Gandrīz vai jābrīnās, vai tas ir teikts par vienu un to pašu valsti.

Jautājumam par investīciju piesaisti Latvijā mudināja pievērsties arī kāda saruna ar citas valsts parlamentārieti, kurš jautāja, kāpēc Latvija negrib, lai viņu valsts investīcijas ienāk. Viņa jautājumā, protams, bija savs zemteksts. Bet kāda tad ir reālā situācija, ja mēs runājam par naudas un biznesa interesi par Latviju?