Krustpunktā

Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo diplomātu, ārlietu ekspertu Andri Teikmani.

Pagājušajā nedēļā Krustpunktā bieži tika lietots vārds interesanti. Primāri saistībā ar ASV vēlēšanu rezultātiem. Pasauli gaida interesanti notikumi. Vai tas ir īstais vārds? Neesmu pārliecināts. Redzam, ka ir arī nenoteiktība, citi lieto aviācijas terminu turbulence. Runa jau nav tikai par Ameriku vien. Pārmaiņas skars, izskatās, karu Ukrainā, iedrošinājumu ir saņēmusi Izraēla. Bet mēs redzam, ka Vācija ir nonākusi politiskā krīzē, pastāv liela iespējamība, ka būs ārkārtas vēlēšanas. Raidījuma viesis ir bijis gan politiķis, gan diplomāts, gan vadījis Valsts prezidenta kanceleju, pārstāvējis Latviju Maskavā, Berlīnē, Amerikas Savienotajās Valstīs.

Šī ir bijusi ļoti saspringta nedēļa. Tiesa, esam vairāk domājuši par to, kas notiek ārpus Latvijas, jo fokuss bija vērsts ASV virzienā. Donalda Trampa tāda triumfāla atgriešanās Baltajā namā ir vēsturisks notikums. Protams, ir par ko runāt arī pašu mājās. Apvienotā Sabiedriskā medija valdes izraudzīšana nav palikusi bez skandāliem. Strīdīga ir ziņa, ka Ekonomikas ministrija varētu noteikt vairākām preču grupām uzcenojuma griestus, kas veikaliem būs obligāti. Krustpunktā nedēļas aktualitāšu apskats. Analizē 360TV ziņas žurnāliste Lauma Niedrīte, sabiedrisko mediju portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.

Krustpunktā uzmanības konkurences jautājumi. Valdības koalīcija apņēmusies strādāt pie pārtikas cenu samazināšanas. Kādēļ tās pie mums tik augstas, pētījusi arī Konkurences padome un par šo jautājumu plašāk iztaujājam Konkurences padomes vadītāju Juri Gaiķi.

Jautājumus kopā ar raidījma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane.

Amerikāņi ir izdarījuši savu izvēli. Balsu skaitīšana gan vēl turpinās, bet rezultāti ir skaidri. Pasaules līderi, tajā skaitā arī Latvijas vadītāji, jau ir apsveikuši DonalduTrampu ar uzvaru. Par to, kas notiek Amerikā, vairāk runāsim raidījumā Divas puslodes. Arī Krustpunktā veltīts amerikāņu izvēlei, bet lielāku uzsvaru liekot uz to, ko tas nozīmē arī mums – Eiropas drošībai, Ukrainai un ne tikai.

Krustpunktā diskutē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un politologs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors.

Nākamā gada janvārī visi sabiedriskie mediji - Latvijas Radio un Latvijas TV - sāks strādāt kā vienots uzņēmums. Jau ir izvēlēts, kuri cilvēki ieņems apvienotā uzņēmuma valdes locekļu amatus. Par sabiedriskā medija nākotni ar topošajiem valdes locekļiem runājam raidījumā Krustpunktā.

Diskutē Latvijas Sabiedriskā medija valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena, valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile, valdes locekle finanšu pārvaldības jautājumos Inese Tanne, valdes loceklis tehnoloģiju pārvaldības jautājumos Ivars Šulcs un valdes locekle personāla pārvaldības jautājumos Ilze Ogle.

Lai koptu un turētu godā mūsu valodu, būtiska loma ir grāmatām. Par literārā kultūras mantojuma glabāšanu Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktori Dagniju Baltiņu.

Valdības koalīcijas spējas šonedēļ pavisam tiešā veidā tika pārbaudītas Saeimā, kad sākās nākamā gada budžeta izskatīšana. Koalīcijas pārsvars Saeimā ir tik knaps, ka pietika ar nedaudzu deputātu neierašanos, lai opozīcija mierīgi varētu – kā mēdz teikt – noraut kvorumu. Beigās jau viss izdevās, bet viela pārdomām ir. Opozīcija nesnauž, arī čakli izsaucot pie sevis ministrus, cita lieta – kurš atsaucas uz aicinājumu un kurš ne. Par to runājam mūsu nedēļas notikumu apskatā, pievēršamies arī sabiedrisko mediju lietām, jo beidzot ir izvēlēta jaunā Sabiedriskā medija valde, kura līdz šim vairāk apspriesta lielo algu kontekstā.

Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore un TV3 producente Lauma Spridzāne un TVNET Group galvenais redaktors Toms Ostrovskis.

Finansiāli izaicinājumi ir likuši runāt par optimizāciju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, bet tas dienesta darba kvalitāti neietekmēšot. Krustpunktā izvaicājam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāju Lieni Cipuli.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio žurnāliste Mariona Baltkalne un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka.

Iedzīvotāju skaits Latvijā arvien samazinās, šobrīd izjūtam straujā dzimstības krituma, ko Latvija pieredzēja 90. gados, sekas. Dati nesola īpašu situācijas uzlabošanos arī nākotnē. Kā valsts pielāgosies situācijai un risinās iedzīvotāju novecošanās radītos izaicinājumus ekonomikai, par to diskusija Krustpunktā. Analizē Rīgas domes deputāts Viesturs Kleinbergs, Saeima Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāts Māris Kučinskis, finanšu ministra padomniece, Demogrāfijas lietu centra pārstāve Karina Ploka, Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes tenūrprofesore socioloģe Inta Mieriņa.

Tā, protams, nav tikai Latvijas problēma, bet Latvijā tas noteikti ir lielais nākotnes izaicinājums. Proti, mūsu iedzīvotāju skaits samazinās. Pats par sevi tas arī nebūtu nekas dramatisks, ja tas notiktu tā vienmērīgi visās vecuma grupās, bet tā jau nav un nebūs. Samazinoties dzimstībai, pieaug vecāku ļaužu īpatsvars, pienāk laiks, kad ir vairāk pensionāru, tātad cilvēku, kas vairs nestrādā, un maz to, kas pelna naudu. Sabiedrībā briest arvien lielāka krīze, jo vajadzību jau ir daudz. Kur lai ņem naudu?

Krustpunktā esam runājuši un turpināsim runāt par to, ka esošā politika ir jāmaina, ir jādomā par dzimstības veicināšanu, bet tā bedre ir jau tagad, un realitāte rāda, ka mēs tā īsti nespējam ilgtermiņa vajadzības politiski likt pāri tām pašreizējām vajadzībām. Tāpēc šoreiz nerunājam par to, kā veicināt dzimstību, bet par to, kā mēs sadzīvosim ar jauno realitāti un tai pielāgosimies. 

Rietumvalstis iepriekšējos gadu desmitos ir gājušas tādu šķietami loģiskāko ceļu - trūkstošo darbaspēku ievedot. Tomēr redzam, tā arī ir atliktā problēma, jo parādās šīs politikas sekas. Tāpēc jautājums or - kādu ir un būs Latvijas politika, kādai tai jābūt un ar kādu realitāti ir jārēķinās? 

Līdz pašvaldību vēlēšanām atlikuši vien septiņi mēneši, partijas sākušas izvirzīt arī Rīgas mēra kandidātus. Kāda ir politiskā situācija, starp kuriem spēkiem būs lielākā spēkošanās? Skaidrs, ka nopietnākās cīņas gaidāmas par vietām Rīgas domē. Iepriekšējo vēlēšanu uzvarētāji gāja ar mērķi gāzt ilggadējo "Saskaņas" un tās partneru varu, solīja pārmaiņas galvaspilsētā, bet tagad būs pašiem jāatskaitās, vai uz viņiem liktās cerības ir attaisnotas. Starp kuriem politiskajiem spēkiem gaidāma asākā sacensība un kas būs būtiskākie uzsvari priekšvēlēšanu retorikā? Par to Krustpunktā diskutējam ar politikas un sabiedrības pētniekiem. Analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes programmu grupas vadītāja, pētniece, docētāja Lelde Metla-Rozentāle un politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.