Krustpunktā

Algu atšķirības dažādos Latvijas reģionos pat viena uzņēmuma ietvaros var būt ievērojamas. Mūsu kolēģi raidījumā Atvērtie faili izpētījuši, ka par vienu un to pašu darbu Rīgā un reģionos alga var atšķirties pat par vairākiem simtiem eiro. Vai šī nevienlīdzība ir jāmazina un kā to var izdarīt? Kādas vispār ir darba tirgus tendences šobrīd? Vai zems bezdarba līmenis automātiski nozīmē arī iztikai atbilstošas algas? Krustpunktā diskutē odarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs un Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle.

Vairāk nekā 30 gadus viņš vada Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu, 18. novembrī Rīgas Domā sprediķī viņš apkopoja, kā pats teica, svarīgāko, ko vēl pateikt, jo nākamgad viņa vietā būs jau cits. Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Evaņģeliski luterāniskās baznīcas vadītāju Jāni Vanagu.

Daudz šajās dienās ir pieminēta Ukraina, kur karš ilgst jau vairāk nekā 1000 dienas. Vajadzēja, lūk, tik daudz, lai Rietumi beidzot ļautu izmantot ieročus arī pret mērķiem Krievijas teritorijā. Bet Latvijā top jauna reģionālā partija, kā arī pievēršamies tam, kas notiek sociālajos medijos. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņš Pričins, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Ekonomikas izaugsme ir apstājusies, valsts kredītreitings ir samazinās, bet nākamā gada budzēts ir veidots ar maksimāli iespējamo deficītu. Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un TVNET group galvenais redaktors Toms Ostrovskis.

Pārtikas cenas veikalos, brīžiem šķiet, pieaug ne pa mēnešiem, bet dienām. Valdība tagad izstrādā priekšlikumus, kā ierobežot pārtikas cenu kāpumu mazumtirdzniecībā. Ko tie paredz? Krustpunktā skaidro un vērtē ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (Progresīvie), Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība), Latvijas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pārtikas preču cenas Latvijā ir pārāk augstas, tā secinājusi Ekonomikas ministrija, uzsākot darbu pie priekšlikumiem un likuma grozījumiem, lai ar piespiedu instrumentiem situāciju mainītu. Valdošā koalīcija paudusi tam atbalstu. Vēl novembrī varētu skatīt konkrētas likuma izmaiņas, jo vairāki virzieni ir publiski iezīmēti, un tie raisījuši pretrunīgu reakciju. Piemēram, uzcenojuma griestu noteikšana noteiktām preču grupām. Tāpat tiktu aizliegts utilizēt nepārdotās preces. Būtu jānosaka zemākā cena tirgū vienam no produktiem katrā preču kategorijā. Vēl vairāki priekšlikumi. Kā tos vērtēt? Kādas varētu būt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa sekas, ja šādas prasības stāsies spēkā? 

Kā noritēs "Rail Baltica" projekta turpmākā īstenošana –  valdība šonedēļ to vēl nav gatava lemt. Bet ciktāl valdības partijām par to ir vienots redzējums? Kādus riskus saskata koalīcijas deputāti un arī Saeimas izmeklēšanas komisija, kas pēta projekta līdzšinējo realizāciju, par to diskutējam Krustpunktā ar Saeimas koalīcijas frakciju pārstāvjiem. Raidījuma viesi: Andris Šuvajevs (Prograsīvie), Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība) un Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" priekšsēdētājs Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts).

Satiksmes ministrijas sagatavotais projekta pirmās kārtas scenārijs Latvijā paredz izbūvēt vienu Eiropas platuma sliežu ceļu no Igaunijas līdz Lietuvai un to savienot ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām. Rīgas centrālo staciju un staciju lidostā savstarpēji plānots savienot esošajā dzelzceļa infrastruktūrā.

Tomēr šo piedāvājumu nesaskaņoja Finanšu ministrija, norādot, ka trūkst informācijas, kas tad veiks Rail Baltica tālāko uzturēšanu un pārvaldību un kāds būs šī projekta ekonomiskais ieguvums.

"Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā kopumā tiek lēstas 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardi, kuras vēl varētu samazināt par 400 miljoniem.  

Ir valsts svētku nedēļa, kad gribas domāt tikai cerīgas domas, bet diemžēl ne pirmo gadu dzīvi apēno raizes par mūsu drošību. Pārdomas par drošības jautājumiem rodas arī vērojot, kā veidojas jaunievēlētā ASV prezidenta administrācija. Bet problēmu netrūkst arī pašu mājās. Piemēram, jautājums par "Rail Baltica" finansēšanu no dienaskārtības nepazudīs ilgi. Nedēļas aktualitātes kopā ar žurnālistiem apspriežam Krustpunktā.

Aktualitātes vērtē TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" producente Madara Fridrihsone.

Arī sākoties aukstajam laikam no Robežsardzes regulāri pienāk ziņas par nelegālajiem robežsķērsotājiem, kuri ir mēģinājuši tikt Latvijā. Kādam tas arī izdodas, ja atceramies ziņas par aizturētajiem jau dziļāk Latvijas teritorijā. Kāda ir situācija uz robežas, kāda ir situācija ar personāla nodrošinājum robežas sargāšanai? Krustpunktā izvaicājam Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Gunti Pujātu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis un 360TV ziņu redakcijas vadītājs Uldis Āboliņš.

No 2024. gada septembra stājies spēkā Vietējo pašvaldību referendumu likums, kas dod iespēju iedzīvotājiem lemt par atsevišķiem ar pašvaldībām saistītiem jautājumiem. Cik lielas iespējas ir pašvaldības iedzīvotājiem ietekmēt vietvaru lēmumus un iesaistīties pašvaldībai būtiskos procesos? Krustpunktā diskutē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Sprindžuks (Apvienotais saraksts), Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sekretārs Ervins Labanovskis (Progresīvie), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Sazināmies ar Garkalnes iedzīvotāju kosnultatīvās padomes priekšsēdētāju Guntaru Braunu un Preiļu iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Aldi Adamoviču.

Kāda jēga ir aicināt cilvēkus balsot un paust savu viedokli, ja to negrasās ņemt vērā? Saruna par to izvērtās pagājušā nedēļa autobusā, braucot mājās no darba. Baltezera iedzīvotāji bija sašutuši, ka pēc vairākām publiskām ļoti emocionālām sabiedriskajām apspriešanām, arī balsošanas par Baltezera pievienošanu Ādažu novadam, kur bija piedalījušies vairums iedzīvotāju, pāri par 90% bija nobalsojuši par, piekrita tam beigās arī kaut kādā mērā abu novadu domes. Bet tuvojas vēlēšanas un nekas nenotiek, jo valdība nekādu lēmumi nav pieņēmusi. Baltezera iedzīvotājiem esot neoficiāli teikts, ka varbūt kaut kas mainīsies vēlāk, vēl pēc dažiem gadiem, varbūt arī nē, jo tas viedoklis esot jāuzklausa, nevis jāņem vērā, kaut arī tika solīts, ka to respektēs. 

Protams, Baltezers ir tikai viens no ciematiem tepat Pierīgā. Bet šī saruna autobusā atgādināja par to pieņemto likumu, par ko mēs, iespējams, pārāk maz šeit, Krustpunktā, esam runājuši. Runa ir par pašvaldību referendumiem, kurus pēc diezgan ilgas vilcināšanās Saeima ir atļāvusi vietvarām veikt. Likums no septembra ir jau spēkā. Iedzīvotāji, kas ar mani runāja autobusā, teica, ka vispār nekam vairs netic un neredz jēgu, jo balsot varot, bet, lūk, reāli neko izmainīt nevar. Cik tad liela teikšana ir iedzīvotājiem, ja runājam par to, kas notiek vietvarās, ko cilvēki spēj, ko nespēj ietekmēt?

Drīz būs jau tūkstoš dienu, kopš notiek karš Ukrainā un par spīti daudzajām sankciju kārtām, ko rietumvalstis piemērojušas Krievijai, agresoram arvien pietiek naudas, ko ieguldīt karā. Krievijas budžets joprojām pildās ar naftas un gāzes naudu, tās ekonomika darbojas karam un tai pat draudot pārkaršana. Vai sankcijas strādā un kam jānotiek enerģijas, īpaši naftas tirgū, lai agresoram pietrūkst naudas? Kādas ir prognozes, Krustpunktā analizē Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta vadītājs Gunārs Valdmanis, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas Valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.