Krustpunktā

Krustpunktā Lielā intervija: pedagoģe, angļu valodas skolotāja Rīgas Kultūru vidusskolā, ģimeņu konsultante un biedrības "Ģimenes šūpulis" pārstāve, ilgus gadus bijusi krīzes centra "Patvēruma māja" direktore Valda Reķe.

Vairāk nekā miljons eiro ir saziedoti labdarības maratonā "Dod pieci!", cilvēkiem atsaucoties palīdzēt tiem, kurus valsts nespēj vai negrib atbalstīt. Šī bijusi ļoti cilvēcisku, gan arī skumju ziņu nedēļa - kādam zāles nepalīdz, kās pats izvēlējies aiziet no dzīve. Tikmēr svētku noskaņās citi metas postīt ar ar čipšiem rotātu eglīti, atklājot to, cik dažādi esam. Bet skaļākā ziņa šajā nedēļā laikam ir Latvijas Bankas prezidenta kandidātu atsaukšana, valdošai koalīcijai šādi mēģinot sargāt valdības stabilitāti. 

Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Labdarības maratona "Dod pieci!" laikā Krustpunktā izvaicājām veselības ministru Hosamu Abu Meri.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa.

Sociālie mediji ir kļuvuši par daudzu iedzīvotāju dzīves sastāvdaļu, lai gan ne tuvu visi tos aktīvi izmanto. Un tomēr šo mediju saceltais troksnis mēdz būt liels. Kāda ir sociālo mediju satura ietekme uz politiskajiem procesiem, par to diskusija Krustpunktā.

Vērtē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Latvijas Radio ziņu dienesta faktu pārbaudītāja – dezinformācijas pētniece Anete Bērzkalne un rakstnieks un politikas eksperts Jurģis Liepnieks.

Divas ziņas, kas izskanēja pēdējās pāris nedēļās, mūs pamudināja pievērsties tematam, par ko mēs runājam šodien Krustpunktā. Viena ir par mūsu partiju reitingiem. Saskaņā ar pēdējām aptaujām pirmajā vietā izvirzījusies Nacionālā apvienība, otrajā - Latvija pirmajā vietā. Otra - Rumānijā ir atcelta prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Rumāņiem ir aizdomas, ka vēlēšanu rezultātus pārāk lielā mērā ietekmējis Krieviju, izmantojot Tiktok vietni manipulatīvā veidā. 

Liekas, kāda gan saistība šīm divām ziņām? Tiešā veidā nav, bet abas ir par politiku, un ir eksperti, kas saka, ka abas ir arī par sociālajiem tīkliem. Proti, sabiedrība un arī daļa politiķu apzinās, cik liela nozīme ir sociālās tīklošanās vietnēm, kas spēj ietekmēt vēlētāju noskaņojumu. Te būtu jāpiemin  arī vēlēšanu rezultāti ASV, arī notiekošais citās valstīs. 

Tradicionālo mediju loma ir būtiski sarukusi un sociālo tīklu nozīme pieaugusi, vēlētājiem izdarot savu izvēli demokrātiskā ceļā. Un tas nes līdzi arī savus riskus. Turklāt jautājums jau par to reālo ietekmi ir vēl pētāms. 

Arī Krustpunktā veidotājiem  pāris politiķi ir teikuši, ka es var iet dillēs, tāpēc ka viņiem tagad radio un televīzija nav vairs vajadzīgi. Tagad viņi savus vēlētājus uzrunā sociālajos medijos. Vai ar to pietiek un cik liela vispār ir nozīme dažādām platformām, ja runājam par vēlētāju atbalsta iegūšanu? 

Labdarības maratonā „Dod pieci!” šogad tiek vākta nauda tiem, kuriem steidzami nepieciešami līdzekļi, lai saņemtu ārstēšanu. Bet kā mainīt valsts politiku, lai iedzīvotājiem, saskaroties ar akūtām veselības problēmām atvieglotu piekļuvi iespējai izveseļoties. Krustpunktā diskutē Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Valsts kontroles padomes locekle, Trešā revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa, "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta un Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības Onkoalianse valdes locekle Olga Valciņa.

Ukrainā karš turpinās gandrīz trīs gadus, mēs esam nonākuši citā pakāpē, gan pavisam praktiski domājot par savu aizsardzību, gan izpratnē, kā tas viss varētu beigties, jo diemžēl izskatās, ka tā "pulvera muca" mums blakus var būt ilgi. Kā šie trīs gadi ir mainījuši sabiedrību, par to saruna Krustpunktā ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru, sociālantropologu Klāvu Sedlenieku.

Valdības koalīcijas partijas tā arī nevienojās par kopīgu kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam un nav izslēgts, ka tiks ievēlēts zaļo un zemnieku savienības izvirzītais kandidāts, tikai ne ar valdības partneru, bet opozīcijas atbalstu. Vai tas atstās kādas sekas uz valdības darbu? Par valdību runājam nedaudz vairāk, tajā skaitā dažiem premjeres izteicieniem. Pievēršamies arī citiem tematiem, proti, nedienām, ar ko saskārušies oficiālās e-adreses lietotāji, parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Rail Baltica" lietā galaziņojuma, ar ko komisija nupat nākusi klajā.

Nedēļas notikumus Krustpunktā analizē 360TV ziņu dienesta žurnāliste Lauma Niedrīte, ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.

Lai arī nākamā gada valsts budžets ir apstiprināts, tas nenozīmē, ka politiskajā dzīvē būtu iestājies miers. Jautājums par nākamo Latvijas Bankas prezidentu un galu galā arī pašas valdības un tās atsevišķu ministru sekmēm, arvien tiek cilāts. Krustpunktā izvaicājam Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane.

Kā sabalansēt mežu nozares un vides aizsardzības intereses? Zemkopības ministrija virza izskatīšanai valdībā divus grozījumu projektus, kas ļautu vieglāk iegūt cirsmas atļaujas, reizē arī paplašinot iespējas zāģēt mežus. Krustpunktā diskutē Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, Latvijas Dabas fonda politikas virziena vadītāja Baiba Baltvilka, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, bioloģijas doktors Viesturs Ķerus, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas deputāts Edmuds Cepurītis.

Kā sabalansēt biznesa intereses, kas ir svarīgas visai Latvijas tautsaimniecībai, runa ir par kokrūpniecības un mežizstrādes nozari, un vides sargāšanas vajadzības, kas arī ir ne mazāk svarīgas visai Latvijas sabiedrībai? Tā vien šķiet, tas ir tāds mūžīgais jautājums un par to runājam atkal un atkal. Zemkopības ministrija ir sagatavojusi divus projektus, kas vēlreiz mēģina, šķiet, pārcelt to robežstabiņu, cik daudz un kādā veidā Latvijā drīkst cirst un zāģēt mežus. To ka tas ir svarīgs jautājums, to nesen demonstrēja arī Satversmes tiesa, atceļot iepriekš lemto, norādot, cik būtiski ir visu risināt maksimāli taisnīgi kopējās sabiedrības interesēs.

Tātad divi grozījumi valdības noteikumos, kas jau oktobrī bija nodoti. Kolēģi no Ziņu dienesta te par tiem stāstīja raidījumā "Pusdiena", pievēršot uzmanību tam. Grozījumi ir plaši, un par lielu daļu laikam iebilžu daudz nav. Grozījumu anotācijā teikts, ka tie ir izstrādāti, lai mazinātu birokrātiju un vienkāršāk būtu saņemt cirsmas apliecinājumus. Bet ir vairāki punkti, kas raisa diskusijas. Būtībā runa ir par divām būtiskām lietām: meža vecumu, jo tie ļautu zāģēt daudzviet jaunākus mežus, un kailciršu lielumu, ļaujot veidot plašākas cirsmas.

Iedzīvotāju skaits Latvijā pēc nepilniem 50 gadiem varētu būt vien 1,3 miljoni. Tādas ir "Eurostat" aplēses, vadoties pēc pašreizējās demogrāfiskās situācijas valstī. Ko Latvija var darīt lietas labā, kādas jomas visvairāk ietekmē demogrāfiju un kur ir vērts mainīt politiku? Krustpunktā diskutē Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, Saeimas sociālo un darba lietu komisijas Nevienlidzības mazināšanas apakškomisijas vadītāja Zanda Skujiņa- Rubene, Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava, Latvijas Daudzbērnu ģimenes asociācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Treija un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns.