Migrēnas lēkmes ievērojami pazemina cilvēka dzīves kvalitāti un darba spējas. Lielai daļai ar migrēnu sirgstošajiem nākas ar slimību sadzīvot, bet pastāv iespējas to arī izārstēt. Par slimības ārstēšanu un simptomu mazināšanu raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Gaiļezera slimnīcas Galvassāpju vienības vadītāja Līga Mekša un Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības pārstāve Karīna Zaņģe.

Ārste skaidro, ka migrēna ir stipras un ļoti stipras galvassāpes, kas bieži traucē arī darba kvalitāti. Darba spējas atgūst ātri. Starp lēkmēm cilvēks ir pilnīgi vesels. Ir cilvēki, kuriem lēkmes ir divas reizes mēnesī, ir tādi, kam - reizi gadā.

Migrēna ir saistīta arī ar "ikdienas trigeriem".

"Smadzenes ir gatavas sāpēt ātrāk un vairāk, dot tik viņām iemeslu," norāda Līga Mekša.

Viena no pirmajā ārstēšanas metodēm ir trenēt, apzināt savas emocijas, ievērot režīmu, vingrot, ēst, dzert ūdeni, gulēt, nepārstrādāties, sabalansēt darba un atpūtas režīmu, ka arī psiho emocionāls treniņš. 

"Psihoterapija ir numur viens terapija, jo sāpes ir sajūtas, un jebkuras sāpes mēs varam analizēt, sadalīt un censties ierobežot vai kā citādāk izplatīt apzināti. Ne visas var izdzēst, bet katrā gadījumā ar tām ir ļoti nozīmīgi strādāt," norāda Līga Mekša. "Latvijā pishoterapija nav apmaksāta, tā pieejama tiem, kas to var atļauties. Daudzi izmanto iespējas pašmācības ceļā. Vispolārākā ir kognitīvi biheiviorālā terapija - prāta uzvedības terapija, atlasīt savus klupšanas akmeņus, kurā brīdī domas kā aitas sāk maldīties, viņas salasīt atpakaļ, koncentrēties uz režīmu, uz psihoemocionālo stabilitāti. Tas ir ļoti nopietns darbs ar sevi, pastāvīga meditācija, elpošanas vingrinājumi, un tikai tad, protams, ir medikamenti, kas arī ir prātīgi jāizvēlas pareizā laikā, pareizā devā, atkarībā no tā, kas katram pacientam ir piemērots, tādēļ tos vislabāk pārrunāt ar ārstu vai nu tai brīdī farmaceitu, ja tikai aptieka pieejama."

Karīna Zaņģe dalās pieredzē, atklājot, ka slimība liedz viņai jau pāris gadus atrast darbus, kas savukārt nozīmē, ka nav ikdienas ienākumu, lai spētu sevi nodrošināt. Tas rada papildus stresu, bet nepieciešamā terapija viņai mēnesī izmaksā ap 200 - 250 eiro.

"Protams, tas ir ļoti liels darbs ar sevi, psiholoģiskās traumas, bet diemžēl psihoterapiju apmeklējot, pareizi daktere minēja, tas nav visiem pieejams. (..) Varbūt man meditācija, joga neder, katram ir savs. Tas ceļš ir nenormāli milzīgs, un diemžēl ceļš uz diagnozi arī vienas stundas vai gada garumā, tie ir vairāki izmeklējumi, vairāki speciālistu, ar kuriem tev sakrīt. Ļoti lielu analīzi ar sevi, vēlme vispār to darīt, spēt piecelties, nekrist depresijā un izprast pašam sevi. Un tad jau, ka tu izproti, tad tu kļūsti mierīgāks un nākamais mans solis bija dalīties, lai mēs neejam uz tām burvju tabletītēm, lai neveidojas zāļu atkarība, kam es izgāju cauri. Temats ir ļoti garš - ēšana, miegs, ja režīms, hobiji, draugi, darba vide, viss iet kopā."