Ik gadu krāpnieku nagos nokļūst daudzi Latvijas iedzīvotāji un lielākā daļa cilvēku joprojām neapzinās juridiskos un finansiālos riskus, kas saistās ar īpašuma pirkšanu, pārdošanu, dāvināšanu, mantošanu un citām darbībām. Steiga ir slikts sabiedrotais darījumos ar nekustamo īpašumu, jo īpaši apstākļos, kad likums atļauj darījuma dokumentu sagatavot pašam. Steiga un pašdarbība ir laba augsne tiem indivīdiem, kuriem ir tikai viņiem vien zināmi mērķi. Un par šo situāciju trauksmi ceļ Latvijas notāri.Notāru padome ir izveidojusi "Krāpšanas rokasgrāmatu". Ar to raidījumā Kā labāk dzīvot iepazīstina notārs un Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš un Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle, zvērināta notāre Ilze Metuzāle.

"Krāpšanas rokasgrāmata" ar patiesos notikumos balstītiem, satīriskiem stāstiem uzskatāmi parāda, cik vienkārši krāpniekiem ir apiet pašlaik spēkā esošos likumus un piekrāpt cilvēkus.

""Krāpšanas rokasgrāmatā" notāri apkopojuši tās neprecizitātes un trūkumus normatīvajos aktos un likumos, ko redz ikdienā kā tādus, ko var izmantot cilvēki ar negodprātīgiem nolūkiem ar mērķi veikt krāpšanu un nodarīt kaitējumu citiem," skaidro Ilze Metuzāle.

Viņa norāda, ka krāpšana ne vienmēr ir brutāla viltošana, paraksta vai dokumenta viltošana. Tas būt pārāk vienkārši. 

"Krāpšana bieži ir arī tad, ja runājam par to pašu darījumu ar nekustamo īpašumu, ko bieži dzirdu, kad ir privātie pašu gatavotie līgumi, es jau nekrāpos, man jau pircējs par to nemaz nejautāja, tāpēc es viņam neteicu, tāpēc noklusēju kaut ko par to īpašumu, kādus apstākļus vai faktu. Bet kā tas pircējs var vispār zināt, ka viņam tas ir jāprasa, ja nav profesionālis? Viņš ir labā ticībā, ka pērk kaut ko vienu, bet izrādās, pērk ko citu.

Viņš taču neprasīja, arī pārdevējs nav melojis, jo viņam neprasīja," turpina Ilze Metuzāle. 

Savukārt 26. oktobrī notiek ikgadējās Notāru dienas, kad var saņemt konsultācijas par dažādiem jautājumiem. Šogad Notāru dienu tēma ir nekustamie īpašumi. Notāru dienās konsultācijas ir bez maksas.