Tehnoloģijas turpina attīstīties un līdz ar tām dažādi produkti kā, piemēram, palīgierīces, kas domātas cilvēkiem gados un invalīdiem. Par jaunākajām palīgierīcēm, kas dzīvi var padarīt vieglāku un labāku senioriem vai slimības gadījumā, interesējamies raidījumā. Cik dažāds un plašs ir to piedāvājums mūsdienās? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro mobilās lietotnes "Help in LV" izstrādātājs Armīns Kalniņš, SIA "Exceed" valdes loceklis Gatis Grīntāls, Latvijas Nedzirdīgo savienības domes priekšsēdētāja Inese Immure. Sazināmies ar biedrības "Sustento" valdes priekšsēdētāju Guntu Anču.

Gunta Anča norāda, ka vārds palīgierīce ir ļoti plašs, jo tas, kas sākumā ir palīgierīce, nākamā mirklī jau ir ikdienas ērtība visiem. Kā piemēru viņa min televizora pulti, automātiskās durvis vai zemās grīdas tramvajus.

Viņa ir gandarīta, ka daudzas digitālās lietas attīstās ļoti ātri un cilvēkiem dzīvot ir arvien labāk, jo cilvēkiem gados un cilvēkiem ar invaliditāti palīgierīces ir svarīgas un nepieciešamas ikdienā.

"Mans mērķis ir, lai cilvēkiem, kas ir ratiņkrēslos, izdomātu dronus. Būtu tik jauki, ja es varētu savu ratiņkrēslu piekarināt pie drona un nedomāt par to, kurā vietā ir vai nav pakāpieni," bilst Gunta Anča.

Inese Immure norāda uz daudzām tehnoloģijām un palīgierīcēm, kas palīdz nedzirdīgiem vai vājdzirdīgiem cilvēkiem ikdienā, kā arī bilst, ka šobrīd pasaulē strādā pie tā, lai zīmju valodā teikto pārvērstu runātā tekstā. Tas joprojām ir izaicinājums. Vieglāk ir pārvērst runāto zīmju valodā, ne zīmju valodā teikto skaņā. 

"Visas palīgierīces vai atbalsta sistēmas ir nedzirdīgiem vajadzīgas, lai iekļautos dzirdīgo pasaulē, jo pasaule pārsvarā balstās uz runu, uz skaņu signāliem. Visas palīgierīces vajadzīgas, lai jūsu runu saprastu. Ja visa pasaule runātu zīmju valodā, tad palīgierīces nebūtu vajadzīgas," vērtē Inese Immure.