Pēdējās desmitgadēs Latvijā ir sperti milzu soļi pārtikas drošības jomā, lai visa gana garā pārtikas aprites ķēde ražotājs - patērētājs visos posmos atbilstu augstākās kvalitātes prasībām Tomēr nekas nav perfekts. Par pārtikas drošumu un ar to saistītiem mītiem, kā arī iepakojuma nozīmi, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro inženierzinātņu doktore Tatjana Marčenkova, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Sandra Muižniece-Brasava.

Henriks Danusēvičs, runājot par pārtikas drošumu, atzīst, ka visa pārtika ir droša, atšķiras tikai kvalitātes lietas, kurai ir vairāk piejaukuma, kurai mazāk. Viņš norāda, ka valdības vilcināšanās samazināt PVN pārtikai ir nepareiza rīcība.

"Plastmasa ir daudz, par daudz un ir jāmazina," atzīst Sandra Muižniece-Brasava. "Jautājums, nevis vienkārši visu paņemam nost. No zaļā kursa viedokļa būtu fantastiski, ja varētu plastmasu vispār nelietot, bet jāatceras, ka daudzi iepakojumi pagarina iepakojuma termiņus. Tad esam otrā pusē, kur runājam par pārtikas kvalitāti. Tur jābūt balansam, ir daudz ko darīt gan Latvijas, gan Eiropas līmenī."

Sandra Muižniece-Brasava atzīst, ka par iepakojuma iespējamo maiņu pārtikai šobrīd daudz runā, bet mainīt iepakojumu nevar uzreiz. Tas saistīts ar iekārtām, tehnoloģijas un iepakojuma materiālu piemērotība produktiem un līdz ar to derīguma termiņiem. 

"Ja nebūs derīguma termiņu, tad varam iebraukt otrā grāvī, kur būs daudz bojātas pārtikas," skaidro Sandra Muižniece-Brasava.

Tatjana Marčenkova piekrīt, ka bieži iepakojuma lielums ir par lielu konkrētiem produktiem. Tas arī palīdz kaut kādā mērā rādīt liekos atkritumus.