Mājoklī ieperinājies pelējums ne tikai apdraud tajā dzīvojošo veselību, bet arī norāda uz mājas slikto tehnisko stāvokli un zemo energoefektivitāti. Kādi ir pieejamākie veidi, lai cīnītos ar pelējuma sēnītēm, kas braši vairojas māju pagrabos, dušas telpās un istabās, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente un Vides un veselības institūta vadošā pētniece Žanna Martinsone, RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras asociētais profesors Ingus Skadiņš un RSU Aroda un vides medicīnas katedras lektore un pētniece Aneka Kļaviņa.

Ingus Skadiņš atzīst, ka pelējuma sēnīte ir klātesoša cilvēka ikdienā jau tūkstošiem gadu.

"Mēs pat neapzināmies, cik bieži dzīvojam ar viņām kopā, tā ir neredzamā mikrobioloģijas pasaule, ko ar neapbruņotu aci nemaz neredz. Ja runā vispār par pelējumiem, tie ir kļuvuši par lielu mūsu ikdienas daļu. Ja skatās veikala plauktos, redzam pelējuma sierus, redzam daudzas citas pārtikas industrijas, kur izmanto pelējumus pat produktu sagatavošanā," norāda Ingus Skadiņš.

"Veselam cilvēkam ar labu imūno sistēmu šie rādītāji [pelējuma sēnīšu klātbūtne] nebūs tik bīstami. Te runājam par atsevišķu cilvēku grupu, riska grupām, kas varētu būt gados veci cilvēki, cilvēki ar ļoti novājinātu imūno sistēmu, bērni, cilvēki ar lielākām alerģiskām izpausmēm, ar hroniskām slimībām, akūtām respiratoram saslimšanām," turpina Ingus Skadiņš.

Aneka Kļaviņa atzīst, ka cilvēkiem patīk skaista vide apkārt un, ja ir redzami vizuāli bojājumi, ko rada pelējuma sēne, pirmais risinājums būtu to nomazgāt un notīrīt, lai neattīstītos tālāk.

"Mans pirmais ieteikums būtu – risināt vizuālo problēmu," bilst Aneka Kļaviņa. "Pelējums sāk augt, kad ir paaugstināts mitrums gan materiālā, gan gaisā. Pirmais risinājums – žāvēt materiālu un telpas, tad mazgāt un žāvēt atkal. Sākt lietot visādus dezinfekcijas vai pelējumu iznīcinošos līdzekļus vajadzētu tikai, ja esam kāda no jutīgajām grupām.

Ja esam stiprs pieaudzis cilvēks, pietiks ar pelējuma sēņu nomazgāšanu un telpas uzturēšanu higiēniskā kārtībā."

Ar ikdienišķu tīrību pietiks, lai pelējuma sēne atkal nesavairotos.

Žanna Martinsone iesaka neradīt vidi, kas patīk pelējuma sēnītēm, un tas ir mitrums un siltums.

"Arī mums patīk siltums un kaut kāds mitruma līmenis. Dažreiz ir tā, ka tas ir uz robežas un nevaram pilnībā novērst, pilnīgi sausā gaisā arī nebūs labi dzīvot," atzīst Žanna Martinsone. "(..) Daudzas lietas varam paši varam regulēt, bet dažreiz nav tik vienkārši."

Viens no ieteikumiem ir pelējuma sēni mazgāt, izmantojot ķīmiju, konkrēti fungicīdus. Aneka Kļaviņa skaidro, ka

līdzeklis nogalina pelējuma sēni, kas ir dzīvs organisms, līdz ar to var nogalināt arī kādas mūsu dzīvās šūnas. Ķīmiskie līdzekļi ietekmēs arī cilvēka veselību un tos lietojot maksimāli jāievēro drošība.