Uzņēmumu vēlme vākt savu klientu datus ir liela, bet šādas darbības nes sev līdzi arī milzu atbildību, lai viss savāktais atrastos aiz septiņām atslēgām. Par personas datu aizsardzību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.

"Datu regula neaizliedz vākt datus, ne tos glabāt, ne kaut ko ar viņiem darīt. Bet, ko pasaka Datu regula, ka jābūt tiesiskam pamatam un cilvēkam jābūt skaidram, ko ar datiem darīs," atzīst Jekaterina Macuka.

"Reģistrējoties loterijai vai kādam pasākumam internetā, uzņēmējam skaidri ir jāpasaka cilvēkam, vai nu reģistrējies un iedod man datus šim pasākumam un pēc šī pasākuma es aizmirsīšu. Vai nu tu vari atķeksēt, ka turpmāk es tevi atcerēšos un sūtīšu tev paziņojumus par saviem pasākumiem, vai papildus tam, ka pats datus glabāšu un sūtīšu tev paziņojumus, es vēl arī atdošu saviem sadarbības partneriem, piecām kompānijām, un viņi arī to darīs.

Cilvēkam ir jābūt iespējai piekrist, ka pats uzņēmums turpmāk sūtīs paziņojumus un arī papildus tam atsevišķi ir jābūt piekrišanai, ka viņš sūtīs citiem. Tam jābūt nodalītam, Varbūt es uzticos konkrētam uzņēmējam un sāku - jā, glabā manus datus un sūti paziņojums, bet tos citus 20 uzņēmumus, kuriem gribi nodot manus datus, es nepazīstu, es neuzticos un negribu, lai sūtītu manus datus viņiem. Vispareizākais būtu nodalīt un, protams, cilvēkus informēt."

Katrīna Zariņa norāda, Datu valsts inspekcijas sabiedrības informēšanas kampaņa "Dati ir vērtība - sargā tos!" pamatā domāta maziem un vidējiem uzņēmumiem ar vēlmi mēģināt viņus izglītot, kā gudri rīkoties ar datiem. Kā gudri datus vākt no saviem klientiem vai potenciālajiem nākotnes klientiem. Kā uzglabāt un kā nepārkāpt stingrās prasības par datu aizsardzību, kas ir Eiropā ir spēkā.

"Joprojām ir caurumi prasmēs," vērtē Katrīna Zariņa.

Jekaterina Macuka piekrīt, ka ir ko uzlabot attiecībā uz datu aizsardzību.

"Ir uzņēmumi, kuri daudz laika velta šai jomai, ir uzņēmumi, kuri uzskata, ka varbūt Datu valsts inspekcija nesodīs, labāk pelnīsim naudu, nevis pievērsīsim uzmanību datu aizsardzībai," norāda Jekaterina Macuka. "Ir laiks atgādināt uzņēmējiem, ka datu regula ir spēkā, sodi ir. Tie nav tikai sodi, tā ir arī attieksme pret klientu. Ja uzņēmējs atbildīgi un ar cieņu  attiecas pret savu klientu, attiecīgi viņš ar cieņu attieksies pret viņa personas datiem."

"Ja prasām identificējamu informāciju - vārds, uzvārds un e-pasts [telefons] jau ir identificējama informācija. Mēs ar viņu komunicējam, attiecīgi mēs viņu identificējam, mēs apstrādājam viņa datus. Ja prasām viņa dzīves vietas adresi, tie arī būs personas dati," skaidro Jekaterina Macuka. Tajā brīdī, kad uzņēmējs prasa datus, kur viņš var identificēt savu klientu un zina, ka tas ir viņa topošais klients, vai sāk ar viņu komunicēt, sūtos īsziņas vai e-pastus, te arī sāka datu aizsardzība. Ja tā ir ciparu kombinācija, ko redzam internetā un tas varētu būt kāda telefons, tajā brīdī vēl nekļūst par personas datiem. Kad uzņēmējs mājaslapā, aizpildot pieteikumu par pirkumu, prasa norādīt vārdu, uzvārdu un dzīvesvietas adresi un telefonu, tas paliek par personas datiem un ieslēdzas personas datu aizsardzībā."

Noteiktos gadījumos, kad uzstāda sīkdatnes mājaslapā, kas analizē un profilē apmeklētāja uzvedību, pat nezinot cilvēka vārdu uzvārdu, uzņēmējs jau sāk apstrādāt datus. Datu valsts inspekcija vērš uzmanību arī uz to, ka svarīgi aizdomāties, kādas sīkdatnes liekat mājaslapā.