Ierasti mēs raidījumā meklējam iespējas, kā piemājas dārzā cīnīties ar nezālēm un kaitēkļiem. Šajā reziē darīsim pretējo, jeb veicināsim bioloģisko daudzveidību, vairojot to, kas dārzā aug un kustas. Stāsta Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks un sīkbūtņu pasaules pazinējs Voldemārs Spuņģis un botāniķe, Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova.

"Dabā ir iekārtots tā, ka viens otru ēd. Jo vairāk ēd, jo stabilāka ir visa ekosistēma. Teiksim, ir mārīte, nav laputu. Un mārīti ir kaut kā ir arī jāpievilina," atzīst Voldemārs Spuņģis.

 

Jo lielāka augu daudzveidība, jo vairāk laputu sugu, jo vairāk arī mārīšu. Arī citi kukaiņi, kas saistīti tieši ar laputīm.

Bioloģisko daudzveidību savā dārzā jāveido ar vietējiem augiem un ieteicams neaizrauties ar zāliena pļaušanu. Rūta Sniedze-Kretalova atklāj, ka pati piemājas zālienu pļauj 3 - 4 reizes sezonā.

Invazīvā suga lupīna, lai cik skaista, jārauj laukā, jo maina augsnes apstākļus.

Cilvēki cenšas pļaut zāli, jo pastāv uzskats, ka īsā zālē nedzīvo ērces.

"Pļautais zāliens ir drošs, bet tur ir zema sugu daudzveidība. Kur ir ziedoši augi, parādās tādi labi daudzveidības indikatori, kā dienas tauriņi. Koptā zālienā tauriņi neparādīsies, jo tur nav nektāraugu. (..) Ja ir pieci dažādi tauriņi dārzā, tad ar dārzu viss ir kārtībā. Ja nav tauriņu, daudzveidība ir zema," norāda Voldemārs Spuņģis.