„Es sasēju lielu sieru, Jāņu dienas gaidīdama; Jāņu dienu izdalīju pa maziemi gabaliem.” Tiekamies Zāļu tirgū Doma laukumā raidījumā Kā labāk dzīvot. Lūkojam, kā tirgotāji un tirgus apmeklētāji plāno sagaidīt Jāņu dienu.

Lai godam sagatavotos Jāņiem, tradicionālajā Zāļu tirgū zemnieki un amatnieki no visas Latvijas piedāvās vainagus, meijas, Jāņu zāles, tējas un medu no smaržīgajām Latvijas vasaras pļavām, lauku maizi, sieru, siltus pīrāgus, kūpinājumus un citas noderīgas lietas gan ciemakukulim, gan pašu svētku galdam.

Ar tirgus programmu un Jāņu svinību norisēm Rīgā iepazīstina Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes vadītāja Baiba Šmite.

Uztura speciāliste Liene Sondore iesaka - Jāņos katrai meitai, katrai sievai vajag kaut vienu mazu siera ritulīti sasiet. Arī pilsēta.

Savukārt bioloģe Rūta Sniedze-Kretalova norāda, kuras zāles droši plūkt Jānu vainagam, kuras labāk atstāt pļavā.

Savu preci daudzina arī tirgus dalībnieki: „Saulstāvju maizes” cepējs Jānis Krieķis, Ilmārs Ceriņš no Raunas siera ražotnes, Antra no Olaines, kas ražo grauzdētus kārumus, zemnieku saimniecības „Ārbirzes” dravniece Lilita Medne, kas piedāvā Smiltenes pusē ievāktu medu, „Patriotisko plāceņu” cepēja – „Dabas spēka” saimniece Inese Mangule no Cēsu novada, Niedru ģimenes kaņepju saimniecības pārstāve Alise un Reinis Kučers, zemnieku saimniecības „Janavas” šefs, kurš piedāvā zāļu tējas.

"Jāņos, es gribētu teikt, katrai meitai katrai sievai vajadzētu vismaz vienu mazu  siera ritulīti sasiet. Arī pilsētā, arī no veikala piena un biezpiena sanāk ļoti labi," atzīst Liene Sondore.

"Ja ir tādas iespējas un laiks, tas, protams, ir visideālāk [izmantot lauku produktus]. Tā kā es dzīvoju pilsētā, es tiešām, atzīstos, gadu desmitiem sienu sieru no veikala piena un biezpiena. Es gan esmu dzirdējusi, ka daudzi saka, viņiem kaut kas nesanāk. Bet

ko mums māca šī siera siešana? Pacietību! Tas jau neko nenozīmē, ka tu nokās tās sūkalas, tālāk mēs to visu katliņā maisām, maisām, maisām, un es pieļauju, ka kaut kādā brīdī kundzēm un kungiem apnīk šo procesu darīt, jo vienā brīdī tiešām šķiet, nekas tur nenotiks. Un tad notiek, manuprāt, tas maģiskais, ka tā siera masa atlec no katla malām un to momentā redzi.

Es to tiešām sienu sieru katru gadu, un tas ir tāds meditatīvs process gan man, gan manai ģimenei. Tā ir pacietība. Mūsdienās mums vajag visu ātri, tūlīt un tagad."

Tās nebūs piecas minūtes, bet stundas laikā viss būs kārtībā. 

"Siers kā labs sātīgs olbaltumvielu avots, paēdīsiet varbūt arī siera un rudzu maizīti, un jums negribēsies, mīlīši, našķoties, ēst tās daudzās konfektes," tā Liene Sondore.