Vīrusi var radīt dažādas problēmas. Tie spēj mums pamatīgi bojāt arī nervus – burtiskā nozīmē. Kā vīrusi ietekmē nervu sistēmu un kādus neiroloģiskus traucējumus tie var radīt un kā šādās situācijās rīkoties, pētīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras pasniedzējs, Veselības centru apvienības Neiroloģijas dienesta vadītājs neirologs Jānis Mednieks un Centrālās laboratorijas vadītāja laboratorijas ārste Jana Osīte.

Jānis Mednieks skaidro, ka dažādi vīrusi atšķirīgi var ietekmēt cilvēka nervu sistēmu.

"Tur arī problēma, ka dažkārt veiksmīgi tiek pārdzīvots akūtais slimības periods, bet pēc tam nonākam situācija, ka cilvēki, kam bijusi ļoti laba dzīves kvalitāte, augstas darba spējas, viņi jūt, ka rupju traucējumu no neiroloģiskās puses nav, taču ir grūtības koncentrēties, grūtības apstrādāt informāciju tik ātri, cik tas bija iepriekš iespējams," atzīst Jānis Mednieks. "Ja cilvēks strādā augsti kvalificētu darbu, tas ietekmē viņa darba spējas un arī rada zināmu frustrāciju, jo darbs ir zināma pašrealizēšanās un sevis apliecināšana. Tas ir diezgan traucējoši."

"Problēma zināmā mērā ir, ka mums šo nepieciešams diagnosticēt, jo sarunā ar pacientu un veicot vieglus kognitīvās skrīnēšanas testus rupju izmaiņu atklāšanai, kurus izmanto demences un alcheimera diagnosticēšanai, tur viss būs kārtībā. Vienīgi, kas varētu būt, testus izpilda nedaudz lēnāk. Līdz ar to, manuprāt, ir jābūt testiem, kas ir pietiekami efektīvi, ka parādā daudz smalkākas, specifiskākas izmaiņas," uzskata Jānis Mednieks.

Viņš arī atklāj, ka ar Latvijas Universitātes pētniekiem kopā strādā pie šādu testu izveides, kas ļautu pamanīt relatīvi vieglās izmaiņas, kuras jaunam cilvēkam nozīmē daudz. Šī brīža situācijā pacients saka, ka jūt izmaiņas smadzeņu funkcijas, bet pieejamie testi tās neuzrāda.