Bērnu vecāki nereti uz ielas dzird aizrādījumus, ka viņu atvase uzvedas pārāk skaļi vai nepieņemami, vai saģērbts neatbilstoši laika apstākļiem. Kad izvēlēties paklusēt, kā pateikt, lai neaizvainotu otru, un kādos gadījumos vajadzētu tomēr iejaukties vecāku un bērnu attiecībās, jo tā ir sociāli atbildīga rīcība? Ģimenes studijā diskutē Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta vecākā eksperte Gita Kalniņa, Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe Daina Žurilo un biedrības "Tēvi" pārstāvis, Privātās Montesori sākumsskolas direktors Lauris Bokišs. Pieredzē dalās mamma Dana Kručiņina.

Raidījumu par šo tematu pamudināja veidot Sniedzes ieraksts sociālajā vietnē "Facebook" laikā, kad ziema svinēja savu uzvaras gājienu. Sniedze stāsta par to, ka viņas mamma aukstajā laikā aizrādījusi kādai mammai uz ielas, kuras apmēram gadu vecajai meitiņai rokās nav bijuši cimdi, arī cepure nav bijusi galvā. Mazā raudājusi un spiegusi. Uz aizrādījumu, ka mazā raud tāpēc, ka viņai ir auksti, saņēmusi norādi nejaukties tur, kur neaicina. Sniedze vaicā, kā citi rīkojas šādās situācijās?

Sakārtojot skolu tīklu, slēdz aizvien vairāk mazo skolu un tas rada satraukumu daļā vecāku, kuru bērniem ir īpašas vajadzības - mācīšanās grūtības vai garīgās attīstības traucējumi. Nereti šie vecāki uzskata, ka viņu bērniem piemērotāka ir skola, kurā ir mazs bērnu skaits klasē un individuālāks darbs ar katru bērnu. Bet skolu reforma saistās ar mazo skolu slēgšanu. Vai lielās skolas, kur ir vairākas paralēlklases un vienā klasē mācās ap 30 skolēnu, varēs nodrošināt piemērotus apstākļus, vidi, atbalstu skolēniem ar īpašām vajadzībām? Ģimenes studijā vērtē Madonas pilsētas vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja Arnita Krīgere, Vaivaru pamatskolas direktore Inese Kārkliņa un izglītības un zinātnes ministres padomniece iekļaujošas izglītības jautājumos Nellija Repina.

Ierakstos uzklausām divu mammu, kuru ģimenēs aug bērni ar īpašām vajadzībām, pieredzi par skolu izvēli. Stāsta Jelena Rusecka, kuras ģimenē aug divi bērni ar īpašām vajadzībām, un Beāte Jansone, kura šobrīd meklē savam dēlam piemērotu mācību iestādi.

Mūsdienās bērni pirmsskolas izglītības iestādēs mācās ne tikai lasīt, rakstīt un rēķināt, viņi apgūst ikdienai noderīgas zināšanas un prasmes. Nereti, uzzinot ko jaunu, viņi kļūst par skolotājiem un viedokļu un arī domas nesējiem pieaugušajiem, mudinot tos pievērsties dzīvesveida un arī paradumu maiņai. Ko vēl neparastu bērni uzzina pirmsskolas izglītības iestādēs, Ģimenes studijā vērtē Liene Jurgenberga, Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, Elizabete Lukšo-Ražinska, scenāriste, seriālu bērniem "Tutas lietas", "Emī un Rū", "Ukulele" scenāriju autore, grāmatu "Emī un Rū. Draudzības kods" viena no autorēm, bērnu dziesmu vārdu autore, un Kristīne Belova, Latvijas Zobu Higiēnistu asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Pirmsskolas "Creakids" pedagogi un bērni apsaimnieko, nevis vienkārši izmet bioloģiski noārdāmos dārza atkritumus. Tas ir bērnudārza pilotprojekts sadarbībā ar SIA "CleanR", kura laikā visās "Creakids" izglītības iestāžu telpās uzstādītas īpašas slieku mājiņas, lai bērni varētu gan iesaistīties, gan arī vērot, kā iespējams veidot kompostu ar slieku saimes palīdzību. 

Izglītības iestādes filiālēs, kur to atļauj teritorija, ir uzstādītas arī komposta kastes, kur bērni un bērnudārza personāls var parūpēties par to, lai lapas, zāle un citi bioloģiski noārdāmi atkritumi kļūtu par otrreiz izmantojamu materiālu. 

Viesojamies bērnudārzā "Creakids" Ķengaragā.

Ģimenes studija dodas ciemos pie Ruļuku ģimenes. Guna un Ingmārs dzīvo Praulienas pagastā - Guna ir Praulienas pamatskolas direktore, Ingmārs strādā Praulienas pagasta pārvaldē un viņa atbildības sfēra ir vietējo īpašumu uzturēšana. Viņi ir arī trīs bērnu – 12 gadus vecās Dārtas, desmitgadnieka Edgara un septiņus gadus vecā Raivja – vecāki.

Un kaut arī pašreizējo dzīves posmu viņi varētu salīdzināt ar skrējienu pa dzīvi, jo jāuztur arī piemājas saimniecība un bērni jāizvadā uz ārpusskolas nodarbībām, tomēr visi jūtas labi – katrs viens var pilnveidot sevi ārpus darba un skolas, bet brīvos brīžus pavadīt kopā ar citiem radiniekiem, kuri netālu dzīvo, ejot pirtī vai piedaloties īpaši organizētajos kino vakaros.

Dienā, kad pie Ruļukiem viesojas Ģimenes studija, nav kā parasti, jo Guna ar puikām pārrodas mājās daudz laicīgāk. Pēc sacensībām, kas bijušas iepriekšējā nedēļā, viņiem ir brīvs. Nav treniņa. Parasti mājās visi pārrodas pirms septiņiem vakarā, jo ir treniņi visiem trim un nodarbības mūzikas skolā meitai.

Guna lepojas ar savu skolu, Praulienas pamatskolu, kurā savulaik mācījusies, bet tagad to vada. Te mācās arī viņas bērni

Edgars mācās 4. klasē, un viņš atzīst, ka skola ir laba - nav tālu jābrauc un patīk klases biedri. Raivis mācās 1. klasē un viņu saista teātra pulciņš slēpošana. Edgars spriež, ka ir labi, ka mamma ir direktore, ja gadās nokavēt autobusu, vienmēr tiek mājās, tikai mazliet jāpagaida.

Vecākās māsas Dārtas dienas ir ļoti piepildītas, dažreiz pēc skolās vienā dienā ir gan treniņš, gan mūzikas skola. Viņa stāsta, ka patīk sportot un ir gandarīta, ja izdodas sacensībās gūt labus rezultātus

"Izdodas būt kopā vienā skolā, tomēr ievērot distanci. Mēs šīs lomas mainām - skola un māja," ikdienu visiem kopā vienā skolā vērtē Guna.

Mamma atzīst, ka bērni ir gudri un spējīgi, bet arī naski uz nedarbiem. Tad tāpat skolotāji dod ziņu vecākiem vai sauc uz pārrunām. Uz tām gan vairāk iet tētis.

 

Ruļuku ģimene viesojusies arī Greizajos ratos:

Gadu gaitā Ģimenes studijā mēs esam diezgan cītīgi sekojuši līdzi problemātikai, ar ko diendienā Latvijā saskaras ģimenes, kurās aug bērni ar autiskā spektra traucējumiem. Zinām, ka gadu no gada arīdzan tiek vākti ziedojumi šo ģimeņu atbalstam. Pērn Valsts kontrole kritizēja tam piešķirtā valsts finansējuma izlietojumu 2022. gadā, jo 82% Veselības ministrija pārdalīja citiem mērķiem. Arī šim Valsts kontroles ziņojumam veltījām sarunu pagājušā gada jūnijā.

Kā situācija ir attīstījusies, cik liels finansējums šogad būs pieejams šo ģimeņu atbalstam un kāda ir situācija kopumā, Ģimenes studijā vērtē Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītājs Ņikita Bezborodovs, mamma bērnam ar autiskā spektra traucējumiem, centra "Solis augšup" viena no dibinātājām Elīna Augustinoviča, Bērnu slimnīcas fonda un Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa un Nacionālā veselības dienesta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vecākā eksperte Elīna Engelberga. Sazināmies ar Valsts kontroles padomes locekli Maiju Āboliņu.

Latvijā statistiski izplatītākais ģimenes modelis ir sieviete, kas savus bērnus audzina viena. Izaicinājumu šādā ģimenes modelī ir daudz. Viens no tiem - kā veidojas cilvēka priekšstats par partnerattiecībām, uzaugot šādā ģimenē un vai tas ietekmē mūsu spējas pašiem veidot attiecības nākotnē? Ģimenes studijā analizē rakstniece Zane Zusta, sistēmiskais ģimenes psihoterapeits Aldis Miglinieks un centra "Dardedze" psiholoģe Liene Nikolajeva.

Vai mūsdienās skolās vēl notiek klases vakari un diskotēkas? Kāda ir šādu sarīkojumu nozīme skolēnu labbūtības veicināšanā un skolas vides veidošanā? Kā uz to raugās vecāki un pedagogi? Ģimenes studijā diskutē Rīgas 64. vidusskolas direktors Edgars Zīverts, Teikas vidusskolas vēstures skolotājs, vēstures mācību grāmatu autors Valdis Klišāns, izglītības psiholoģe Sanita Paula un Druvas vidusskolas skolotājas Rita Ūpe, Arvita Blūma un Inta Grinberga.

Par skolas balles organizēšanu ierakstā stāsta Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes aktīvisti.

Daļa vecāku un skolēnu aicina atcelt plānotās izmaiņas skolēnu vērtēšanās procesā, kas paredz, ka pārbaudījumos iegūtais vērtējams vairs nav labojams. Savukārt vismaz 10 000 balsu portālā manabalss.lv savākusi divu 12. klases skolnieču rosinātā iniciatīva, lai skolēns drīkstētu katrā mācību priekšmetā uzlabot vairāk par vienu atzīmi. Vai vecāku un skolēnu balsis ir sadzirdējuši izglītības procesu plānotāji? Ģimenes studijā diskutē Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs, Carnikavas pamatskolas direktors Raivis Pauls, Ādažu vidusskolas direktore Solvita Vasiļevska un Valsts izglītības satura centra Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina.

Pilnveidotais mācību saturs un pieeja paredz arī mainīt skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, un, kā uzsver jaunās sistēmas ieviesēji, lai nodrošinātu labākas mācīšanās iespējas un taisnīgāku snieguma novērtējumu ikvienam skolēnam un audzēknim. Tomēr daļa skolēnu un viņu vecāki izsaka neapmierinātību ar pārmaiņām, galvenokārt iebilstot pret paredzēto, ka pārbaudījumos iegūtais vērtējums vairs nav labojams.

Ierakstā uzklausām Paulu Gļebu un Vendiju Unu Magoni, Rīgas 64. vidusskolas 12. klases skolnieces, kuras ir iniciatīvas autores. Viņas iebilst pret jauno vērtēšanas sistēmu.

Pamatojot savu aicinājumu, meitenes raksta: "Jau šobrīd ir nepatika no skolēnu puses un sašutums no vecāku puses, jo bērnu atzīmes neuzlabojas, bet gan tieši pretēji – krītas. Jauniešu vidū pieaug pārbaudes darbu kavēšana, jo tie nejūtas pietiekami sagatavoti un uztraucas par iespējamo atzīmi, kuru pēc tam nevarēs labot. Skolēni pauž nepatiku, jo šāda sistēma nepalīdz kļūt motivētākiem, bet gan rada lielākus pārdzīvojumus un satraukumu."

Pirms pusgada kļuvuši par mazās Ziemas vecākiem, Zane un Pēteris, šķiet, dzīvo savā īpašā miera un laimes burbulī, un, protams, ir svaigu iespaidu pilni. Tomēr viņu ceļš līdz pirmā bērna ienākšanai ģimenē nav bijis ļoti gluds. Sarunā ar Ģimenes studiju viņi abi atklāti dalās arī par piedzīvotajiem zaudējumiem. Arī par to, kā bērna nākšanu pasaulē piedzīvo un izjūt sieviete un vīrietis, vai tētim jābūt klāt pašā dzemdību kulminācijā, kā mazulis maina jauna pāra ikdienu, skatu uz dzīvi un savstarpējās attiecības?

Pēteris, iepazīstinot ar sevi, stāsta, ka ir tiešraides režisors dažādiem pasākumiem, viņam ir forša sieva un riktīgi foršs bērns. 

Zane ir mūzikas teorijas skolotāja, mūziķis dažādos profilos, pārsvarā spēlē tautas mūziku. Dzied arī folkloras kopā "Saucējas".

„Sportoju, dzīvojos, atpūšos un audzinu Ziemu,” bilst Zane.

Vaicāti par vārda izvēli meitai, vecāki smej, ka pieklājīgā versija īsumā ir šāda - ļoti patīk vārds. Pēteris atklāj, kad gaidījuši mazuli, sievai bijusi ideja par puikas vārdu, viņam - par meitas. Piedzima meita, ir Ziema.

"Ļoti patīk, kā tas skan. Latviešiem ir skaists vārds, vēl nevienam tāds nav. Mēs varam būt pirmie, kas aizsāk šo skaisto vārdu," bilst Pēteris.

Zane stāsta, ka ir pārbaudījuši, Latvijā ir sešas Vasaras, viens Rudens, tagad ir arī Ziema.

"Vārds nāca pirmais, nozīme un piepildījums nāca pēc tam. Kad iepazināmies ar mazo cilvēku, vārdam ir cits svars," atzīst Zane.

Nedēļu pirms Ziemas dzimšanas vēl abi piedalījusies 3x3 nometnē Ludzā, arī tagad, Ziema bieži ir līdz vecākiem uz pasākumiem, mammai uz mēģinājumiem un koncertiem. Vecāki piekrīt, ka meita ir ļoti sabiedriska, labprāt arī ļaujas, ka ir kopā ar citiem.

"Mums ir ļoti paveicies, ka mūsu dzīvesveids sakrīt ar Ziemas vēlmēm," atzīst Zane.

Ko par Ziemu var teikt tagad, kad viņai ir pusgadiņš?

"Bieži ēd, ik pa brīdim mūs pārsteidz ar jauniem trikiem, ko viņa, man šķiet, iemācās pa nakti, kamēr mēs guļam. Tad no rīta - skatieties, es māku šādi," stāsta Pēteris.

Zane ir gandarīta, ka tētiem tagad arī ir divi mēneši bērnu kopšanas atvaļinājums. Tas bijis brīnišķīgs laiks divus pirmos meitas mēnešus, ka varējuši visi kopā piedzīvot to jauno pasauli. Arī Pēteris atzinīgi vērtē šo laiku, kad varējis gan būt kopā ar ģimeni, gan palīdzēt Zanei pirmajā laikā un arī parūpēties par viņu.

Tētis neslēpj, ka nevar sagaidīt, kad Ziema sāks runāt, lai aprunātos ar meitu, lai arī labāk saprastu, ko viņa grib.

Visvairāk bērnu Latvijā pašreiz aug viena bērna ģimenē. Vai dzīve ar vienu bērnu ir sarežģītāka, vai varbūt vieglākā, nekā ar vairākiem? Ar kādiem izaicinājumiem sastopas ģimenes, kurās aug tikai viens bērns - kādas ir audzināšanas īpatnības, vai un kā kompensēt brāļu un māsu trūkumu un kā būt labiem viena bērna vecākiem, vērtējam Ģimenes studijā. Diskutē sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Maija Biseniece, Latvijas Bērnu labklājības tīkla politikas koordinatore Evisa Stankusa un mamma Iveta Ozola-Cīrule.