Kā labāk dzīvot

Lai gan dermatologi iesaka vasaras laikā nepakļaut savu ādu tiešiem saules stariem, tāpat būs gana daudz to, kas šo ieteikumu ignorēs. Ja bez sauļošanās nekādi, vismaz palīdzēsim ādai atkopties pēc daudzu stundu cepināšanas.

Kā parūpēties par savu ādu vasarā, raidījumā Kā labāk dzīvot pēc padoma jautājām sertificētai dermatoloģei, veneroloģei Dinai Mihailovai un ķīmiķei, dabiskās dermokosmētikas “Labrains” radītājai Līgai Brūniņai. Sazināmies arī ar kosmētikas ķīmiķi, tehnoloģi Zani Grigali-Soročinu.

Dina Mihailova norāda ādu jākopj katru dienu, gan ziemā, gan vasarā. Seja ir jānomazgā gan no rīta, gan vakarā, lai nomazgātu piesārņojumu, bakteriālo fonu, kas sakrājas uz ādas, īpaši pa nakti. Vasarā īpaši vajag mitrināt ādu un uz nakti barot, kā arī 

Pārmērīgs ādas sausums var aizvest līdz dermotoloģiskām problēmām.

Atrodoties saulē, nepietiek tikai uzklāt aizsargkrēmu, pētījums rāda, ja par maz D vitamīna organismā, cilvēks ātrāk apdeg saulē.

Līga Brīniņa un Zane Grigale-Soročina norāda, ka saules aizsargfiltri ādai jāizvēlas gudri un atbilstoši ādas tipam.

"Daudzi no ķīmiskajiem saules aizsargfiltriem ir toksiski, gan endokrīnai sistēmai, gan vairogdziedzeriem. Daudzi no šiem filtriem, saskaroties ar hlorētu baseina ūdeni, veido vēl toksiskus savienojumus, kas var kairināt ādu īsā laika periodā," norāda Zane Grigale-Soročina.

Viņa norāda, ka labāk klāt aizsarglīdzekli ar mazāku SPF līmeni, bet biežāk atjaunot. Tā ķīmiski aktīvās vielas koncentrācija uz ādas ir mazāka.

Raidījuma otrajā daļā atbildes uz klausītāju jautājumiem, piemēram, kā cīnīties ar ādas slimību psoriāzi, vitiligo jeb dažāda veida plankumiņiem uz ādas, kā pareizi izvēlēties un lietot saules aizsargkrēmu un citiem.

Latvijā  šobrīd valda pamatīgs saules paneļu uzstādīšanas bums. Lai tos uzstādītu, vieni izmanto speciālistu pakalpojumus, bet ir tādi, kas visu dara pašu spēkiem. Par paneļu izvēli, uzstādīšanu un pieslēgšanos elektropārvades tīklam saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro „Baltik Elektro” vadītājs Edgars Bergholcs, enerģētikas eksperts, SIA „Evecon” valdes loceklis Gatis Lazda un AS „Sadales tīkls” korporatīvo klientu attiecību vadītājs Jurģis Vinniņš.

 Jurģis Vinniņš skaidro kārtību, kā saprast, vai izvēlēties saules paneļus.

Vispirms jāskatās, cik liels ir elektroenerģijas patēriņš mēneša, gada griezumā, arī pa stundām. Sadales tīkla portālā var redzēt datus, ja viedais skaitītājs patērētājam ir jau 24 mēnešus.

Ja ir ap 5000 kilovatstundām gada patēriņš, var sākt domāt par saules paneļiem 4-5 kilovatu apjomā. 

Tad jāizvēlas kompānija un kopīgi ar speciālistiem saprast par jaudu, paneļu skaitu, invertoru, fāžu skaitu. Viņš iesaka arī parēķināt iespējamo nākotnes patēriņu. 

Tāpat jāizvērtē, vai paneļus uzstādīt uz jumta vai zemes.

Kad šīs izvēles veiktas, "Sadales tīkla" portālā var pieteikt pakalpojumu elektroniski.

Klausītāja piebilde - arī par šo "Sadales tīkla" pakalpojumu ir jāmaksā. 

Edgars Bergholcs skaidro, ka saules paneļus uz jumta uzstādīt ir salīdzinoši vienkārši, jo ir atviegloti būvnoteikumi. Būvniecības informācijas sistēmā ir jānorāda informācija, ka grasies uzstādīt saules paneļus uz jumta privātmājā un tas neskar trešās personas.

Ja vēlas saules paneļus uzstādīt uz zemes, ir jāņem būvatļauja, jāizstrādā projekts.

Ja nav bail nokrist no jumta, var arī pats uzstādīt. 

Pats nevar pieslēgt elektrību, ja arī tas ir izdarīts, vajadzīgs sertificēts elektriķis, kas izsniedz sertifikātu mikroģenerācijas pieslēgumam.

Saules paneļi, kurus var iegādāties, ir ļoti dažādi kvalitātes ziņā. Latvijā ieved arī lietotus.

Gatis Lazda norāda, ka galvenais rādītājs saules paneļiem ir efektivitāte. Lietotie  paneļi aizņem daudz platības uz jumta, enerģiju ražo mazāk, arī invertori ir sarežģīti.

Iegādājoties jaunus saules paneļus, iesaka izvēlēties reālākās jaudas, neņemt lieku. Jāņem vērā, ka nav jēga likt vairāk nekā spēj patērēt, jo nepatērēto arī var zaudēt. 

Edgars Bergholcs arī mudina pievērst uzmanību, kādā krāsā ir saules paneļa rāmis. Ja rāmis ir sudraba krāsā, tas ir paredzēts Ķīnas tirgum. Atbilstības nav paredzētas Eiropas Savienības tirgum un var gadīties maksāt dubultā. Par paneļu sertifikāciju noteikti ir jāpainteresējas.

Tā kā šobrīd pieprasījums pēc saules paneļiem ir liels, parādījušies arī krāpnieki, tāpēc pirms slēgt līgumu ar uzstādītājiem vērts papētīt, kad kompānija dibināta, vai spēs nodrošināt servisu un garantiju. 

Edgars Bergholcs norāda, ka tirgus nesakārtots. 

"Bardaks liels. Esam vērsušies ministrijās par šo jautājumu, ka būtu prātīgi tirgu mazliet sakārtot, jo tas ir salīdzinoši kā bija ar led apgaismojumu pirms vairākiem gadiem, ka veca iekšā visu pēc kārtas, visiem bija forši, un tad vienā brīdī bērniem sāka parādīties redzes traucējumi. Ar šo ir tāpat. Valdībai vajadzētu sakārtot kritērijus, kā drīkst tirgot, vai nomaksājis nodokļus."

Kartingi, ūdensrijēji un kamielis! Liekas, kas šīs trīs lietas varētu saistīt kopā? Bet, kas tās vieno? Zemgales plānošanas reģions kopā ar novada pašvaldībām – Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils novadiem un Jelgavas pilsētu, ielūdz ikvienu uz tūrisma veicināšanas akciju “Zemgale aicina!”. Raidījumā Kā labāk dzīvot, stāsts par akcijas piedāvājumu. Iepazīstina Aizkraukles novada pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītājas vietniece Lauma Āre, Dobeles novada Tūrisma informācijas centra pārstāve Dace Laizāne, Jelgavas reģiona tūrisma centrs nodaļas vadītāja Evija Lukstiņa, Bauskas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure un Jēkabpils novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Laura Trukšāne.

Zemgale aicina cilvēkus doties dabā, aicina aktīvi atpūsties, aicinās garšu baudījumā, lai iepazīst arī tās vietas, ko līdz šim nav iepazinuši un redzējuši. Aicina apmeklēt to, ko Latvijā ar aktīvu dzīves piesitienu var vērot un darīt.

Aicina apmeklēt dabas takas, ģeoloģiskos objektus, parkus, aktīvās atpūtas vietas. Tie ir objekti, kas līdz šim novadā mazāk reklamēti, kas mazāk zināmi.

Akcija sadalīta piecos ciklos, šobrīd aktīvs ir pirmais cikls – dodies dabā Zemgalē!

Nākamais cikls būs saistīts ar sportiskām aktivitātēm – laivošanu, veikošanu, motosportu.

 Septembrī un oktobrī aicinās garšu baudījumu braucienā.

Novembrī un decembrī aicinās svinēt svētkus, bet janvārī un februārī Zemgale aicinās baudīt ziemas priekus un lutināt sevi.

Digitālā vide ir kas tāds, ko lietojam gandrīz mēs visi. Tomēr - cik viegli vai grūti izmantot digitālo vidi ir, piemēram, vājredzīgam cilvēkam? Kā sekmēt digitālās vides piekļūstamību cilvēkiem ar funcionālajiem traucējumiem, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas un pieredzē dalās iniciatīvas "Piekļūstamība.lv" pārstāvis Pēteris Jurčenko, Latvijas Neredzīgo biedrības pārstāve Vlada Hmeļevska un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Pēteris Jurčenko norāda, ka digitālā vide mums ir ļoti svarīga un tai ir jābūt pieejamai visiem cilvēkiem, arī neskatoties uz ierobežojumiem, vai tas būtu saistīts ar redzi, dzirdi, kustībām vai vecumu. Iniciatīvas pārstāvji iIzglīto un stāsta par šo, kāTestē interneta lapas un iesaka kā veidot, lai būtu pieejamās cilvēkiem ar kādiem traucējumiem.

"Kā ir viltus ziņas, ir arī viltus piekļūstamība. Tiek ieviesti risinājumi, kas nestrādā. Skatās, kas veido viltus piekļūstamību un cīnās ar to. Lai cilvēki nedomā, ja viņi uzliek kādu krāsu režīmu mājaslapā, tas visu atrisina," atzīst Pēteris Jurčenko.

Viņš min trīs argumentus, kāpēc nepieciešams nodrošināt digitālo piekļūstamību visiem:

Ārējās prasības (direktīvas /regulējums, kas nosaka, ka mājaslapā nedrīkst ierobežot cilvēku piekļuves pakalpojumus);

Ekonomiskie apsvērumi. Pieredze rāda, ka mājaslapām, kas ir draudzīgākas piekļūstamības ziņā, google ir labāki meklēšanas rezultāti;

Darīt labu, palīdzēt cilvēkiem. Nav tādu cilvēku, kas gribētu speciāli neērtu mājaslapu vai sistēmu veidot. Tas parasti notiek nezināšanas dēļ.

Vlada Hmeļevska ir iesaistījusies arī majāslapu testēšanā, kā arī vērtē no personiskās pieredzes.

"Labi, ka viss ir piekļūstams, ka varu saņemt to pakalpojumu internetā, ko vēlos saņemt.

Parasti tas ir tā, ka katru reizi, kad ir jauns pakalpojums, ko vēlos saņemt, nezinu, vai to saņemšu vai nē. Šobrīd  vēlētos, lai tas uzlabotos. Īpaši, ja tas ir saistīts ar veikaliem, biļešu pirkšanu, dažādiem komercpakalpojumiem, arī valsts sniegtiem pakalpojumiem - pierakstīties pie ārsta, tas ir ļoti būtiski. Labi, ka pie tā šobrīd piedomā, bet ir arī lietas, kas jāuzlabo. Dažreiz zvanu un pierakstos, jo nav iespējams. Tā ir realitāte," norāda Vlada Hmeļevska.

"Mēs esam radoši, cilvēki ar invaliditāti, tajā skaitā neredzīgi cilvēki un cilvēki ar redzes traucējumiem, šobrīd ir daudz aktīvāki, arī ekonomiski aktīvāki, pateicoties e-vides, interneta vides un fiziskās vides piekļūstamībai. Jo vairāk vidē kļūst piekļūstama, jo aktīvāki mēs esam. Kā patērētājiem mums ir vairāk iespēju iet uz darbu, gan pēc tam tērēt, gan arī ceļot un citas lietas darīt, neskatoties uz to, ka mēs neredzam, ir kustību traucējumi vai kas cits. Cilvēki ar invaliditāti ir pelnoša grupa un ekonomiski aktīva grupa," turpina Vlada Hmeļevska.

Pēteris Jurčenko uzskata, ka vispirms ir svarīga attieksme.

"Ja uzņēmumam, iestādei kopumā ir attieksme pret klientiem, ka viņiem lietotājs ir svarīgs, viņam arī piekļūstamība iederēsies uzņēmuma kultūrā un domāšanā. Ja cilvēks nav vērtība, vari taisīt kādas vadlīnijas gribi. Tas ir attieksmes jautājums," uzskata Pēteris Jurčenko.

Kā labu piemēru piekļūstamības ziņā viņš mājas lapas "manavakcina.lv" izveidi, lai arī tā tapa ātri, sliktais piemērs - "latvija.lv".

Divas kaimiņu mājsaimniecības - vienā benzīna zāles pļāvējs strādā desmito gadu, bet otrajā jau trešais aparāts nomainīts. Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, kāpēc tā? Skaidro dārza tehnikas eksperti Uģis Vītols un Mārtiņš Jaudzems.

Finanšu nozares asociācijas veiktā aptauja rāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju paļaujas uz 2. pensiju līmeni kā nozīmīgu ienākumu avotu vecumdienās. Vai šādam optimismam ir pamats, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Kopumā cilvēki gatavojas pensijas vecumam, un lielākā daļa paļaujas uz pensiju 2. līmeni kā nozīmīgu ienākumu avotu vecumdienās. Taču regulāru interesi par saviem uzkrājumiem pensiju 2. līmenī izrāda vien 15% cilvēku un, piemēram, 62% respondentu neuzticas pensiju sistēmas ilgstpējai, liecina Finanšu nozares asociācijas aptaujas dati.

Kas būtu jāzina par pensiju 2. līmeni, skaidrojam kopā ar Finanšu nozares asociācijas priekšsēdētāju Sanitu Bajāri un Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošo eksperti Ilzi Vindeli.

Pensiju 2. līmenis ietver valsts fondēto jeb uzkrājošo pensiju shēmu. Tas dod iespēju veidot papildu uzkrājumus pensiju 1. līmeņa nodrošinātajai valsts vecuma pensijai. Tā mērķis ir palielināt  pensiju kapitālu un pensijas lielumu, daļu no sociālajām iemaksām uzkrājot un ieguldot finanšu un kapitāla tirgū – vērtspapīros un banku noguldījumos. Izklausās labi, bet vai nav tā, kā dzied Igo „bet dzīvē viss ir savādāk”?

Runājot par pensiju uzkrājumiem, speciālistes norāda, ka tie veidojas dzīves laikā vairāk nekā 40 gadu laikā, tas veido salīdzinoši lielu summu. Aprēķins liecina, ja cilvēks sāk strādāt algotu darbu 23 gadu vecumā un strādā līdz 65 gadu vecumam ar bruto algu 1000 eiro, kuru gadā palielina par 2%, visu mūžu atrodoties konservatīvā plānā, uzkrājums būs ap 42000 eiro 2. pensiju līmenī. 

Ja tiek izmantota dzīves cikla pieeja, uzkrājumus var palielināt līdz pat 90000 un vairāk. Pensiju pārvaldītāji piedāvā dzīves cikla plānu.

Tiesa, Latvijā jāņem vērā, ka uzkrājumus vairāk nekā 40 gadu garumā vēl cilvēki nav veidojuši, jo līdzšinējā pensiju sistēma ir sākta veidot tikai pēc neatkarības atjaunošanas.

Tāpat speciālistes atgādina, ka 2. pensiju līmeņa dalībniekam pirms vecuma pensijas pieprasīšanas ir tiesības izvēlēties, kas notiek ar 2. līmeņa kapitālu, ja viņš nomirst pirms vecuma pensijas piešķiršanas.

Ir trīs izvēles:

pensiju speciālais budžets. Tā ir izdevīga tiem, kam ir mazi bērni, jo 2. līmenī uzkrātais kapitāls tiks ņemts vērā apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanai;

norādītā persona. Šī izvēle izdevīga tiem, kuriem ir laulātais, dzīves partneris, un vēlas nodrošināt viņam lielāku vecuma pensiju nākotnē. Norādīto kapitālu pievienos viņa 2. līmeņa uzkrājumiem. Būtiski, lai norādītā persona būtu 2. pensiju līmeņa dalībnieks un tam nav obligāti jābūt radiniekam, tas var būt arī draugs vai kaimiņš; 

Civillikuma izvēle. Otrā līmeņa uzkrāto kapitālu ņems vērā kopējā mantojuma masā un tiks izmaksāts mantiniekiem, kurus nosaka zvērināts notārs.

Ja nomirst cilvēks pensijas vecumā, kurš pats nav iztērējis visu uzkrājumu, ja cilvēks ir izvēlējies pievienot savu uzkrājumu pensiju 1. līmenim, tas aiziet kopējā budžetā un tiek solidāri izmantots pensiju izmaksai citiem pensionāriem.

Ja ir izvēlēta mūža polise un attiecīgi labuma guvējs, kurš saņems uzkrātos līdzekļus. Mudina cilvēkus izdarīt šo izvēli. Ja iesniegums nav iesniegts un ir apgādājamie, ir pensiju speciālais budžets un apgādnieka zaudējuma pensija, ja nav apgādājamo, nauda aiziet budžetā citu pensiju izmaksai.

Nav  ziņu, cik cilvēku ir noslēguši minēto vienošanos, bet dati liecina, ka 2021. gadā 15 miljoni eiro tika pārskaitīti sociālajā budžetā, kur nebija noslēgts nekāds līgums. Tikai 1,2 miljoni eiro tika pievienoti 258 personām viņu fondētās pensijas kapitālam un 1,4 miljoni eiro nodoti mantojumā atbilstoši Civillikumam, pārskaitot 418 mantiniekiem.

Iespējams gan, ka tā ir cilvēku izvēle, ka uzkrāto pievieno budžetam, jo ir mazi bērni un tad nepieciešamības gadījumā var izvēlēties apgādnieka zaudējuma pensiju.

Rudeni daudzi Latvijas iedzīvotāji gaida ar bažām augsto apkures tarifu dēļ, kas neizbēgami radīs jaunu parādu vilni. Vai tiešie norēķini ar pakalpojumu sniedzēju var paglābt daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus no lielām nepatikšanām, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtā „Civinity” mājas biznesa attīstības vadītājs Gatis Roze, Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. Raidījuma otrajā daļā, runājot par tiešajiem norēķiniem, sazināmies ar „Rīgas siltuma” valdes locekli Biruti Krūzi.

Komunālo maksājumu proporcija pieaug, grūti atlikt līdzekļus citiem darbiem ēkas uzturēšanai, atzīst Gatis Roze.

Lielākās problēmas vairāk ir mājās, kur gāzes apkure. Tur maksa par apkuri pieaug jau kopš 2021. gada rudens, norāda Vitolds Peipiņš.

Iedzīvotājiem ir vistiešākā interese samazināt izmaksas. Raidījuma viesu ieteikums ir alokatoru uzstādīšana. Eksperti ir pārliecināti, ka līdz apkures sezonas sākumam vēl var paspēt uzstādīt, ja lēmumu pieņem vēl līdz jūlija beigām. Ietaupījums būs visai mājai, bet ir grūti pateikt, cik ietaupīs katrs dzīvokļa īpašnieks, tas atkarīgs no vēlmes pēc komforta. Dzīvokļu īpašniekiem problēma ir ātri jārisina.

"Rīgas siltumā" pārstāve norāda, ka tikai viena māja izmanto tiešos norēķinus, norēķinoties par siltumu

Vasaras vidus ir laiks, kad dārzā sevi var veldzēt gan fiziski, gan garīgi. Visi būtiskie darbi padarīti un ābeles pavēnī var laiski baudīt rīta kafiju. Bet nekas šajā pasaulē nav perfekts. Arī dārzā atradīsies kādi lielāki vai mazāki darbi un darbiņi, kas jāpadara jūlija pirmajās nedēļās. Par tiem raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina dārzkopības ekspertes: kokaudzētavas "Dzērves"saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.

Karstajā laikā, kāds ir šobrīd obligāti jālaista hortenzijas, bukši, rododendri, kā arī puķes ar seklu sakņu sistēmu.

Hortenzijas arī jālaista ar mēslojumu! Tāpat rododendrus pēc ziedēšanas. Bet dārzeņiem jāskatās, vai tos nepārmēslo, jo tad arī metas slimības.

Zemi no izžūšanas pasargā mulčēšana.

Vārda brīvība noteikti ir atbalstāma, tomēr, vai tad, ja darbinieks pārstāv kādu iestādi, viņš var sociālajos tīklos ievietot jebkādu informāciju? Vai sociālo tīklu lietošanu darba devējs drīkst ierobežot un vai tas attiecas uz arī personisku informāciju, jautājam ekspertiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka, Uzņēmuma "Bite" pārstāve Una Ahuna-Ozola, jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs un „WorkingDay Latvia” pārstāvis Andris Jansons.

Uzņēmuma "Bite" pārstāve Una Ahuna-Ozola iepazīstina ar pētījumu ko veica kopā ar uzņēmumu "CV-Online" pērn organizēja pētījumu par darbinieku tēlu sociālajos tīklos.

81% aptaujāto darba ņēmēju norādīja, ka piedomā, ko publicē, jo tic, ka tas var iespaidot esošās darba attiecībās vai potenciālās iespējas iegūt jaunu darbu.

Savukārt 40% darba devēji norādīja, ka darbinieku atlases procesā pievērš uzmanību tam, kādu saturu sociālajos tīklos publicē potenciālais darba ņēmējs.

38% pievērš uzmanību kolēģu publicētajam sociālajos tīklos, bet tikai 21% ir aizrādījuši kolēģiem, ja šķiet, ka saturu nebūtu labāk publicēt.

"Ja cilvēki publisko visu no brokastīm līdz naktsdzīvei, jāņem vērā, ka atklātā profilā to redz visi, kam ir piekļuve internetam. Cilvēkiem izvēlamies - mēs gribam būt publiski un atklāti, bet uzņemamies risku, ka arī topošais darba devējs redzēs, redzēs visi citi un tas var arī negatīvi ietekmēt," norāda Jekaterina Macuka, atgādinot arī par drošības riskiem, ko tas var radīt.

Ja darbiniekam ir profils sociālajos tīklos, viņam ir tiesības nedalīties ar sava darba devēja (uzņēmuma) informāciju. Tāpat ir tiesības paust informāciju par darba devēja sniegtiem pakalpojumiem, bet tai ir jābūt patiesai.

Andris Jansons norāda, ka ir uzņēmēji, kas seko līdzi darbinieku vai potenciālo darbinieku dzīvei sociālajos tīklos, citi tam pievērš mazāku uzmanību.

"Atlases periodā, kurš meklē darbinieku, kad ierauga viņa CV, aprakstu, var veikt pāris klikšķus, kāds viņš izskatās "Facebook", "Twiter", "Linkedin" un, nemaz nerunājot ar šo cilvēku par viņa personību, prasmēm, par viņa darba pieredzi, viņš jau izveido savu redzējumu, pieņēmumu, kāds šis cilvēks ir," atzīst Andris Jansons.

Viņš norāda, ka ir bijuši gadījumi, ka darba devēji atsakās no ieteiktās darbinieka kandidatūras, jo neapmierina cilvēka dzīve sociālajos tīklos.

"Katram jāuzņemas atbildība par sevi, kādā veidā viņš izpauž sevi dažādas dzīves situācijās," atzīst Andris Jansons.

Vai darba devējs var aizliegt lietot sociālos tīklus?

"Ja tas nav saistīts ar darba vajadzībām, es teiktu viennozīmīgi, ka šāda iespēja ir, jo darba laiks ir paredzēts darba pienākumu izpildei, darba devējs dod darba uzdevumus, ko darba laikā darīt," skaidro Kaspars Rācenājs. "Ja tas ir saistīts ar darba specifiku, darbiniekam nav jāsatraucas, ja viņš var pierādīt, ka tas ir saistīts ar darba pienākumu izpildi."

"Ja runājam, vai darba devējs var aizliegt lietot darbiniekam sociālos tīklus ārpus darba laika, viennozīmīgi - nē, jo atpūtas laikā darbinieks dara ko grib," norāda Kaspars Rācenājs.

"Nākamais jautājums, vai darba devējs ir tiesīgs ierobežot, piemēram, darbinieka kādu izpausmi ārpus darba laika savos privātajos sociālajos kontos. Šis jautājums jāskata ļoti plaši un katra situācija jāvērtē individuāli. Vārda brīvība kā tāda un katras personas tiesības izpausties ir ārkārtīgi augstā vērtībā un ierobežojums būtu jāskata ļoti šauri.

Ja man ir reliģisks viedoklis vai politiski uzskati, man ir tiesības to brīvi arī paust, pat ja manam darba devējam nepatiktu, kurā partijā esmu iestājies vai kādu politisko kustību atbalstu, vai no rīta es lūdzu Jēzu Kristu. Tā nav darba devēja darīšana. Man būtu tiesības savos sociālajos tīklos šādu informāciju paust.

Ja es savos sociālajos tīklos aicinu uz vardarbību, uz naidu, agresīvu rīcību vienam pret otru, tas jau ir smagāks gadījums un šeit būtu jāvērtē gan no administratīvā, gan krimināltiesiskā viedokļa, ja tiek konstatēts, ka sarkanā līnija ir pārkāpta, tad darbiniekam var būt nepatikšanas darba vietā, ka viņš šādu informāciju ir paudis. Arī šeit ir jāskatās šauri - ne katrs darbinieka pārkāpums, kas ir ārpus darba tiesiskajām attiecībām, ir korelācijā ar darba pienākumu  izpildi. Tādā gadījumā darbiniekus varētu atbrīvot arī par to, ka viņš pārkāpj ātrumu vai jebkuru administratīvo pārkāpumu. Ne tur nolika mašīnu, atbrīvo no darba. Te jāskatās, kā viņa darbības sociālajos tīklos ietekmē vai var radīt negatīvas sekas darba devējam."

Karstais laiks ir bīstams ne tikai augstās gaisa temperatūras dēļ, diemžēl arī tāpēc, ka atvēsināšanos cilvēki mēdz padarīt par gana ekstremālu pasākumu, kas var beigties ar smagām traumām un pat cilvēka nāvi. Nebūt nevajag lēkt no tramplīna vai tilta margām, bieži vien pietiek ar labi zināmu ezera laipu, lai viss noietu greizi, ļoti greizi. Raidījumā Kā labāk dzīvot saruna par traumām, kas tiek gūtas, lecot ūdenī, un par rehabilitācijas iespējām pēc tām.

Pieredzē dalās Juris Kalniņš, vīrietis ratiņkrēslā, kurš guvis traumu, lecot dīķī.

Kā sniegt pirmo palīdzību šādam neapdomīgam lēcējam, skaidro traumatologs ortopēds Agris Mertens.

Par rehabilitācijas iespējā stāsta nacionālā rehabilitācijas centra „Vaivari” valdes priekšsēdētāja, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, ģimenes ārste Anda Nulle.

Slimību profilakses un kontroles centrs uzsācis kampaņu par drošu atpūtu pie ūdens "Pārgalvības cena. Nelec!". Kampaņas mērķis ir skaidrot drošas atpūtas pie un uz ūdens nozīmi, kā arī aicināt aizdomāties par sekām, kādas var rasties pārgalvīgas rīcības rezultātā, lecot uz galvas ūdenī.

Jura Kalniņa liktenīgais lēciens bija pirms 12 gadiem Līgo vakarā.

"Tikko nosvinēju savu 12. dzimšanas dienu," saka Juris Kalniņš, piebilstot, ka tas ir melnais humors. Viņš cer, ka ar laiku arī piecelsies no ratiņkrēsla, arī pateicoties medicīnas attīstībai.

"Bija Līgo vakars, svinējām, pirts, piemājas dīķis, visu vakaru lēkāju. Es taču esmu super pārliecināts, lecu visu jaunību, bērnību. Normāla lieta, jālec uz galvas. Lēkāju, jau zāle bija slapja. Liktenīgā reizē paslīdēja kāja, lēciens sanāca tuvāk, nekā vajadzēja. Tad arī notika tas - nokrakšķēja kaut kas, zem ūdens sapratu, ka kaut kas nav labi. Nezinu kādā mistiskā veidā aizkūlos līdz krastam, pamanīja apkārtējie, tie pavilka vairāk ārā no ūdens, tad arī viss, atslēdzos. Nākamais, ko atceros, reanimācija," atminas Juris Kalniņš.

"Īstā apjauta, kas noticis, tas nenāca reanimācijā, tas pēc tam sākās tālāk rehabilitācijā, kad saproti, es te gulēšu ilgu laiku. Tad lēnām sāc saprast, kas noticis. Viena liktenīga reize, pāris sekundes, neatgriezenisks process notiek."

Agris Mertens bilst, jo siltāka vasara, jo traumu ir vairāk.

"Liels noteicošais faktors ir ūdens daudzums upēs un ezeros. Karstajās vasarās ūdens daudzums krietni samazinās un tur, kur varēja droši lekt, vairs to nevar. Tā ir lielākā problēma - pat droši pārbaudītas vietas, kur to esi darījis gadiem, iespējams var būt ļauna un var beigties bēdīgi. Lekšana nav ieteicama  nevienā laikā posmā, jo gada laikā var būt parādījies peldvietā kāds zemūdens objekts. Kāds netīšām lielāku bluķi iemetis, vai tas ir kaut kur iesprūdis. Uz tā var uzsisties un dabūt smagas traumas," skaidro Agris Mertens. "Jo ūdens dziļums ir mazāks, jo lielāka traumas iespējamība. Tā arī tās rodas - truls trieciens pret upes vai ezera gultni."

Kāda ir pareizā rīcība šādā situācija, skaidro Agris Mertens. Viņš atzīst, ka bieži pēc šāda lēciena, ja apkārtējie nepamana, cilvēks var arī noslīkt, jo rodas īslaicīgs samaņas zudums vai samazinās rokās spēks.

Cilvēku, kurš guvis traumu ir jādabū krastā, problēmas var būt upē, kur cilvēku var sākt nest straume. Tāpat jāizvērtē savi spēki, lai nebūtu tā, ka ejot palīgā, situāciju vēl pasliktina. 

Ja cietušajam ir spēks rokās, var padot koku vai dvieli, lai aizķer, un var izvilkt ārā;

Ja cietušais ir zaudējis samaņu un vēl atrodas ar seju ūdenī, pirmām kārtām, viņu vajag apgriezt otrādi, lai varētu elpot. To vislabāk darīt divatā, lai pieturētu ķermeni un galvu, tā mazinot neiroloģisko bojājumu.

Nevajag tālu nest krastā un noguldīt uz līdzenas vietas. 

Nepieciešams izsaukt neatliekamo palīdzību, bet jārēķinās ar attālumu līdz notikuma vietai un laiku, kamēr mediķi ierodas, tāpēc pārējiem jārīkojas koordināti, vienam norādot, ka tas izsauks ātro palīdzību un arī paziņos par to pārējiem, vai vispār var sazvanīt.

Ārsts atzīst, ka palīdzēt nācies tikai vīriešiem, nevienu sievieti lēcēju nav operējis, vīrieši ir katru gadu. Tāpat viņš atgādina, ka bīstami var būt arī lēcieni uz kājām ūdenstilpnē.

Pēc sarunās ar tiem, kas guvuši līdzīgas traumas, Juris atzīst, ka visi bijuši pieredzējuši lēcēji, pieredzējuši peldētāji.

"Lielā pārliecība, ka es visu māku, ir nosacījums, ka kaut kas notiks," norāda Juris Kalniņš.

Viens lēciens maina visu dzīvi un arī ar operāciju viss nebeidzas. Uzlabojumi ir minimāli. Psiholoģiskais kritiens ir 3-4 mēnesī, kad cilvēks saprot, ka uzlabojumi notiek minimāli, ārstu prognozes nav tādas, kā vēlētos, tad notiek sevis pārvērtēšana. Tad liela nozīme ir ģimenes atbalstam.

"Nācās mainīt ne tikai darbu, bet visa dzīve apgriezās otrādi. Pirms traumas strādāju celtniecībā, ratiņkrēslā tas nav iespējams, laika gaitā iemācījos ar datoru apieties, pārceļos uz ofisu," stāsta Juris Kalniņš. "Bet profesijas mainīšana nav sarežģītākā lieta. Sāksim ar to, ka iemācāmies paši paēst. Tas jau ir sasniegums. Iemācamies sevi apkopt, elementāras higiēnas lietas - noskūt bārdu, nomazgāt seju. Pēc tam nākamais ir gultā pašam pagriezties, ka tevi kāds negroza. Uzvilkt zeķes. Ticiet man, tas sākumā var aizņemt līdz pat stundai, abas zeķes uzģērbt un noģērbt. Nākamais grūtais ir bikses uzvilkt. Kas tur, uzvelc un ej, bet kad rokas ir vājas un guli gultā, atkal aiziet stunda.  

Soli pa soli vispirms jāiemācās pamatlietas, tad var sākt par profesijas maiņu domāt. Kad spēj ratiņkrēslā pastāvīgi pārvietoties, sevi apkopt, tad valsts piedāvā izglītības iespējas, apgūt profesiju." 

Ārsta minēto samierināšanās periodu, ka tagad dzīve būs citāda, Juris pārvarējis, sākot nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, sportu. Sākumā cilājis hanteles, braucis ar ratiem, iesaistījies ratiņbasketbolā, vieglatlētikā. Ar speciāliem ratiem nobraucis septiņus maratonus. 

"Sportošana nodarbina prātu, nav laika visādām muļķībām. Otrs – rehabilitācija," atzīst Juris Kalniņš.

"Neskatoties uz karsto laiku, šobrīd "Vaivaros" nav šogad ielekušo. Un es ļoti ceru, ka nebūs. Diemžēl pieredze rāda, ka katru gadu, pēdējos gados gan samazinās šis skaitlis, bet vidēji līdz desmit jauniem cilvēkiem muļķīgas pārgalvības dēļ turpina pie mums rehabilitāciju pēc ķirurģijas, lai spētu dzīvot tālāk dzīvi riteņkrēslā," norāda Anda Nulle. "Statistika ir nepielūdzama, katru gadu ir cilvēki, kas tomēr ir lekuši uz galvas ūdenī, neraugies uz to, ka ir tik daudz kampaņu, runu un sarunu. Diemžēl tas turpinās."

"Tam tā nevajadzētu būt un ļoti ceru, ka tā nebūs, jo varam skatīties uz Skandināvijas pieredzi, kur faktiski tādi gadījumi ir retums, varbūt viens vasarā. Runājot ar savu kolēģi Dānijā, kāpēc pie mums ir tik daudz šo gadījumu, viņš teica, jā, pie mums arī bija divi gadījumi Kopenhāgenā - viens bija viesstrādnieki no Latvijas, otrs bija viesstrādnieks no Polijas," turpina Anda Nulle. "Jautājums, kā jūs panākat? Profilakses kampaņa nav tikai tajā brīdī, kad ir karsts, profilakses kampaņa  ir cauru gadu, skolā par to runā, par to runā bērnudārzā, jo patiesībā ir jārunā ar vecākiem, kas rāda piemēru.

Ir vienkārši jāieaudzina no bērna kājas tas, ka pārgalvīga rīcība ir stulbums, nevis drosme. Un jāiemāca, ka faktiski jebkurš, ja mēs redzam, ka kāds rīkojas neprātīgi vai vienkārši neapdomīgi, ka tas ir jāpatur. Es domāju, ka šis ir varbūt sabiedrības izglītošanas un audzināšanas darbs, jo tādām traumām nav jābūt.

Bet, protams, ir vēl viena lieta. Nupat lasīju plašu Kanādas pētījumu un mūsu dati ir tieši tādi paši. Lielākā daļa - 50% gadījumu - ir alkohola vai narkotiku reibumā. Un jocīgi, ka ir arī tā, ka 30% no šiem pacientiem ir apzinājušies risku, bet vienalga darījušas. Tātad cilvēka daba ir, ka gribas riskēt.