Kā labāk dzīvot

Brīdī, kad elektroenerģijas cenas aizvien kāpj, skaidrojam, kas patērētājiem jāzina par elektroenerģijas līgumu veidiem, apsverot tirgotāja maiņu, līgumu slēgšanu un maksājumiem par elektroenerģiju.

Raidījumā Kā labāk dzīvot sniedzam praktiskus ieteikumus un padomus, kā izvēlēties sev izdevīgāko elektroenerģijas tirgotāju un ko pirms elektroenerģijas tirgotāja izvēles iesaka ņemt vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) speciālisti.

Sazināmies ar SPRK Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas vadītāju Jāni Negribu, SPRK Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas Vecāko tirgus uzraudzības ekspertu Reini Āboltiņu, kā arī PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktori Ievu Baldiņu.

Lai ietaupītu naudu par elektroenerģiju, iespējams sekot līdzi elektroenerģijas cenai biržā un veidot savus patēriņa paradumus pēc tās.

“Triks ar biržas cenu ir tāds, ka no rītiem un vakaros cena var būt trīs, četras, pat desmit reizes augstāka nekā citā dienas laikā,” stāsta Reinis Āboltiņš. Līdz ar to šādā veidā iespējams ievērojami ietaupīt, piemēram, veļas mašīnu vai trauku mazgājamo mašīnu izvēloties slēgt laikā, kad cena ir zemāka.

Elektroenerģijas cenām biržā iespējams sekot līdzi “NordPool” interneta vietnē: https://www.nordpoolgroup.com/

Kopumā šobrīd ir reģistrēti vairāk nekā 20 elektroenerģijas tirgotāju, kas piedāvā savus pakalpojumus Latvijā, tiesa, ne visi apkalpo mājsaimniecības, specializējoties uz uzņēmumiem.

Bet kā izvēlēties savam elektroenerģijas patēriņam izdevīgāko piedāvājumu? Raidījuma viesi iesaka sākt ar izpēti internetā, proti, ievadīt savus elektrības patēriņa datus kādā no vietnēm, kur pieejams tarifu salīdzinājums, piemēram, www.energija24.lv vai www.elektroenergija.lv un skatīties, kādu piedāvājumu kalkulatori sarēķina.

Tiesa, kalkulatori ne vienmēr strādā pavisam precīzi, tāpēc Reinis Āboltiņš iesaka izvēlēties, piemēram, trīs interesantākos piedāvājumus un doties tālāk uz katra konkrētā tirgotāja mājas lapu, kur šos datus precizēt. PTAC pārstāve Ieva Baldiņa arī iesaka sazināties ar konkrēto enerģijas tirgotāju, varbūt kādām patērētāju grupām ir pieejamas atlaides vai īpaši piedāvājumi, jāņem arī vērā, ka cena par elektroenerģiju tiek veidota no vairākām komponentēm. Jāpievērš uzmanība arī iespējamajiem līgumsodiem.

PTAC informē, ka elektroenerģijas tirgotāju patērētājs drīkst mainīt līdz katra mēneša 15. datumam. Ieva Baldiņa arī min kādu mazāk zināmu niansi, ko tirgotāji īpaši neafišē, proti, ja patērētājs ir saņēmis cita tirgotāja zvanu ar piedāvājumu mainīt elektroenerģijas piegādātāju un patērētājs šim jaunajam piedāvājumam piekrīt, tad patērētājs drīkstot atteikties no sava līdzšinējā piegādātāja pakalpojumiem bez līgumsoda.

Reinis Āboltiņš un Jānis Negribs gan uzsver, ka katru jaunu piedāvājumu vajadzētu pamatīgi apsvērt un uzreiz neko neapsolīt – labāk atbildēt, ka jums vēl ir vajadzīgs laiks piedāvājuma apdomāšanai. Tāpat vienmēr rūpīgi jāizpēta savs līdzšinējais līgums.

Mans nams ir mana pils, bet kāds gaiss ir mūsu pilīs? Par veselīgu gaisu telpās un to kā tikt galā ar elpceļu slimību izraisītājiem mūsu mājokļos, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

Cik daudzi no mums apzinās, ka gaiss iekšā, telpās var būt pat līdz piecām reizēm piesārņotāks nekā gaiss ārā aiz loga, bet sekas, ko izraisa paaugstināts gaisa piesārņojuma līmenis, var būt cēlonis dažādiem veselības sarežģījumiem un samazināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. Ilgtermiņā uzturēšanās šādā vidē var rezultēties dažādās slimībās – ik gadu pasaulē no apkārtējā un iekštelpu gaisa piesārņojuma izraisītajām komplikācijām mirst septiņi miljoni iedzīvotāju.

Raidījumā saruna par veselīgu gaisu telpās, kurās uzturamies, un kā tikt galā ar elpceļu alerģijas cēloņiem mājās, kur mums līdzās mīt putekļi un putekļu ērcītes, kas var izraisīt elpceļu alerģiju, vai vēl kādas elpceļu saslimšanas. Ņemot vērā, ka aptuveni 90% no sava laika mēs pavadām telpās, veselīgam iekštelpu klimatam jāpievērš pastiprināta uzmanība. Skaidro un padomus sniedz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra ārste pneimoloģe Ineta Grīsle, neatkarīgā eksperte ēku energoefektivitātes jomā, Sertificēta siltumapgādes un ventilācijas sistēmu projektētāja Ilze Dimdiņa un Rīgas Stradiņa universitātes doktorante, Higiēnas un arodslimību laboratorijas speciāliste Aneka Kļaviņa.

Ineta Grīsle min nekvalitatīvs gaiss mājoklī būtiski ietekmē cilvēka veselību. Gaisam jābūt pietiekami mitram, bet elpceļiem neder ne pārāk mitrs, ne pārāk sauss gaiss.

Mitrs un silts gaiss var radīt labvēlīgu augsni putekļu ērcītēm, mitrs un vēss gaiss var radīt labdabīgu augsni pelējuma sēnītēm. Katram alergēnam ir iecienīta vide, kurā tas attīstās.

Lai neveidotos putekļi istabā, svarīgi vēdināt, tāpat var kontrolēt gaisa mitrumu mājās.

Aneka Kļaviņa atzīst, ka interese par gaisa kvalitātes kontroli telpās pieaug. Palielinās arī iespēja to veikt ne tikai birojos, bet arī mājā, jo tehnoloģijas kļūst lētākas un pieejamākas.

Aneka Kļaviņa atgādina - tīrs gaiss nesmaržo!

Viņa arī min, ka gaisa kvalitāti telpās ietekmē ne tikai temperatūra un relatīvais gaisa mitrums, bet arī ķīmisko vielu piesārņojums, kas rodas telpās no mūsu darbībām, piemēram, ēst gatavošanas. Arī sadzīves ķīmijas un kosmētikas līdzekļu izmantošana rada gaistošo organisko savienojumu fonu telpās. Kaut kādu fonu rada arī cilvēku iecienītās ēteriskās eļļas, vīraki un gaisa atsvaidzinātāji.

Lai Latvijā veiksmīgi nodarbotos ar lauksaimniecību, nav nepieciešami simtiem hektāru zemes. Pietiks ar desmit. Nevar būt? Var gan! Kā tas ir iespējams, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot, viesojoties Kitijas Belovas un Kristapa Rorbaha saimniecībā, kuri ar lauksaimniecību nodarbojas nieka septiņus gadus. Sarunā piedalās arī Dobeles novada "Laukrožu" jaunais saimnieks Ralfs Grickevičs.

Saruna ne tikai par saimniekošanu lielākā un mazākā saimniecībā, bet arī par dzīvi laukos un reģionu attīstību.

Aug kā sēnes pēc lietus! Šogad lietus ir diezgan lijis un tas vedina domāt, ka arī sēņu ir gana daudz. Kurām vajadzētu nonākt grozā, kurām nē un kā ēdamās atšķirt no nēēdamajām, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere un Botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniele. Kopā ar viņam studijā arī "trešais mikologs" - Velsas springerspaniels Hafrens.

Latvijā ir ap 4000 sēņu sugu. Cik no tām ir ēdamas, nevar precīzi pateikt, bet ēšanai cilvēki lasa kādas 20 - 30 sugas vidēji. Pagaidām sēnes ir vietām, ja arī lielais lietus ir bijis tikai vietām. No ēdamajām sēnēm pirmās sāk augt gailenes un tās jau kādu laiku ir atrodamas. 

"Ir parādījušās arī baravikas," bilst Diāna Meiere un atzīst, ka karstais laiks ir izkaltējis mežu un ar vienu lietusgāzi nepietiek, lai mežs atdzertos.

Runājot par to, ko cilvēki izvēlas likt savos groziņos, Inita Dāniele atzīst, ka šogad ir būtiska kļūda. 

"Pirmās parādījās žultsbekas lielā vairumā. Sekojam līdzi sociālajiem tīkliem, kur cilvēki daļas ar saviem sēņu groziņiem, tur gandrīz katrā otrā groziņā žultsbekas salasītas," stāsta Inita Dāniele.

"Tā indīga nav, bet ļoti rūgta. Ja cilvēks ir pilnīgi bez garšas kārpiņām, viņš var mēģināt ēst. Viena tāda sēne groziņā un sabojās visu ēdienu."

Šai bekai ir sārts stobriņu slānis zem cepurītes, izteikts tumšs tīklojums uz kātiņa un izteikti rūgta garša.

"Bieži vien mēles pielikšana nelīdz. Mazu gabaliņu var nokost, pakošļāt un izspļaut. No tā neviens nav saindējies," bilst Inita Dāniele.

Viņa arī atgādina arī par mušmirēm, kuras nevajag likt groziņā!

"Vajadzētu iemācīties neņemt neko, kas kaut attāli liekas nepazīstams. Galvenais sēņotāja likums – ņemt tikai pazīstamas sēnes. Ja to ievēro, tad saindēties ir gandrīz neiespējami," uzskata Diāna Meiere.

"Ir daudzas mazas, smailām cepurītēm, kas var būt nāvējoši indīgas. Kurš gan viņas vāc? Mums ir viena publikas daļa, kas meklē mazās brūnās sēnītes ar smailām cepurītēm cerībā skatīties multenītes vai kaut kā tā, var uztrāpīt uz nāvējoši indīgām sēnēm šādā veidā," norāda Inita Dāniele.

Viņa arī uzskata, ka uz mežu nevajag ņemt līdzi ne sēņu grāmatu, ne izmantot aplikācijas.

"Aplikācijas un skaitās krāsainās grāmatas, kas lasīs,, kas tur rakstīts un ar ko var sajaukt. Bīstami vadīties pēc skaistām bildēm," turpina Inita Dāniele.

Inita Dāniele arī stāsta, ka viņai vilcienā, kad atgriežas no meža cilvēki, kam groziņos baravikas, apšu bekas un gailenes, aizrādījuši, ka salasījusi neēdamas sēnes.

"Man visādas, kā cilvēks parastais saka – suņu sēnes. Man cilvēki ir aizrādījuši, ka tās nav ēdamas. Saku - zinu, es pati neēdīšu!" bilst Inita Dāniele.

Ir lietas, pret kurām nevajadzētu un pat nedrīkstētu izturēties vieglprātīgi, piemēram, pret zāļu uzglabāšanu un to utilizāciju. Diemžēl farmaceitu novērojumi rāda, ka iedzīvotāji šīm divām lietām nepievērš vajadzīgo uzmanību. Lai gan uz zāļu iepakojuma lakoniski un saprotami ir uzrakstīts, kā tās pareizi uzglabāt, cilvēki bieži vien ražotāja norādītās instrukcijas neievēro. Vēl sliktāk ir ar zāļu utilizāciju, kad vieglākais veids, kā tikt vaļā no medikamenta, kam beidzies derīguma termiņš, ir to izviest sadzīves atkritumos. Par pareizu zāļu glabāšanu un utilizāciju saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un atgādina Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekle, Tukuma Centra aptieku vadītāja Agnese Ritene, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas vadītāja Kristīne Jučkoviča un „Mēness aptiekas” farmaceite un aptiekas vadītāja Ieva Virza.

Zāles ir svarīgi pareizi sašķirot pirms nodošanas utilizācijai.

Bīstamie atkritumi skaitās tikai zāles, kurās ir kāda aktīvā viela. Uztura bagātinātājus, kam beidzies derīguma termiņš, var mest kopīgos atkritumos, jo tie skaitās kā pārtika.

Zāles ideālā variantā uz aptieku nes atsevišķā plastmasas maisiņā, saliekot blisterus, ampulas bez papīra iepakojuma, anotācijām. Pudelītes kārtīgi aizskrūvētas.

Pirms tam jāuzzina, vai konkrētā aptieka pieņem nederīgos medikamentus.

Dzīvsudraba termometru, ja vēlas nodot, ievieto stikla burciņā ar aizskrūvējamu vāku, lai dzīvsudrabs nesaplīst vai neiztek, ja termometrs jau ir saplīsis.

Elektroniskie termometri nav jānodod aptiekā!

Par labām kaimiņu attiecībām runā daudzviet Eiropā, jo daudzās Eiropas pilsētās saskaras ar sociālās vienaldzības pieaugumu un solidaritātes trūkumu starp tās iedzīvotājiem. Vairākās valstīs veiktā aptauja atklāj, ka cilvēka labklājību pozitīvi ietekmē labas attiecības ar kaimiņiem. Lieliski! Tikai, kā šādas attiecības panākt? Par kaimiņu attiecībām sarunājas Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētājs Māris Jansons, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra koordinatore Daiga Mežale un Latvijas Universitātes Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju nodaļas lektors Kārlis Lakševics.

Mājokļu attīstītāja „Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša iepazīstina ar aptaujas, kā cilvēki uztver apkaimi un "kaimiņu būšanu", rezultātiem.

Apkaime cilvēku uztverē ir grupa ar kopīgām interesēm un lielākā daļa arī informēta, vai šāda grupa viņu apkārtnē ir. 

Lielāka nozīme šai grupai ir Latvijas mazpilsētās. 83% aptaujas dalībnieku norādīja, ka piederības sajūta un vēlme piederēt šai grupai ir mazpilsētā. Rīgā tikai 36% to norādīja.

61% tieši latvieši ir izteikuši vēlmi piederēt apkaimes kopienai. Tikai 33% cittautiešu norādīja, ka svarīgi piederēt kopienai vai būt labās attiecībās ar kaimiņiem.

Reāli iesaistīties apkaimju attīstībā ir gatavi tikai 25% no aptaujātajiem. Tas prasa papildus resursus un laiku, cilvēki arī norādījuši, ka pieņemtie lēmumi neatbilst paša uzskatiem un viena daļa uzskata, ka viņus interesē tikai paša mājoklis un viņi negrib nekur piedalīties (26%).

52% norādīja, ka attiecības ar kaimiņiem ir distancētas.

Latvija izplatītākais attiecību modelis ir, ka kaimiņus nepazīst, bet ir lietišķas attiecības, piemēram, sveicina. Draudzīgas attiecības ar kaimiņiem nepiekopj.

29% atbildēja, ka pazīst un veic kopīgas aktivitātes ar kaimiņiem, bet nav draugi. 16% atzina, ka ar kaimiņiem ir arī labi draugi un iet ciemos cits pie cita bieži.

Rezervētas un lietišķas ir kaimiņu attiecības. Vecākās paaudzes cilvēki vairāk nav draugi ar kaimiņiem. Jaunākiem cilvēkiem attiecības ar kaimiņiem svarīgākas.

Tomēr 32% kaut reizi mūžā lūguši palīdzību kaimiņiem, neskatoties uz lietišķām attiecībām, visbiežāk pieskatīt mājokli, ja dodas tālākā braucienā. Kā arī parūpēties par mājdzīvnieku – pabarot, izvest pastaigā.

36% norādījuši, ka neuztic kaimiņiem pieskatīt dzīvokli, augus vai mājdzīvniekus, jo to veikuši pavirši vai nepilnvērtīgi. 17% atbildēja, ka prombūtnes laikā no mājas pazudušas mantas. Tas veicina neuzticību.

Kārlis Lakševics atzīst, ka aptaujas rezultāti nav pārsteigums. Klausītāju komentāri liecina, ka arī Latvijā ir gadījumi, ka "kaimiņš ir tuvāks nekā radi".

Māris Jansons atzīst, ka Rīgā ir lielāka anonimitāte, bet tajās apkaimēs, kuras vairāk līdzinās mazpilsētām, arī iedzīvotāji ir aktīvāki. 

"Rīga patiesībā neatšķiras no Latvijas šajā ziņā. Bet, kā ienest daudzstāvu mājās, kur nesakopta šaura kāpņutelpa ir vienīgā kopīgā telpa, tas ir daudz grūtāk," vērtē Maris Jansons.

 

Daiga Mežale piekrīt, ka lielajos dzīvojamos rajonos kopienas sajūta ir problemātika un arī grūtāk vienoties par kopīgi veicamiem darbiem.

 

Kārlis Lakševics norāda, ka reizēm arī daudzdzīvokļu mājās rodas kopība, parasti tas ir saistīts ar nepieciešamību risināt kādu problēmu, tas arī raisa tālāk pat draudzīgas attiecības reizēm.

Bet lēmumu pieņemšanā būtiskas problēmas rada finansējums un arī ienākumu nevienlīdzība kopienas dalībnieku vidū. 

"Bieži situācija mājā, ko cilvēki var atļauties, ir dažāda. Ne vien tas, ko var atļauties, bet kāda ir viņu sajūta par to, cik dažādās iesaistītās institūcijas ir atbalstošas," vērtē Kārlis Lakševics.

Zema uzticība ir apsaimniekotājiem un arī bankām, tāpēc bieži cilvēks, kas kopienā virza kādas problēmas risināšanu, tiek uztverts kā daļa no elites, sistēmas, kas varētu potenciāli mēģināt citus apzagt.

Maz ticams, ka daudzi iedzīvotāji, kas mitinās  daudzīvokļu mājās, kuras ir aprīkotas ar liftu, zina, ka šī ērtībai domātā ierīce kvalificējama kā bīstama. Un par bīstamām ierīcēm ir attiecīgi jārūpējas. Kam jārūpējas par liftu drošību daudzīvokļu mājā, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra Bīstamo iekārtu un metroloģiskās uzraudzības daļas vadītājs Nils Sproģis, "Rīgas Namu pārvaldnieka" pārstāve Una Grenevica, „Civinity” Dzīvojamo ēku apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Gatis Roze un inspicēšanas institūcijas „Inspecta Latvia” vadītājs Ainārs Cars.

Bīstamo iekārtu sarakstā, kas ir visai garš, lifts ir pirmajā vietā, jo to lieto arī mazaizsargātas personas. Tas rada papildus bīstamību, jo to nelieto tikai profesionāļi.

Nils Sproģis skaidro, ka ikdienas pārbaudēs bieži redz, ka lifts nav lietošanas kārtībā. Cilvēki neiegulda pietiekamus resursus, līdz ar to lifts neatbilst drošuma prasībām.

Ainārs Cers piebilst, ka pārbaudes brīdi lifts var atbilst prasībām, bet reizi gadā pārbaudot, negarantē, ka pēc trīs vai sešiem mēnešiem lifts atbildīs lietošanas noteikumiem un būs kārtībā. Viņš arī norāda, ka problēmas ir ar vecajiem liftiem.

Latvijas jauno zemnieku kluba biedrs Ernests Rudzītis saka, ka viņam esot prieks, ka valstī ir tik daudz jaunu cilvēku, kas ir nolēmuši saistīt savu dzīvi ar lauksaimniecību. Pie visiem jaunajiem zemniekiem mēs nespēsim paviesoties, bet pie Ernesta zemnieku saimniecībā "Brankas" viesojamies.

Sarunājamies ar trim Jauno zemnieku kluba biedriem: "Branku" saimnieku Ernestu Rudzīti, Robinu Jāni Lelli, kurš saimnieko kopā ar brāli, bet pats ikdienā ir Liepājas simfoniskā orķestra trombonists, un agronomi Lāsmu Jefimovu.

Dažādas tehnoloģijas ir izaicinājums gan vīriešiem, gan sievietēm. "Riga Techgirls" šogad jau trešo gadu uzsāks bezmaksas mācības "Iepazīsti tehnoloģijas", aicinot pieteikties ikvienu interesentu. Ko varēs mācīties un kā tas notiks, kā arī kāpēc īpaši aicinātas ir tieši sievietes, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Uzņēmēja "Riga Techgirls" vadītāja Anna Andersone, iepriekšējās sezonas "Iepazīsti tehnoloģijas" un mentoru programmas absolvente Anete Balode un atlases aģentūras "Liberaria.Life" dibinātāja, atlases konsultante un karjeras koučs Olga Karūna.

Mācībām līdz 8.augustam var pieteikties ikviens interesents. Tās norisināsies no 9.augusta līdz 27.oktobrim tiešsaistē.

"Iepazīsti tehnoloģijas" ir bāzes līmeņa zināšanas. Tās ir zināšanas, kas var noderēt ikvienam.

"Es uzskatu, ka tas būtu jāzina pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem, gan vecākiem, kuri vēlas palīdzēt bērniem atrast nākotnes profesiju, gan jauniešiem, kas domā, kādā virzienā iet, gan pieaugušiem cilvēkiem, kas vēlas vairāk tehnoloģijas iesaistīt esošajā darbā, zināt vairāk par kiberdrošību mājās," uzskata Anna Andersone.

Programma veidota interaktīvā un nedaudz izklaidējošā veidā. Mācības notiks tiešsaistē un varēs skatīties arī ierakstā, lai var sekot līdzi sev ērtā laikā. Ja visu noklausās un iziet testu, var saņemt sertifikātu, kad programma ir apgūta.

Anna Andersone atgādina, ka šī ir bāzes programma, kas iedod zināšanas, kādas ir iespējas tehnoloģijās, kādas ir jaunākās tendences, kādas ir karjeras un darba iespējas un kādas prasmes būs nepieciešamas.

Neiemācīs konkrētu programmēšanas valodu vai profesiju, bet cilvēki zinās, ko tālāk darīt un kas interesē.

Ja mājlopiem uzbrucis vilks, cilvēki ne vienmēr steidzas par to ziņot Valsts meža dienestam, jo Latvijā plēsēju izraisītie zaudējumi netiek kompensēti. Neraugoties uz to, mežu uzraugi aicina iedzīvotājus aktīvāk ziņot par lielo plēsēju uzbrukumiem un preventīvi pret tiem aizsargāties. Meža dienests šogad saņēmis 25 apstiprinātus ziņojumus par vilku uzbrukumiem, kuros cietis ievērojams skaits mājlopu.

Lielākā vilku uzbrukumu intensitāte šogad konstatēta Cēsu novada Amatas, Vaives, Veselavas un Līgatnes pagastos. Tajos notikuši 12 uzbrukumi, kuros nogalinātas 54 aitas, savainotas 19 un pazudušas 3 aitas.

Sākoties vilku medību sezonai, raidījumā Kā labāk dzīvot saruna par plēsējiem - vilkiem un lūšiem. Diskutē Valsts Meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis, Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange un vilku pētnieks, Latvijas Valsts mežu zinātnes institūta "Silava" pētnieks Jānis Ozoliņš. Ierakstā uzklausām Ķemeru nacionālā parka fonda pārstāvi Andi Liepu.