Kā labāk dzīvot

No nākamā gada daudzi e-pakalpojumi būs pieejami tikai ar elektroniskās identifikācijas līdzekļiem. Šādi rīki kalpos kā identifikācijas līdzeklis daudzu e-pakalpojumu saņemšanai arī privātajā sektorā, kur uzņēmēji paši var lemt par vairāku e-identifikācijas risinājumu paralēlu lietošanu. Kāda ir kaimiņvalstu pieredze šajā jomā, kādi ir galvenie izaicinājumi un riski, to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Studijas viesi: “SK ID Solutions” Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks un Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktora vietnieka elektroniskās pārvaldes jautājumos pienākumu izpildītājs Oļegs Fiļipovičs. (VRAA veido un uztur portālu “Latvija.lv”.)

Tā kā no 2023. gada 1. janvāra arī Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, sasniedzot 15 gadu vecumu, eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments, sazināmies arī ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvi Madaru Puķi.

Energokopiena ir iedzīvotāju brīvprātīgi izveidota apvienība ar kopēju interesi energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, ieviešot alternatīvus energoresursus. Baltijas pieredzi un izaicinājumus energokopienu attīstības veicināšanā, pārrunāsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā tieši energokopienu attīstība sekmēs iedzīvotāju energoresursu patēriņu samazināšanu. Protams, tas notiks, ieviešot alternatīvus energoresursus, bet kā to izdarīt?

Diskusijas dalībnieki: Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas enerģētikas aģentūra” pārstāvis, energopārvaldnieks Valdis Ratniks, biedrības "Zaļā brīvība" atjaunīgās enerģijas eksperte Krista Pētersone un programmētājs, biedrības "Pilsēta cilvēkiem" dalībnieks, saules enerģijas entuziasts Raivis Dejus.

Enerģētikas likuma grozījumi nosaka, ka energokopiena ir tiesību subjekts, kurš nodarbojas ar enerģijas – galvenokārt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas un cita veida atjaunojamās enerģijas – ražošanu, tirdzniecību, elektroenerģijas kopīgošanu, patēriņu un uzkrāšanu, pieprasījuma reakcijas pakalpojuma nodrošināšanu, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojuma, energoefektivitātes pakalpojuma vai citu energopakalpojumu sniegšanu.

"Iedomājieties, ka dzīvojat normālā Rīgas daudzstāvu mājā. Jums ir jumts, kurš vienkārši ir, un tur nekas nenotiek, un jūs maksājat dārgi par elektrību.Tad jūs ar saviem kaimiņiem sametaties, uzliekat uz tā jumta saules paneļus un visi tērējat savu elektrību, kas ir lētāka, kas ir no zaļajiem resursiem, un visi ir laimīgi. Tas būs iespējams," stāsta Raivis Dejus.

Savukārt energokopienas darbības mērķis pēc likuma ir enerģijas saražošana tās biedriem vai daļu turētājiem, sniedzot ekonomiskus, sabiedriskus un ar vides kvalitātes uzlabošanu saistītus labumus tās biedriem, daļu turētājiem vai teritorijām, kurās tā darbojas.

"Ja, piemēram, es savā lauku īpašumā uzstādu saules paneļus, tad iegūto enerģiju es varēšu izmantot arī savā Rīgas dzīvoklī. Vai arī kāds uzņēmums, ja uzstādīs kaut kur laukos vai pļavā saules parku, varēs iegūto izlietot vēl kādā savā adresē," skaidro Valdis Ratniks. Šī kārtība gan vēl nav pilnvērtīgi stājusies spēkā.

Svarīgs ir arī aspekts, ka energokopienas primārais darbības mērķis nav peļņas gūšana.

Gleznainajā Abavas ielejā, netālu no Sabiles, meža ielokā pie Amulas upes ir paslēpusies zemnieku saimniecība “Lejaskroķi”, kurā saimnieko jaunais zemnieks Toms Zilberts. Viesojoties pie Toma un viņa ģimenes, raidījumā Kā labāk dzīvot turpinām sarunas ar jauniešiem, kas savu dzīvi cieši saistījuši ar lauksaimniecību.

Sarunā ne tikai par saimniekošanu, bet arī par dzīvi laukos un reģionu attīstību piedalās Toms Zilberts, Maija Zilberte un agronoms, kartupeļu kolekcionārs Elvijs Brauns no Talsu novada Lubes. Sazināmies arī ar Sandru Eimani, Jauno zemnieku kluba vadītāju.

Jebkurā situācijā, kurā pacients satiekas ar ārstu vai medicīnas personālu, būtu jādara viss, lai pacients saņemtu iespējami labāku un atbilstošāku medicīnisko aprūpi. Ko darīt gadījumos, ja tā nav noticis; kādas ir ārstu un pacientu tiesības un pienākumi, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Studijā Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāja Laura Šāberte un zvērināts advokāts, Medicīnas tiesību biroja izveidotājs Ronalds Rožkalns. Sazināmies arī ar Upsalas universitātes Juridiskās fakultātes vecākā lektori Santu Slokenbergu.

Pacientu tiesības Latvijā regulē Pacientu tiesību likums, kas nosaka pacienta tiesības saņemt kvalitatīvu, laipnu un cieņas pilnu ārstēšanu un aprūpi, kā arī saprotamā veidā iegūt no ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, citām ārstēšanas metodēm un slimības prognozi, kā arī skaidrojumu par medicīniskajos dokumentos izdarīto ierakstu satura nozīmi. Likums paredz arī atteikšanos no piedāvātās izmeklēšanas vai ārstēšanas gan pirms tās sākšanas, gan ārstniecības laikā, kā arī no ārstniecībā izmantojamās metodes, bet neatsakoties no ārstniecības kopumā, to nepārprotami apliecinot rakstveidā.

Tiesībsarga skatījumā Pacientu ombuds ir nepieciešams kā Veselības inspekcijas paralēls pacienta tiesību atbalsta mehānisms, kura uzdevumi būtu izglītošana, pētniecība, atbalsts, kas izpaužas kā informēšana par tiesībām, uzklausīšana, nepieciešamības gadījumā arī mediācija, bet ne sodīšana vai medicīniska slēdziena sniegšana.

Kopš 1. augusta ir stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Darba likumā. Notikušas vairākas izmaiņas arī attiecībā uz darbiniekiem.

Kas īsti mainījies, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot kopā ar praktiskās grāmatvedības speciālisti un konsultanti Maiju Grebenko, kā arī juristu un konsultantu darba tiesisko attiecību jautājumos Kasparu Rācenāju.

Kopumā grozījumi veikti 17 Darba likuma pantos, min Kaspars Rācenājs.

Līdz ar izmaiņām ir ieviests jauns atvaļinājuma veids – aprūpētāja atvaļinājums. Tagad darba devējiem ir pienākums piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Atvaļinājumu var pieprasīt arī gadījumā, ja nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā.

Izmaiņas attiecas arī uz bērna kopšanas atvaļinājumu, tostarp nostiprinot darbinieka tiesības prasīt bērna kopšanas atvaļinājuma elastīgas izmantošanas iespējas.

Pagarināts arī laika posms, kurā izmantojams bērna tēva atvaļinājums. Noteikts, ka šo atvaļinājumu piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās (līdz šim tie bija četri mēneši). Tāpat precizēts, ka bērna tēvam ir tiesības uz desmit darba dienu ilgu atvaļinājumu (līdz šim tās bija desmit kalendāra dienas).

Precizējumi likumā ir saistīti arī ar darba koplīgumu, tostarp nosakot pienākumu darba devējam iepazīstināt darbinieku ar koplīgumu vai tā grozījumiem līdz brīdim, kad tas stājas spēkā (iepriekš tam bija paredzēts mēnesis).

Nieka ķirša ogas lielumā un divus kilogramus liels milzis; apaļš, iegarens un pat kantains; violets, zaļš, dzeltens un, protams, klasiski sarkans var būt mums tik labi pazīstamais tomāts, kas šajā sezonā Latvijā plūcams daudzos dārzos. Bet, lai nonāktu līdz teicamam rezultātam, nepieciešamas zināšanas, tāpēc, par tomātu audzēšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

Par tomātu audzēšanu stāsta dārzniecības „Neslinko” vadītāja Elga Bražūne un tomātu kolekcionāre Austra Zaļuma, kurai šogad ir ap 100 dažādu tomātu šķirņu gan siltumnīcā, gan uz lauka.

Elga Bražūne atzīst, ka pavasarī nebija siltuma, līdz ar to tomātu augšana un attīstība aizkavējās. Tāpēc īsta tomātu raža daudziem ir tikai tagad siltajās dienās. Tajā pašā laikā apputeksnēšanās nebija apgrūtināta, netraucēja lietus ārā un rasa. Raža ir laba gan siltumnīcā, gan uz lauka.

Tiesa, šogad tomātiem ir biezāka miziņa. Elga Bražūne to saista ar laika apstākļiem, ka tomāts cenšas sevi pasargāt no lielāka karstuma.

Viņa min dažas dabas pazīmes, kas liecina, ka rudens būs garš un silts, līdz ar to tomāti siltumnīcā būs ilgi.

Austra Zaļuma atzīt, ka vieglāk ir audzēt lauka tomātus. Tie nav jāsargā no caurvēja, saules. Tajā pašā laikā viņa iesaka likt plēves jumtiņu arī lauka tomātiem, lai tos neietekmētu tā dēvētos skābie lieti.

Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 17. līdz 21. augustam norisināsies tradicionālā tomātu izstāde. Tajā vienkopus varēs apskatīt vairāk nekā 300 dažādas tomātu šķirnes. Par gadskārtējo izstādi „Tomātu parāde” Dabas muzejā stāsta Dabas muzeja izstāžu kuratore Undīne Preisa.

Selekcionāri ik gadu rada jaunas un arvien neparastākas tomātu šķirnes, tās pārsteidz gan ar savu izmēru, formu un krāsu, gan garšas īpašībām. Izstādē būs iespēja apskatīt gan Latvijas selekcionāru jaunākās, gan pasaulē jau labi zināmās un ievērību ieguvušās tomātu šķirnes, ko savos dārzos izlolojuši pašmāju kolekcionāri. Daudzveidīgajā tomātu krāsu paletē un izskata dažādībā katrs varēs atrast un iegādāties savai gaumei piemērotu šķirņu sēklas, ko jau nākamajā gadā izaudzēt savā dārzā.

Izstādē piedalīsies dārzkopības entuziastu kluba „Tomāts” biedri Austra Zaļuma (Dobele), Darja Jureviča (Rīga), Ludmila Kodzasova un Artūrs Vicups (Rīga), Inese Andersone (Dobele) kā arī ilggadējie sadarbības partneri – zemnieku saimniecība „Neslinko” (Ķekava). Tās kolekcionāri piedāvās apskatīt sen zināmas un iemīļotas tomātu genofonda šķirnes.

Ne mēs to izdomājām, ne mums, visticamāk, to izdosies iznīcināt. Runa ir par cilvēku diskrimināciju pēc etniskās piederības. Neskatoties uz to, ka Latvijā virkne likumu skar diskriminācijas aizliegumus izglītības, nodarbinātības un sociālās iekļaušanās jomā, sabiedrībā joprojām pastāv diskriminācijas pazīmes pēc dažādiem aspektiem, viens no tiem – diskriminācija etniskās piederības dēļ. Kā mazināt etnisko diskrimināciju mūsu valstī? Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Ventspils Augsto tehnoloģiju parka vadošā eksperte dažādības jautājumos Rasma Pīpiķe, meksikānis, kurš Latvijā dzīvo jau vairākus gadu desmitus, pavārs Havjers Garsija, kampaņas "Sajūti. Sadzirdi. Saproti" dalībnieks un sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Klāt ražas laiks un līdz ar to jautājums - kā izaudzēto saglabāt ziemai? Raidījumā Kā labāk dzīvot šoreiz vairāk stāstām par produktu saldēšanu. Ar ieteikumiem dalās Veselības centru apvienības uztura speciāliste, fitnesa trenere Siguldas sporta centrā Anita Baumane.

Protams, ogas, augļus un dārzeņus vislabāk ēst svaigus, tad var uzņemt vairāk vitamīnus. Bet vasarā neizdosies apēst tik daudz, lai pietiktu vitamīnu visai ziemai organismā.

Dati liecina, ja ogas saldē uzreiz pēc novākšanas, uzturvērtība, konkrēti vitamīni, saglabājas. Saldējot vēlāk, vitamīnu daudzums mazinās, bet noteikti saglabājās šķiedrvielas, kas nezūd termiski apstrādājot.

Uzturvērtību saglabāšanas ziņā vislabākā gan būtu skābēšana, jo skābētos produktos ir arī pienskābās baktērijas, kas ir vajadzīgas zarnu veselībai.

Skābējot gan lieto arī sāli, bet tas nebūs grēcīgākais sāls uzņemšanas veids, atšķirībā no tā, ko uzņemam ar cīsiņiem vai citiem produktiem reizēm.

Anita Baumane norāda, ka saldēt nevajadzētu kolrābjus, redīsus, rutkus, kabačusarī sīpolus, lokus un ķiplokus. Tos labāk ēst svaigus.

Saldētavā labāk likt to, kas garšo, bet nevajag pārblīvēt saldētavu. Lai ekonomētu vietu, var samalt vai sablenderēt produktus.

Klausītāji arī interesējas par gaļas saldēšanu. Anita Baumane iesaka to saldētavā likt porcijas, kuras vēlāk pagatavos. Un arī atklāj mazliet citādu kotlešu recepti, kur maizes vietā izmanto dārzeņus.

Kotletes

500 – 600 g dārzeņi (pēc izvēles brokolis, puķkāposts vai burkāns), divas olas, pākšaugi vai lēcas, maltā gaļa (pēc izvēles cūkas, liellopa vai putnu) un garšvietas. Visu masu sajauc.

Kotletes cep cepeškrāsnī uz cepamā papīra 40 minūtes.

Arī šo kotlešu masu var saldēt porcijās.

Sociālā uzņēmējdarbība ir veids, kā mainīt sabiedrību un radīt ko jaunu. Kā veicas Latvijas sociālās uzņēmējdarbības aktīvistiem, kādi ir panākumi un ar kādām grūtībām nākas saskarties, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Par sociālo uzņēmumu darbību Latvijā stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa, sociālā uzņēmuma "Ligero" vadītāja Liene Reine-Miteva, sociālā uzņēmuma "Kultūras tūrisms" vadītājs Indulis Bērziņš un sociālā uzņēmuma "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Sociālā uzņēmējdarbība ir bizness ar mērķi risināt kādu sociālu problēmu. Latvijā šobrīd 213 uzņēmumi ir ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu. Tas var šķist maz, bet tas tomēr ir daudz, vērtē Regita Zeiļa, atzīstot, ka šiem uzņēmumiem jābūt ilgtspējīgiem, kuri vēlas risināt kādu sociālu problēmu.

Trešdaļa šo uzņēmumu darbojas kā darba integrācijas sociālie uzņēmumi, kuru galvenais mērķis ir sniegt darba iespējas sociāli mazaizsargātai grupai. Trešdaļa darbojas izglītības jomā - organizācijas, kas vēlas uzlabot izglītības sistēmu dažādos veidos, tās ir gan vecāku dibinātas skolas, gan dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas bērniem un pieaugušajiem. Pārējie ir dažādu jomu uzņēmumi.

Kāpēc nepalikt malā, bet iesaistīties sarunās, domu apmaiņā un kopā darīt dzīvi labāku savā apkaimē, novadā, par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

Pievērsties šai tēmai rosināja Jelgavas novada Zaļenieku muižā plānotais festivāls "Kopienas sarunas", kas notiks 20. augustā. Par sarunām, sarunāšanos, kopienu veidošanu un arī festivāla norisēm sarunājas un stāsta biedrība Lauku partnerība "Lielupe" Videga Strautniece, festivāla programmas autore, festivāla vadītāja, biedrība "IDEA" vadītāja Kristīne Kode, biedrība "Vecpiebalga savējiem" valdes locekle Linda Ķaukule.

Sazināmies ar līdzdalības ekspertu Vili Brūveri un emocionālās labklājības speciālistu Reini Širokovu.