Kā labāk dzīvot

Latvijas slimnīcās  šobrīd ārstējas ap 170 cilvēku, kas saslimuši ar Covid-19. Diemžēl, slimība turpina laupīt cilvēku dzīvības, tāpēc  joprojām ir svarīgs jautājums par vakcināciju. Kurām sabiedrības grupām šobrīd vajadzētu vakcinēties un cik efektīva ir pielāgotā vakcīna, ko ASV izbrāķēja, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Situāciju raksturo un vērtē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča un ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.

Dace Zavadska situāciju saistībā ar Covid izplatību vērtē kā labu.

"Mēs esam nonākuši tik tālu, ka pamatoti to var uzskatīt par sezonālu infekciju. Tāda pati attieksme un tas, ko mēs domājam par gripu adenovīrusu, to pašu būtu jādomā un ceru tā domājam par Covid-19. Mums Latvijā ir diezgan laba hibrīdimunitāte, tas ir vakcinācija plus saslimšana, kas patreiz pierādīti labāk aizsargā," norāda Dace Zavadska.

Viņa arī norāda, ka vakcīnas ir apstiprinātas, vakcīnas ir labas un visā Eiropas Savienībā tās saņem vienlaicīgi. Vakcinācija Latvijā varētu sākties nākamajā nedēļā.

"Visu noteiks tas, kāds būs vīruss, kā vīruss mainīsies un to var tikai zīlēt. Šobrīd vadošie Eiropas un pasaules epidemiologi saka, ja kāds saka, ka viņš zina, kas būs rudeni, viņš vai nu melo vai grib izlikties gudrāks nekā viņš ir patiesībā, nekā var būt patiesībā. Vīruss var apmest kūleni, vīruss var mainīties, kā tas būs, ir ļoti grūti pateikt," atzīst Juta Kroiča.

Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs skaidro, kurām cilvēku grupām būtu nepieciešams vakcinēties pirmām kārtām. Viņš arī min, ka pacienti labprātāk grib vakcinēties pie sava ģimenes ārsta.

"Lielākā prioritāte ir pacienti ar imūnsistēmas darbības traucējumiem. Tie, kuri slimo ar nopietnām slimībām, kuru imūnsistēma ir ietekmēta, kuriem arī omikrons varētu būt kā smaga saslimšana. Esam lēmuši, ka arī bērni jau no piecu gadu vecuma, ja viņiem ir nopietnas slimības, piemēram, onkoloģiskas slimības vai kāda orgāna transplantācija, vai kādi noteikti medikamenti, kas pazemina imūnās sistēmas aktivitāti, šie būtu vakcinējami pirmām kārtām," norāda Ainis Dzalbs.

"Nākamie seko iedzīvotāji vecumā virs 65 gadiem, pacienti, kas mīt sociālās aprūpes centros, pacienti ar hroniskām slimībām, noteikti, ko gribētu akcentēt, arī grūtnieces," turpina Ainis Dzalbs. "Mēģināsim šādās prioritāšu kategorijās vakcināciju nodrošināt."

Dace Zavadska norāda, ka svarīgi atcerēties, ka cilvēkiem, kas dzīvo kopā ar šiem riska grupu pacientiem, jābūt pasargātiem un vakcinētiem, lai nenestu mājās un neinficētu imūnsupresētos pacientus.

"Vairāk jādomā, nevis, ko man piespiedīs, bet drīzāk, kā lai es neinficējos, kā lai es neinficēju savus ģimenes locekļus, kā lai es neslimoju smagi, kā lai man nav komplikācijas. Par to būtu jādomā, nevis visu laiku sliktā valdība mani kaut ko piespiedīs darīt," vērtē Juta Kroiča. "Tas man liekas dīvaini - mana veselība man nerūp, bet rūp  valdībai, tad es dusmojos uz valdību, viņi grib, lai es būtu vesels. Tā ir patērētāju sabiedrības domāšana. Tā nav mūsdienu domāšana."

Viņa arī norāda, ka, dodoties uz ārvalstīm ir jāseko informācijai katrā konkrētā valstī, iespējams, lai to apmeklētu, būs vajadzīga vakcinācija. Katra valsts var noteikt savus noteikumus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas. 

"Jāatceras atbildība, kas bija pirms Covid, ko mēs neievērojām. Varbūt Covid būs to iemācījis, ka tā ir jārīkojas. Ja Tev ir puņķi, ja esi sācis šķaudīt, ja vakar ir bijis vēmiens, vai bijusi temperatūra, vienalga Covid, rota vīruss vai ademovīruss, mēs palieka mājās. Mēs neejam ar stiklainām acīm, ar pilošu degunu un klepu uz darbu, uz skolu, uz bērnudāarzu vai teātri."

--

Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Gribam to vai nē, bet esam iesoļojuši lielajā resursu taupīšanas laikmetā. Ļoti iespējams, ka daļa no iemesliem, kāpēc mums ir jātaupa, ar laiku pazudīs, bet ne visi. Tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, kā taupīt ūdeni un kā to darīt gudri. Padomus sniedz santehnikas eksperts Mārtiņš Ķurbe, Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš un Egita, kura sociālajos medijos veido saturu par remonta tēmu.

Mārtiņš Ķurbe atzīst, ka ekspertu ieteikumi, ka vanna ir aksesuārs mājās, kas tērē visvairāk ūdens. Vismazākā vanna ir 200 līdz 250 litri, kas ir jāpiepilda, jāuzsilda, lai nomazgātos vai jauki relaksētos. Galīgi to aizmirst nevajadzētu, bet tā ir vairāk atpūtas vieta.

Dušā minūtē patērējam līdz 20 litriem. Ja mazgājas 10 minūtes, patēriņš jau tuvojas vannai nepieciešamajam ūdens daudzumam. 

Mazgājoties ūdens patēriņu var samazināt līdz pat 70 procentiem. Viena no šādām tehnoloģijām, piejaukt ūdenim klāt gaisu, piemēram, uz litru ūdens - trīs litrus gaisa. Cilvēki to iesaukuši par "tropisko dušu".

Nevar vienkārši ierobežot ūdeni. Bet pirmais, ko var darīt, ir samazināt ūdens patēriņa laiku.

Vēl Mārtiņš Ķurbe iesaka vietās, kur tērē ūdeni lieto, bet nav vajadzīgs obligāti karstais, izmantot "cool start" tehnoloģiju, kas neiedarbina cirkulācijas sistēmu ūdens uzsildīšanai. Viņš norāda, ka ir vairāki ražotāji, kas to piedāvā.

Vitolds Peipiņš bilst, ka dzīvokļu īpašnieki šobrīd daudz aktīvāk domā, kā taupīt ūdeni. Ja iepriekš pārvaldnieks nevarēja pierunāt cilvēkus uzstādīt jaunus skaitītājus ar attālinātu nolasīšanu, tagad iniciatīva nāk no dzīvokļu īpašniekiem. Bet rodas problēma - firmas ir pārslogotas.

Ar kruīza kuģi uz Rīgu atbraukušais tūrists paspēs apskatīt Vecrīgu un arī nedaudz jauno Rīgu. Patiesībā, galvaspilsētā ir pieejams ievērojams skaits pastaigu un pārgājienu maršruti, par kuriem nenojauš pat daudzi rīdzenieki. Kultūrvēsturiskais mantojums, ļauj galvaspilsētā veidot visdažādāko interešu grupu apskates maršrutus un pārgājienus. Par iespējām iepazīt Rīgas un tās iedzīvotāju vēsturi saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

Šīs vasaras tūrisma sezonu Rīgā vērtē un par iespējamām apskates vietām un pārgājienu maršrutiem stāsta Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra" Tūrisma pārvaldes Tūrisma informācijas nodaļas vadītāja Laura Efeja un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzeja Rīgas Jūgendstila centrs direktore arhitektūras doktore Agrita Tipāne.

No lāča bēgot, var arī lācim uzskriet! Latvijā dzīvo lāči, savukārt mums jāsadzīvo ar lāčiem. Kas jāzina un kā jāuzvedas, satiekot lāci, un ko jāzina par lāču dzīves veidu un paradumiem, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par lāču dzīvi stāsta labi lāču pazinēji - Latvijas Valsts mežu zinātnes institūta "Silava" pētnieks, doktors Jānis Ozoliņš, Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange un Dabas muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe.

Iemesls sarunai par lāčiem ir ne tikai šo dzīvnieku populācijas pieaugums Latvijā, bet arī fotokonkurss "Lācis – mūsu kaimiņš", kuru kopīgi rīko Igaunijas un Latvijas kolēģi.

Fotokonkursā līdz 3. oktobrim var iesniegt fotogrāfijas, kas ataino lāča dzīvi – ne tikai izcilus portretus, bet arī bildes, kurās redzamas meža karaļa darbības pēdas (skrāpējumi, izkārnījumi, miga, pēdu nospiedumi u.tml.) jebkurā vietā dabā. Konkursa rīkotājiem ir interese par visu, kas saistās ar lāci – gan bildes ar lāču mazuļiem, gan lāču papi, gan lāču dzīves dažādās ainas visa gada garumā. Tiek pieņemtas arī fotogrāfijas no novērošanas kamerām, kurās iemūžinātas aizraujošas lāču dzīves ainas.

Labāko fotogrāfiju autoriem tiks piešķirtas balvas, tostarp viena nakts „ActivEst” lāču vērošanas slēpnī Alutagusē. Izlases darbu fotoizstāde Igaunijā tiks atklāta oktobra beigās, bet Latvijas Nacionālajā dabas muzejā – novembrī.

Plašāk informācija par konkursu, kā arī iespēja iesniegt darbus ir Dabas muzeja mājaslapā.

Brūnais lācis ir vienīgais Baltijā savvaļā sastopamais lāču dzimtas dzīvnieks. Tas izvēlēts par šī gada dzīvnieku Igaunijā, turklāt ideju par gada simbolu igauņi aizguva no Latvijas. Kaimiņvalstī gada dzīvniekam veltīts fotokonkurss notiek katru gadu un kļuvis par iecienītu platformu domu apmaiņai. Lai arī Latvijas sabiedrība varētu piedalīties konkursā un dalīties lāču fotomirkļu pieredzē, konkursa rīkošanā iesaistījies arī Dabas muzejs.

Lācis ir ļoti uzmanīgs un gudrs dzīvnieks, kas zina, kā turēties tālāk no cilvēka. Daži jaunie lācēni ir drosmīgāki un mazāk baidās no cilvēkiem, bet īstie vecie lāči izvairās no cilvēka un tos var ieraudzīt tikai ar viltību un no speciāli izbūvētiem slēpņiem. Igaunijā ir ap 1000 lāču, tomēr cilvēku, kuri patiešām satikuši lāci, ir diezgan maz. Latvijā to ir vēl mazāk.

Dabas aizsardzības pārvalde un citu dabas aizsardzības un izpētes institūciju speciālisti aicina ikdienā un fotomirkļu dēļ sabiedrību būt piesardzīgiem! Fotokonkursa dēļ nepievilināt lāčus, tos piebarojot, piemēram, atstājot ēdienu vai tā pārpalikumus, kā arī nenoslēgtās kompostkaudzēs nemest augļus un dārzeņus.

Ja tomēr sanāk sastapt lāci, atcerēties, ka svarīgi ir:

• tam netuvoties;

• nemēģināt panākt un aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus;

• iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom, paturot dzīvnieku acīs;

• negriezt dzīvniekam muguru, bet atkāpies atmuguriski.

Pēc 2022. gada Valsts Mežzinātnes institūta „Silava” monitoringa datiem Latvijā šobrīd dzīvo ap 60–70 lāču.

Jānis Ozoliņš min, ka Latvijā vislielākā iespēja sastapt lāci ir pierobeža ar Igauniju, Krieviju un Baltkrieviju. Aizstāvoties, aizstāvot gan sevi, gan mazuļus, lācis var nodarīt cilvēkam pāri.

"Ja tiešām zināt, ka ir liela varbūtība kādā reģionā lāci satikt, varbūt neejiet ogās un sēnēs vienatnē. Vienkārši ejiet divatā, uzvedieties normāli, kā mežā dara, kādreiz sasaucieties. Maizi neēdiet pārāk atklāti uz celma. Janu pēkšņi iekārojas vēl kādam. Nav zināms gandrīz neviens gadījums Eiropā, ka diviem cilvēkiem reizē lācis būtu uzbrucis," norāda Jānis Ozoliņš.

Viņš gan min, ka ir bijuši gadījumi, ka lācis uzbrūk vienam, bet otrs iet palīgā. Ja lācis redz reizē vairāk nekā vienu cilvēku, viņš vairs nebūs tik pašpārliecināts.

Vasarā bites ir čakli pastrādājušas, lai mums līdz nākamajai vasarai pietiktu tā, ko vieni lieto ikdienā, bet citi atceras vien tad, kad deguns ciet un laiks ārstniecības kūrēm. Protams, ka runa ir medu.

Kādas īpašības piemīt medum, kā to izvēlēties un lietot, lai uzlabotu veselību? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot runājam ar biškopi Guntaru Melni. Sazināmies arī ar bitenieku Jāni Pentjušu un medicīnas zinātņu doktori, sertificētu dietoloģi Lailu Meiju.

"Medu vajadzētu izvēlēties tādās vietās, kur to varam pagaršot, sasmaržot un organisms pats pateiks, vai šis medus ir īstais. Tas nenozīmē, ka biškopim nevarētu būt vairāki veidi medus, bet pie pirkšanas procesa katram vajadzētu izvēlēties. Bieži ģimenē tēvam, mātei un bērnam garšo atšķirīgs medus, gan pēc vizuālā izskata, gan pēc smaržas, gan pēc garšas," atzīst Guntars Melnis. "Tas nozīmē, ka tā kā veikalā aiziet un nopirkt sev garšīgo medu nevarēsim. Varam arī kļūdīties. Var paveikties, bet vislabāk ir uzticēties savam organismam, ir jābūt kaut kādai iespējai pārbaudīt medu ar ar garšu, ar smaržu, noaršot un saprast."

Biškopis arī atklāj, ka rapšu medus patīk bērniem, jo tas nav uzbāzīgs ar savu garšu, ir gaišs, neitrāls. Bērniem tas patīk, viņiem nepatīk, ka kaut kas uzmācas, kā vecāki ar saviem noteikumiem.

Laila Meija vērtē, ka tikai pēc garšas nevajadzētu izvēlēties izvēlēties medu. Ir jābūt arī objektīviem medus novērtēšanas kritērijiem. Viņa norāda, ka medū ir daudz bioloģiski aktīvu vielu un daudz vērtīgu vielu, gan minerāli, gan antioksidanti. Arī daudzas veselību potenciāli uzlabojošas vielas.

Laila Meija gan min, ka pētījumu par medus efektivitāti ir gauži maz.

"Jo tumšāks medus, jo vairāk tajā minerālvielu," atzīst Jānis Pentjušs.

Jau vairākus gadus tiek runāts par to, ka veikalos vairs neatļaus izmantot bezmaksas plastmasas maisiņus. Bet lielāko pārtikas veikalu tirgotāji vēl nesteidzas. Dažos lieveikalos tagad prasa samaksāt trīs centus par plāno plastmasas maisiņu. Vai šie plastmasas maisiņu ierobežošanas mēģinājumi nav tikai progresa imitācija? Atteikšanās no plastmasas maisiņiem nozīmē ne tikai mainīt paradumus, bet arī domāšanu - kā to panākt?

Kādi plāni tirgotājiem un ko par to domā Latvijas iedzīvotāji?

Par to raidījumā runājam ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktori Rudīti Veseri, lielveikalu tīkla "Lidl" Korporatīvās sociālās atbildības vadītāju Antru Birzuli, "Maxima Latvija" Pārtikas ražošanas departamenta direktori Daci Gravu-Birzāku un "Rimi" Ārējās komunikācijas vadītāju Ingu Biti.

Lielai daļai šķiet, ka paliatīvo aprūpi nodrošina tikai gadījumos, kad strauji tuvojas cilvēka dzīves beigas, tomēr patiesībā paliatīvā aprūpe nozīmē ko daudz plašāku. Tā ir visaptveroša aprūpe – sāpju, sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu apzināšana un kontrole piecientiem, kuru pilnīga izārstēšana nav iespējama.

Šoreiz raidījumā Kā labāk dzīvot runājam par nepieciešamo paliatīvās aprūpes jomā, kā norit hospisa izveide Latvijā un par gulošajiem slimniekiem - kurā gadījumā šiem pacientiem labāka būs mājas aprūpe, bet kad ievietošana stacionārā?

Studijā sabiedriskā labuma organizācijas “Hospiss LV” pārstāve Ilze Zosule, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Paliatīvās aprūpes dienesta vadītāja, pediatre Anda Jansone, kā arī veselības centru apvienības "Elite" ģimenes ārsts Ingars Burlaks.

Raidījumā uzklausām arī pieredzes stāstus, ko sniedz paliatīvās aprūpes pacientes vedekla Jeļena Kirilova, kā arī "Hospiss LV" sociālā darbiniece Inga Nelubiņa.

Pavisam nemanāmi klāt jau laiks, kad jāsāk vākt ražu - burkāni, bietes, sīpoli, pupiņas un agrie kartupeļi. Vēl Latvijā valda ļoti vasarīgi laika apstākļi, bet rudens vairs nav aiz kalniem! Par septembra dārza darbiem iztaujājam dārzkopības ekspertes - Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktori, bioloģijas zinātņu doktori

Viju Rožukalni un dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku.

Augustā sāk briest pumpuri nākamajam gadam, arī dekoratīvajiem krūmiem. "Ja netiks pietiekami laistīts, nākamgad daudz kas būs bez ziediem," uzsver Vija Rožukalne, iesakot dārza laistīšanu vislabāk veikt no rītiem. Tiesa, jāuzmanās arī no iebraukšanas otrā grāvī – ja būs pārlieku mitrs, var ieviešties dažādas sēņu slimības.

Vasaras izskaņā arī ir samērā vēsas naktis, kamēr dienās saglabājas visai augsta gaisa temperatūra. "Šobrīd ilgi turas rasa, ir migla - ideāli apstākļi sēņu slimībām," skaidro dārzkope. 

Viņa arī atgādina, ka pēdējās vasaras karstajās dienās ap ogu krūmiem un augļu kokiem jāievēro saudzīgs režīms – karstumā nedrīkst traucēt sakņu sistēmas, tās, piemēram, pārāk cītīgi ravējot. 

"Tādā karstumā nevajadzētu veikt nekādas darbības ap saknēm, jo tas augam ir pēdējais cerību stariņš, kā ar saknītēm mitrumu uzsūkt augšā. Sevišķi augļu dārzā, kur sakņu sistēma ir sekla, piemēram, upenēm, ap krūmiem tagad nevajadzētu neko darīt," iesaka Rožukalne. 

Vienlaikus jāsāk domāt par rudens mēslošanu. Sausākās vietās to darīt vēl par agru, bet tajās vietās, kur ir pamatīgi lijis un zeme ir krietni mitra, var sākt mēslošanu, teic Maruta Kaminska.

2022. gada 1. maijā stājās spēkā Grozījumi Civillikumā, kas būtiski modernizē kopīpašuma izbeigšanas tiesisko regulējumu. Kādas ir kopīpašuma problēmas. Raidījumā Kā labāk dzīvot par to, kādi zemūdens akmeņi var nākt gaismā kopīpašuma izbeigšanas un dalīšanas rezultātā, arī praktiski ieteikumi, kā rīkoties dažādās ar kopīpašumu saistītās situācijās.

Studijas viesi: Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis un zvērināts advokāts Jānis Lapsa, sazināmies arī ar zvērinātu advokātu Rolandu Neilandu.

Eiropā aizsākusies ļoti aktīva aizsprostu nojaukšanas kustība, lai atbrīvotu brīvi plūstošas upes. Arī Latvijā šis jautājums ir ļoti aktuāls. Kopā ar ekspertiem raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kāpēc tas tiek darīts un kādi no tā būs ieguvumi dabai un mums pašiem.

Studijā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Linda Fībiga, kā arī institūta BIOR speciālists Kaspars Abersons.

Visticamāk, cilvēki ir kļuvuši apzinīgāki un redz, ka tomēr kaut kas šajā zinā nav tā, kā nākas, spriež Linda Fībiga: "Upes ir daļēji nobloķētas, zivju migrācija ir mazinājusies vai zivju populācijas ir samazinājušās, un pamazām cilvēki sāk rīkoties, lai likvidētu šos dažāda veida šķēršļus uz upēm."

Pēc statistikas uz Eiropas upēm atrodas apmēram miljons dažāda lieluma dambju, šobrīd dambju un dažāda veida šķēršļu nojaukšana ir sākusies. Ir nojaukti jau apmēram 40 tūkstoši dažādu dambj, kas nav maz, bet mēs saprotam, ka aizsprostu joprojām ir ļoti daudz.

"Jā, mēs kaut kā ieskrienamies ļoti lēni un ļoti ilgi," piekrīt Kaspars Abersons. "Bet tā ieskriešanās Eiropā jau ir notikusi, jo īpaši Somijā un vēl dažās valstīs, piemēram, Dāniju var uzteikt, kas diezgan labi darbojas koraļļu, taimiņu upju atbrīvošanā. Mēs paši tikai ieskrienamies, ieskrienamies un ieskrienamies, bet, cerams, ka tā inerce tomēr būs."