Kā labāk dzīvot

Statistikas dati liecina, ka ar Covid-19 Latvijā saslimst vidēji 1000 cilvēku dienā. Šāds saslimušo skaits ir teju nemainīgs kopš augusta beigām. Vai ar šādu slimības izplatības intensitāti mums jārēķinās turpmākos mēnešus un pat gadus, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča.

"Covid-19 par sezonālu vīrusu vēl nevar saukt, bet daudzi ir izslimojuši un tāpēc arī "cipari iet uz leju"," atzīst Juta Kroiča. "Bet, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, piemēram, Zviedriju un Norvēģiju, mums ir 10 reizes lielāka saslimstība. (..) Milzīga atšķirība, bet priecē, ka saslimstība krītas."

Saslimstības pieaugums saistīts arī ar strauju aukstāka laika iestāšanos, mazāk vēdina telpas, mazāk ir āra pasākumu.

Attiecībā uz piesardzību, speciālistes norāda, ka nekas nav mainījies – maskas, distance, telpu vēdināšana.

"Attiecībām par maskām jāsaka, ka tas ir katra indivīda ziņā, ja cilvēks jūtas slikti, viņam ir imūndeficīts, viņš pieder kādai riska grupai, vai viņam ir ģimenes locekļi, jutīgi pret inficēšanos, protams, viņš ir apzinīgs un masku valkā," atzīst Juta Kroiča.

Dace Zavadska vērtē, ka obligāta masku valkāšana visās sabiedriskās vietās būtu nepieciešama. 

"Tas, ka nav obligāti, nenozīmē, ka katrs, kurš vēlas sevi pasargāt vai tā jūtas labāk, nevarētu masku lietot," norāda Dace Zavadska.

Respirators ir drošāk, bet pasargās arī medicīniskā maska. Lidojot lidmašīnā, speciālistes iesaka labāk lietot FFP2 vai FFP3 respiratoru.

Klausītājs uzskata, ka pietiek runāt pat Covid, ne viens taču neziņo, cik cilvēku saslimuši ik dienu ar kādu citu vīrusu. Viņam piekrīt Dace Zavadska.

"Bija citas infekcijas pirms Covid un arī joprojām ir citas infekcijas.

Jā, Covid vienu brīdi bija augstākās briesmas, kas mums bija apkārt, mēs visi bijām uzņēmīgi. Ir arī citi vīrusi un nebūtu godīgi gan pēc saslimstības nopietnības, gan statistika, mēs joprojām uzturam sevī stigmu uz Covid, bet īstenībā jau šajā rudenī vismaz rietumu pasaulē iegājām Covid normalizācijā, pieņemot viņu kā vienu no sezonas spēlētājiem, nevis galveno."

Būs arī smagi saslimšanas gadījumi, bet Zavadska mudina domāt par to, ka tuvojas gripas sezona. Ir daudz infekciju, kurām iespējama profilakse, tā būtu jāizmanto.

"Es kā ārsts-infektologs, zinot to, kā pasaulē gāja, vairāk esmu nobažījusies par šo ziemu tieši gripas dēļ, ne tik ļoti Covid dēļ," atzīst Dace Zavadska. "Tāpēc, ka mēs vismaz divus gadus neesam tikušies ar gripu. Tas uzliesmojums, kas bija 2022. gada pavasara beigas, bišķiņ ievilkās vasarā, jā, bija, bet nebija tik liels un kaut kā vairāk aizgāja bērniem. Mums nav ne ar vakcīnām radītā [imunitāte], ne bija arī daudz, kas Covid laikā vakcinējās pret gripu. Plus - necirkulēja dabīgā infekcija apkārt. Jo lielāka uzņēmība, jo mazāka mums ir imūnā atmiņa, jo lielāka iespēja slimot pēc pilnas programmas."

No 3. līdz 9.oktobrim norisinās akcija "Labo darbu nedēļa". To 14. gadu pēc kārtas rīko labdarības organizācija "Palīdzēsim.lv". Kā ierasts, šīs nedēļas laikā aicinām visu Latvijas sabiedrību būt aktīviem, paskatīties apkārt, ieraudzīt un sniegt atbalstu tiem, kam tas nepieciešams. Šogad īpaša vērība pievērsta tam, lai Latvijā dzīvojošie ukraiņi aktīvi tiktu iesaistīti un līdzdarbotos labo darbu veikšanā. Plašāk par iespējām iesaistīties un palīdzēt stāsta labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" dibinātāja un vadītāja Ilze Skuja, biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākabsone un kafejnīcas "Borščs" brīvprātīgais, "Mobilly" vadītājs Ģirts Slaviņš.

Ilze Skuja atgādina, ka "Labo darbu nedēļa" ir kā impulss kādam, kurš nekad nav palīdzējis, kādam, kurš reizi gadā sarosās.

""Labo darbu nedēļas" dziļākā būtība un jēga ir pamēģināt vienu reizi izdarīt kādu labu darbu, kādu brīvprātīgo darbu, veltīt savu laiku, palīdzot kādam līdzcilvēkam vai dzīvniekam vai sakopjot apkārtni," atzīst Ilze Skuja. "Pamēģināt, nedaudz pierast un turpināt arī ikdienā to darīt, ne tikai reizi nedēļa vai sagaidīt Ziemassvētkus."

Linda Jākabsone ir pateicīga visiem, kas jau iesaistījušies labo darbu darīšanā, palīdzot līdzcilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība.

"Būtiskākais, ko gribētu izcelt, nekas nav beidzies. Diemžēl karš turpinās un diemžēl cilvēki turpina ierasties pie mums. Daudzi no viņiem, kas ieradušies arī pirms vairākiem mēnešiem, viņiem joprojām ir nepieciešama palīdzība, jo cilvēki ir visdažādākajās situācijās," atzīst Linda Jākabsone. 

Ir cilvēki, kas uzreiz atrod darbu un "nostājas uz kājām", bet pārsvarā ierodas "emocionāli, fiziski, morāli un finansiāli sagrauti". 

 

Ir arī skaidrs, ka pagurst tie, kas palīdz, un viņiem ir arī savi darbi. Tāpēc Linda Jākabsone aicina iesaistīties tos, kas pirmajos mēnešos nav atraduši laiku vai iespējas to darīt.

Cilvēki domā, ka labākais veids ir ziedot naudu, kas, protams ir būtiski.

"Bet labie darbi, ko varam izdarīt bez papildus resursiem un finansējuma, iespējams, citos gadījumos ir daudz nozīmīgāki. Tie ir kaut vai parunāšanas ar kādu, kaut vai mācīt latviešu valodu, ko mēs lielākā daļa spētu, ja nedaudz  padomātu, kā mēs to labi varam darīt. Vai vienkārši aprunāties ar kādu. Ja mums ir āboli, aiznest kādam ābolu maisiņu. Jo skaidrs, ka nevienam ukrainim šeit neviena mājas ābola vairs nav, norāda Linda Jākabsone.

Viņa aicina ielūkoties mājaslapā palidzibaskarte.lv, lai noskaidrotu, ar kuru organizāciju starpniecību ir iespējams sniegt palīdzību bēgļiem visā Latvijā.

Labās baktērijas jeb probiotikas nodrošina līdzsvaru zarnu mikroflorā, kas, kā izrādās, lielā mēra atbild par cilvēka organisma imunitāti, bet probiotikas saražot palīdz veselīgs, sabalansēts uzturs, tostarp fermentēti produkti. Par probiotikām un fermentēto produktu labo iedarbību stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Rīgas dzemdību nama un veselības centra „Vivendi” uztura speciāliste Liene Sondore un uztura speciāliste Baiba Rudoviča, fermentēto produktu entuziaste.

Lai baktērijas justos labi, būtiska ir daudzveidība uzturā, atzīst Liene Sondore.

"Bet nepārspīlējot šo vārdu daudzveidība. Pirmās ir šķiedrvielas, pilngraudu produkti, dārzeņi, mūsu mīļie fermentētie produkti vai skābētie produkti, kas piedzīvo uzplaukumu," vērtē Liene Sondore. "Ja nedaudz pieskaramies labajām baktērijām, 

kuras ir jāpabaro, un mēdz teikt - cik labi jūtas mūsu zarnu trakts, tik labi jūtamies mēs, tās ir mūsu otrās smadzenes. Iespējams, pateicoties tam, ka mūsu senči iemācījušies skābēt produktus un iegūt labās baktērijas, šodien esam šeit satikušies, jo šobrīd zinām, ka vidēji 80% zarnās ir imūnšūnas, kas par labu veselību un labsajūtu."

"Uzturs ir jāplāno, nevar reizi mēnesī apēst kaut ko labu un visu pārējo laiku ir vienalga, ko ēdu," turpina Liene Sondore. "Ir jāskatās labi pilngraudu produkti, no kā cilvēki pēdējā laikā baidās, viņiem patīk ēsti pārstrādātus produktus, neēd rupjmaizi, neēd graudu maizi, nepievieno labus miltus - pilngraudu vai zirņu, vai auzu graudu. Ikdienas stress un nav laika paēst."

Baiba Rudoviča norāda, ka fermentēti jālieto nekarsēti, nepasterizēti, līdz ar to skābu kāpostu zupa nebūs tas, kā uzņemt labās baktērijas ar fermentētiem produktiem. Viņas ieteikums izvārīt jebkādu zupu - gaļas buljons vai biezzupa, kad tā ielieto šķīvi vai bļodiņā, tur pievieno fermentētus dārzeņus. Tas ir arī veids, kā arī bērni labprāt ēd fermentētus dārzeņus.

Asins vēzim ir ļoti universāli simptomi, tāpēc ģimenes ārsti bieži vien pārprot šos simptomus, domājot, ka problēmas cēlonis ir, piemēram, vairogdziedzeris vai vēl kādi citi iemesli. Lai pasargātu pacientus no novēlotas diagnostikas, asins vēzis jāatpazīst. Par to, kā to izdarīt, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot.

Ko nozīmē "universāli simptomi" un kāpēc ģimenes ārstiem dažreiz neizdodas uzreiz saprast simptomus un kas notiek ar pacientu, skaidro hematoloģe Kristīne Bernāte un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Pieredzē dalās hematoloģijas paciente Ivanda Šūpulniece, viņa stāsta par to, kā slimība atklāta, kā cilvēkam sadzīvot ar šo ziņu un pieņemt diagnozi. Un galvenais - nebaidīties ārstēties.

Valsts asinsdonoru centra vadītāja Egita Pole mudina ziedot asinis, jo asins vēža pacientiem ārstēšanās procesā tās ir būtiski nepieciešamas - nozīmīga ir asins komponentu pārliešana. Šobrīd arī norisinās VADC rīkota kampaņa, lai pievērstu uzmanību asins ziedošanai asins vēža pacientiem. Asins ziedošana ir vēl viens veids, kā tuvinieki un draugi var atbalstīt tos, kas ir saskārušies ar asins vēzi. Kampaņa norisināsies visu oktobri.

"Kampaņa, kas sākās 27. septembrī un ilgs visu oktobra mēnesi, ir tieši, lai pievērstu uzmanību asins ziedošanai asins vēža pacientiem. Kā jau runāja, ir svarīga medikamentozā ārstēšana, atbalsts, savlaicīga slimības atpazīšana. Bet ļoti nozīmīga ārstēšanās procesā ir asins komponentu pārliešana, kas asins vēža pacientiem ir vajadzīga ļoti daudz un visā ārstniecības procesa laikā. Tādēļ arī ir šī kampaņa, lai pievērstu uzmanību, ka tas ir vēl viens veids, kā tuvinieki, draugi, kuri ir saskārušies ar tuvu cilvēku šādu veselības problēmu, var palīdzēt un atbalstīt," skaidro Egita Pole.

"Redzam, ka Latvijas onkoloģijas centrs, ja tā var teikt, ir vislielākais šo komponentu pasūtītājs, tur aiziet visvairāk asins komponentu, kas tieši glābj dzīvības asins vēža pacientiem. Visā ārstēšanas procesā, mēs lēšam, vienam pacientam ir vajadzīgas pat vairāk nekā 200 asins komponentu devas. Tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts, ko zināmā mērā bez maksas, ar siltu sirdi un vēlmi palīdzēt varam darīt mēs katrs," turpina Egita Pole.

Par iespējām ziedot asinis Egita Pole mudina uzzināt VADC mājas lapā.

Lai izceltu ievērojamākos sasniegumus ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšanā un atainotu inovāciju augošo lomu ilgtspējā, jau otro reizi norisināsies Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva. Līdz 14. oktobrim Baltijas uzņēmumi, organizācijas, jaunuzņēmumi, kā arī eksperti var pieteikt savus sasniegumus kategorijās "Ietekme uz vidi", "Zaļās inovācijas" un "Pārmaiņu vēstneši".Bet, kas slēpjas aiz vārdiem ilgtspējīgas inovācijas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva ir balva uzņēmumiem, organizācijām, jaunuzņēmumiem un privātpersonām, kuras mērķis ir godināt inovācijas un iedvesmot citus jauniem sasniegumiem ilgtspējas jomā. Baltijas Ilgtspējas balvu jau otro gadu rīko inovāciju vadības uzņēmums “Helve” sadarbībā ar “Rimi Baltic”. Par iespējām pieteikties stāsta Baltijas Ilgtspējas balvas organizatore, "Helve" biznesa attiecību vadītāja Anna Marija Ķiesnere.

Kas ir ilgtspējīgas inovācijas, skaidro un vērtē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Zinātnes komercializācijas nodaļas vadītājs Māris Kromāns,"Rimi Baltic" korporatīvās atbildības un komunikācijas direktore Zanda Šadre un "CSR Latvia" valdes locekle Agnese Alksne-Bensone.

Lai gan gadu no gada uz dzelzceļa cietušo un bojāgājušo cilvēku skaits samazinās, tomēr  statistika nepielūdzami rāda, ka šādi katru gadu Latvijā zaudējam vairāk nekā desmit dzīvību. Par iemesliem, kāpēc arī šajā statistikas rādītājā esam Eiropas valstu saraksta lejasgalā, saruna raidījumā Kā lābāk dzīvot. Par drošības kampaņu "Redzi sliedes – nopauzē!" stāsta un arī drošības pasākumiem uz un pie dzelzceļa atgādina uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners un televīzijas raidījumu vadītāja un kampaņas "Redzi sliedes – nopauzē!" vēstnese Rūta Dvinska.

Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā mēs mainām saziņas un sadzīves tehnikas iekārtas ātrāk, nekā tās noveco fiziski, jo apziņa, ka man ir morāli novecojis telefons daudzu dzīvi padara neomulīgu. Labi, ja mūsu morāli novecojušai iekārtai ir otrreizējais tirgus, bet, ja tāda nav, rodas nākamā problēma - kur to likt? Iespējams, šis gads būs izņēmums un daudzi iekāroto pirkumu atliks, vai tieši otrādi - tagad, lai taupītu resursus, ir īstais laiks veco ne tik enrgoefektīvo nomainīt pret jaunu. Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies, ka praktiski rīkoties, lai pēc iespējas taupītu resursus. Raidījuma viesi: "Latvijas zaļā punkta" pārstāvis Kaspars Zakulis, energouzņēmuma "Enefit" privāto klientu segmenta vadītājs Mārtiņš Vancāns un „Latvenergo” Elektrum Energoefektivitātes centra pārstāve Anna Luīze Blodone.

Anna Luīze Blodone vērtē, ka piecu gadu vecu ledusskapi nevajadzētu mainīt. Tas, visticamāk, neatmaksāsies, jo ir kāpušas arī ierīču cenas. Arī no vides aspekta to nevajadzētu darīt. Viņa atgādina, ka ir rūpīgi jārēķina, kāds ir patēriņš, cik maksā pati iekārtā un cik izdosies ietaupīt.

Lai ledusskapis lieki netērētu elektrību,

nav vēlams, lai tā tuvumā atrastos ierīces, kas rada siltumu un līdz ar to palielina elektrības patēriņu.

Tāpat svarīgi ledusskapi neturēt to tukšu, bet vismaz 50-60% piepildītu, jo arī paši produkti ledusskapī uztur aukstumu. Tāpēc rūpīgi jāizvēlas, cik lielu ledusskapi iegādāties.

Produktus labāk ledusskapī likt iepakojumos vai kārbiņās, jo ledusskapis uzsūc mitrumu no pārtikas produktiem, piemēram, siers sakalst. Bet mitrums krājas uz ledusskapja sieniņām un atkal palielina elektrības patēriņu.

Augsts holesterīna līmenis asinīs var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība. Latvijā ir konstatēts vien niecīgs ģimenes hiperholesterinēmijas gadījumu skaits, bet tas nenozīmē, ka cilvēki neslimo ar šo slimību. Tā vienkārši netiek oficiāli apstiprināta. Kāpēc? Skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Pirms Ģimenes hiperholesterinēmijas dienas, ko atzīmē 24. septembrī, vērtējam, kāpēc šī slimība Latvijā skaitās reti sastopama. Tas ir tad, ja skatāmies statistikas ailēs. Dzīvē, iespējams, ir krietni citādāk. Plašāk skaidro kardiologs profesors Gustavs Latkovskis, kardioloģe profesore Iveta Mintāle un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.

Latvijā varētu būt 7500 – 8000 cilvēku, kas slimo ar ģimenes hiperholesterinēmiju.

"Latvijā viena no problēmām varētu būt, ka vēl joprojām daļa cilvēku nenosaka savu holesterīnā līmeni. Pēc jaunākajiem ieteikumiem pirmo reizi vajadzētu holesterīnu noteikt pirmsskolas vecumā, 5-6 gadi," norāda Gustavs Latkovskis. "Otrkārt, viena daļa cilvēku pat zinot savu holesterīna līmeni, neapzinās, cik tas ir svarīgi, ka nepieciešams ne tikai zināt, bet arī kaut ko darīt. Reizēm izpaliek holesterīna līmeņa pareiza interpretācija."

Ārsts arī skaidro, ka ja kopējais holesterīns ir virs 7 mmol/l un zema blīvuma virs 5mmol/l pieaugušam  cilvēkam, obligāti vajag konsultēties pie ģimenes ārsta vai kardiologa, lai noteiktu, vai tā ir ģimenes hiperholesterinēmija. Īpaši, ja pirmās pakāpes radiniekiem bijušas sirds asinsvadu slimības.

Lai pievērstu uzmanību izplatītākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, mudinātu iedzīvotājus savlaicīgi pārbaudīt veselību, kā arī izglītotu par dzīvesveida nozīmi veselīgi nodzīvotā mūža veicināšanai, pacientu biedrība “ParSirdi.lv”, Latvijas Kardiologu biedrība un Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrība no šī gada septembra līdz decembrim organizēs akciju “KARDIO-LOĢISKI”.

Akcijas ietvaros notiks izglītojoši pasākumi iedzīvotājiem, kardiologu un uztura speciālistu konsultācijas, veselīga uztura meistarklases, kā arī būs iespēja bez maksas pārbaudīt sirds un asinsvadu slimību riska faktorus, saņemt speciālistu ieteikumus, smelties idejas aktīvai un veselīgai dzīvei jebkurā vecumā.

Ierobežotas pašaprūpes gadījumā ir iespēja saņemt sociālo pakalpojumu dzīvesvietā. Kāda ir pieteikšanās kārtība, kā vislabāk parūpēties par saviem tuviniekiem un arī par stigmas mazināšanu saistībā ar sociālo aprūpi, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā palīdzību organizēt, kuri cilvēki to dara un kāda ir situācija Latvijā sociālās aprūpes jomā, vērtē un analizē Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš, Latvijas sociālo darbinieku biedrības priekšsēdētāja Una Lapskalna un aprūpētāja Guna Grundmane.

Ierakstā uzklausām bijušās aprūpētājas Agneses Bondarevas pārdomas par savu darbu.

Jo mazāk saules un siltuma, jo vairāk  jāaizdomājas par to, kā mums palīdzēt savam organismam turēties pretī rudens drēgnumam. Tam labs palīgs ir veselības augi, ar kuriem šonedēļ varēs iepazīties izstādē Latvijas Dabas muzejā. Bet tiem, kas uz muzeju netiek, jāklausās raidījums Kā labāk dzīvot, kurā izstādes dalībnieki stāsta par garšaugu un veselības augu audzēšanu.

Raidījuma viešņas - Artūra Sildes dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" biedres: Sarma Žarčinska, kluba valdes priekšsēdētāja, Niāra Trone, kura zina visu par smiltsērkšķu audzēšanu un to lietošanu, un Maija Čerjaka, pārzina čili piparu un paprikas audzēšanu

No 21. līdz 25. septembrim Latvijas Nacionālajā dabas muzejā norisinās izstāde „Veselības augi un garšaugi 2022”, kas tapusi sadarbībā ar Artūra Sildes Dārzkopības entuziastu klubu „Tomāts” un Bulduru Dārzkopības vidusskolas siltumnīcām.

Rudenī, kad īpaši svarīga kļūst imunitātes stiprināšana, piedāvājam iepazīt ārstniecības augu, garšaugu un dažādu netradicionālo dārzeņu daudzveidību, saņemt konsultācijas par to audzēšanu un uzzināt par to plašajām lietošanas iespējām.