Kā labāk dzīvot

Darba vide Latvijā un pasaulē mainās nepārtraukti, bet bieži tas ir evolūcijas process, tāpēc izmaiņas ir grūti pamanāmas. Par to, kas un kādā virzienā mainījies šajā jomā pēdējo divdesmit gadu laikā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Plašāk skaidro Valsts darba inspekcijas Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Ja agrāk darba drošības jomā un galvenie cilvēki, kas to organizēja, bija drošības tehniķi vai inženieri, tad tagad biežākie riska faktori ir psihoemocionālie un ergonomiskie. Izmaksas, kas saistītas ar darba nelaimes gadījumiem, var saprast salīdzinoši vienkārši, bet izmērīt arodslimības izmaksas vai izdegšanas sindroma izmaksas ir daudz grūtāk. Kas mūsdienās jādara, lai par darba aizsardzību varētu runāt kā par ieguldījumiem, nevis izdevumiem?

Letālo nelaimes gadījumu skaits darba vidē ir mazinājies būtiski.

"Savukārt, ja skatāmies uz otru pusi, kas ir arodslimības, visas slimības, ko dabū no darba, sākot no sāpēm mugurā, dažādu balsta kustību aparāta pārslodzes, plaušu slimības, alerģijas, to skaits ir ne tikai dubultojies, bet pieckāršojies un vēl vairāk. Vienkārši cilvēki arī vairāk apzinās, ja ir kaitējums darba vidē noticis, tu vari doties pie ārsta, iziet visu procesu un saņemt no valsts kompensāciju, ka es zaudējis darba spējas. Arī segt ārstēšanās, rehabilitācijas izdevumus," skaidro Linda Matisāne.

Dace Helmane norāda, ka globālie uzņēmumi ne tikai pieprasa, lai parādītu, kā ir sakārtota darba aizsardzības sistēma viņu partneriem citās valstīs, bet ari ierodas pārbaudīt. No šīm pārbaudēm baidās pat vairāk, nekā no Darba inspekcijas pārbaudēm.

"Aspekti, kas ir vairāk orientēti, lai netraucētu biznesu, lai nezaudētu biznesu, lai būtu labākais, ir būtisks dzinējspēks arī Latvijas uzņēmumiem. Bet plaisa starp labajiem un sliktajiem uzņēmumiem ir kā šķēru gali - labie kļūst arvien labāki," atzīst Linda Matisāne.

"Viena no pēdējo gadu tendencēm ir semināri, kā labāk izgulēties. Loģiski, ja esi no rīta izgulējies, tu esi produktīvāks, esi radošāks, pieļauj mazāk kļūdu. Līdz ar to ir mazāk nelaimes gadījumu.

Arī uzņēmumam ir labāk, cilvēks vairāk izdara: viņš foršāku runu uzrakstīs, vai izdomās jaunu pakalpojumu vai radošāku pieeju, vai laipnāk atbildēs klientam. Bet tā otra daļa vēl joprojām, tā riktīgi pelēkā zona, kas atlaiž darbiniekus ar vārdiem - tur ir vārti, ej."

29. oktobris ir Pasaules insulta diena. Lai gan šai dienai veltītie pasākumi šogad aiz muguras, maz ticams, ka mums viss ir skaidrs par šo slimību, kuru, protams, var prognozēt, bet tāpat tā atnāk strauji un negaidīti. Un pēkšņumam šīs dienas stāstā ir īpaša nozīme, jo tam, kā būtu jārīkojas insulta gadījumā, ir faktiski dzīvības cena. Raidījuma viešņas: Insulta biedrības vadītāja, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas nodaļas vadītāja, asociētā profesore Evija Miglāne, Biedrības „ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa un Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas Rehabiltācijas klīnikas vadītāja daktere Illa Mihejeva.

Inese Mauriņa iepazīstina ar septembrī veiktās aptaujas rezultātiem. Viens no aptaujas jautājumiem bijis, no kuras sirds un asinsvadu slimībām cilvēkiem ir visvairāk bail. Atbildes liecina, ka vairāk nekā 50 % cilvēku ir bail no insulta.

"Tam ir dažādi iemesli. Jebkurš, kurš ir saskāries ģimenē ar šo slimību vai pats no tās cietis, apzinās, kādas ir šīs slimības sekas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēkiem bail," norāda Inese Mauriņa.

Biedrības uzdevums ir stāstīt un skaidrot pēc iespējas vairāk, lai bailes mazinātu, un arī, kā rīkoties, lai slimību novērstu un palīdzētu tās gadījumā.

Vēl cilvēkiem bail no miokarda infarkta un sirds mazspēja.

Insulta simptomi parasti ir:

vienas puses paralīze;

jušanas zudums;

valodas traucējumi, grūtības saprast vai parunāt;

retāks insulta veids ir, ko raksturo izteikti koordinācijas traucējumi, redzes dubultošanās kombinācija ar stipru reiboni vai sliktu dūšu.

"Visas šīs pazīmes nav vienlaicīgi, parasti ir viena vai divas - trīs pazīmes kombinācijā," skaidro Evija Miglāne.

Raidījumā Kā labāk dzīvot atkal pievēršamies dārza darbiem. Uz klausītāju jautājumiem atbildes sniedz dārzkopības ekspertes - Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Bet dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne aicina uz izstādi "Ķirbji un citas lielas ogas 2022" Dabas muzejā., kas norisināsies līdz 30.oktobrim. Tajā var aplūkot gan iecienītas un gadu laikā pārbaudītas vērtības, gan jaunas ķirbju šķirnes.

Dzemdes kakla vēzim nebūtu jābūt nevienas zaudētas dzīvības vērtam. Kā to apsteigt, novērst, dzīvot ilgu, pilnvērtīgu dzīvi, gan aktualizējot profilaksi, gan laicīgu diagnostiku un ārstēšanu, vairāk spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas asociētā profesores Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ģinekoloģe Jana Žodžika un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Arta Spridzāne un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.

Jana Žodžika izceļ trīs atziņas:

dzemdes kakla vēzis var skart jebkuru sievieti;

dzemdes kakla vēzi var novērst gandrīz pilnībā visos gadījumos;

valsts nodrošina visus mūsdienīgus, efektīvus profilakses pasākumus, lai izvairītos no šīs ļaundabīgās slimības.

"Var izgudrot vissmalkākās, visprecīzākās medicīniskās tehnoloģijas, ja sieviete šīs tehnoloģijas neizmantos, tas nedarbosies," bilst Jana Žodžika, atzīstot, ka ne tika mediķi var palīdzēt, bet arī sabiedrībai ir jāiesaistās.

Dzemdes kakla vēzis ir salīdzinoši labi izpētīts un tā pamatā ir cilvēka papilomas vīruss, kas ir ļoti izplatīts. Tas var skart gan organisma gļotādas, gan ādu, visbiežāk šī vīrusa infekcija norit asimptomātiski.

Slikta ventilācija, nepareizi siltināta māja un vēl virkne citu iemeslu var novest pie paaugstināta mitruma telpās, bet tas jau pie pelējuma rašanās. Par to, kā tikt galā ar pelējuma cēloņiem un pašu pelējuma sēni, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta asociētie profesori Jurģis Zemītis un Linda Mežule.

Jurģis Zemītis skaidro, ka pelējuma sēnes gaisā ir nepārtraukti, līdz ar to tām ir potenciāls augt un attīstīties.

"Ja ir labvēlīgi apstākļi, atsevišķas sēņu sporas var izveidot kolonijas un sākt augt. Jūs viņas varēsiet redzēt," norāda Jurģis Zemītis. "Labvēlīgie apstākļi ir paaugstināts mitrums, bez gaisa kustības, kaut kur tumša, noslēgta vieta, tātad stūri. Kopā ar mitrumu un esošajām pelējuma sēnēm tās var attīstīties un augt."

Preventīvi ir veidi, kā no tā izvairīties.

"Pirmais ir tas, jo cilvēkiem ir visgrūtāk darīt, kaut ko mainīt kaut ko savos paradumos," turpina Jurģis Zemītis. "Parasti risks sēnēm ir sākt augt, ja ir paaugstināts relatīvais mitrums, ja ir virs 80%. Ir dažādi veidi, kā šo līmeni nesasniegt. Varam sekot līdzi mitruma izdalījumiem telpās – gatavojam ēst, vienmēr ieslēdzam mitruma nosūcēju virtuvē, vannas istabā pēc mazgāšanās ir liels mitruma daudzums, ieslēdzam ventilatoru, vai privātmājā var atvērt logu, izvēdina sakrājušos mitrumu."

Linda Mežule norāda, ka sēnes būs apkārtējā vidē, tās ir gaisā, ārtelpās, iekštelpās. Nevarēsim izvairīties.

"Mikologi saka, ka neviena vannas istaba nav brīva no sēnēm. Pat visideālākajā atradīsim. Jautājums, kurā brīdī tas sāks traucēt mūsu ikdienas dzīvi – vai nu redzēsim vizuāli vai sāks parādīties veselības problēmas," atzīst Linda Mežule.

Viņa arī norāda, ka svarīgs faktors ir - ko sēne "ēdis". 

"Ja vannas istabu pēc mazgāšanās tīrām tikai reizi gadā, kur visi ziepju nosēdumi vai dažādas citas lietas, kas paliek. Vai virtuvē pie nosūcējas viss, kas paliek. Mitrums kopā ar sliktu gaisu apmaiņu un kārtīgām barības vielām, rezultāts ir tāds, kāds ir," turpina Linda Mežule.

Tāpat viņa norāda, ka visliktākais, ko var darīt, ņemt un vienkārši nokasīt nost pelējumu. Sporas nonāks gaisā un, ja sākotnēji bija viens pleķītis, tad pa pussienu, visu sienu. Linda Mežule arī min, ka ir pelējuma sēnes, kas izdala ķīmiskus toksīnus gaisā, tas var būt bīstamais. Vēl koka konstrukcijās var rasties brants, kas tās bojā.

Rīgas Stradiņa universitātes docente un Vides un veselības institūta vadošā pētniece Žanna Martinsone skaidro, kā pelējuma sēne ietekmē cilvēka veselību.

"Veselam cilvēkam pelējuma sēnes sporas vai pelējuma sēņu izdalītie ķīmiskie savienojumi var radīt alerģiju, jutīgākiem cilvēkiem pastiprināt to," atzīst Žanna Martinsone.

Lielākā daļa cilvēku uztraucas par alerģijām. Pasaules dati liecina, ka piektā daļa astmas gadījumu ir tāpēc, ka mājās cilvēkiem ir pelējums.

"Mēģinot notīrīt, lietojam ķīmiju, bet ar to cilvēki mēdz pārspīlēt. Ja redzam melno vai pelēko pelējumu, mēģinām dot pa pieri ar visādām ķīmijām. Arī tīrīt un vākt nost pelējumu vajag gudri, lai tur nedabūtu alerģiju, regulāri ieelpojot kaut ko, ar ko ir apstrādāta siena. Arī pēc šīm aktivitātēm jāseko līdzi, kā jāvedina telpas. kā jāuzklāj viela," brīdina Žanna Martinsone.

Ik gadu krāpnieku nagos nokļūst daudzi Latvijas iedzīvotāji un lielākā daļa cilvēku joprojām neapzinās juridiskos un finansiālos riskus, kas saistās ar īpašuma pirkšanu, pārdošanu, dāvināšanu, mantošanu un citām darbībām. Steiga ir slikts sabiedrotais darījumos ar nekustamo īpašumu, jo īpaši apstākļos, kad likums atļauj darījuma dokumentu sagatavot pašam. Steiga un pašdarbība ir laba augsne tiem indivīdiem, kuriem ir tikai viņiem vien zināmi mērķi. Un par šo situāciju trauksmi ceļ Latvijas notāri.Notāru padome ir izveidojusi "Krāpšanas rokasgrāmatu". Ar to raidījumā Kā labāk dzīvot iepazīstina notārs un Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš un Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle, zvērināta notāre Ilze Metuzāle.

"Krāpšanas rokasgrāmata" ar patiesos notikumos balstītiem, satīriskiem stāstiem uzskatāmi parāda, cik vienkārši krāpniekiem ir apiet pašlaik spēkā esošos likumus un piekrāpt cilvēkus.

""Krāpšanas rokasgrāmatā" notāri apkopojuši tās neprecizitātes un trūkumus normatīvajos aktos un likumos, ko redz ikdienā kā tādus, ko var izmantot cilvēki ar negodprātīgiem nolūkiem ar mērķi veikt krāpšanu un nodarīt kaitējumu citiem," skaidro Ilze Metuzāle.

Viņa norāda, ka krāpšana ne vienmēr ir brutāla viltošana, paraksta vai dokumenta viltošana. Tas būt pārāk vienkārši. 

"Krāpšana bieži ir arī tad, ja runājam par to pašu darījumu ar nekustamo īpašumu, ko bieži dzirdu, kad ir privātie pašu gatavotie līgumi, es jau nekrāpos, man jau pircējs par to nemaz nejautāja, tāpēc es viņam neteicu, tāpēc noklusēju kaut ko par to īpašumu, kādus apstākļus vai faktu. Bet kā tas pircējs var vispār zināt, ka viņam tas ir jāprasa, ja nav profesionālis? Viņš ir labā ticībā, ka pērk kaut ko vienu, bet izrādās, pērk ko citu.

Viņš taču neprasīja, arī pārdevējs nav melojis, jo viņam neprasīja," turpina Ilze Metuzāle. 

Savukārt 26. oktobrī notiek ikgadējās Notāru dienas, kad var saņemt konsultācijas par dažādiem jautājumiem. Šogad Notāru dienu tēma ir nekustamie īpašumi. Notāru dienās konsultācijas ir bez maksas.

Tie, kas ir saņēmuši rēķinus par siltā ūdens uzsildīšanu, jau apmēram var nojaust, cik būs jāmaksā par šajā rudens - ziemas sezonā mājoklī par siltumu. Un ar visu valsts atbalstu tā nebūs maza summa. Vai mēs pašu spēkiem un bez papildus ieguldījumiem varam samazināt naudas tēriņus par siltumu, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro un analizē Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders un Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore Līga Rozentāle skaidro, kā pieteikties un kam pienākas pabalsts par malkas iegādi.

Mārtiņš Auders norāda, ka pirms alokatoru (siltummaksas sadalītājus, ko daudzdzīvokļu ēkā dzīvokļos uzstāda uz sildķermeņiem (radiatoriem)) ir jāveic izvērtējums. Ja tas ir pozitīvs, ka tas atmaksājas, tos jāuzstāda. Par to, jālemj dzīvokļu īpašniekiem. 

Kā ietaupīt siltumu?

Andra Blumberga norāda, ka atkarīgs no tā, kādā mājā cilvēks dzīvo - tas ir primāri. "Ja tā ir privātmāja, tā ir viena situācija, ja siltināta daudzdzīvokļu māja, tā ir cita situācija, nesiltināta daudzdzīvokļu māja ir vēl pavisam cita situācija," norāda Andra Blumberga. "Citiem vārdiem, cilvēks, kas dzīvo privātmājā, var pats pieņemt lēmumus, ko darīt, lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu. Siltums tiek tērēts primāri divām lietām - karstajam ūdenim un apkurei. Mēs varam neiet vannā, iet duša, iet mazāk vannā, ja ļoti patīk to darīt. Varbūt izvērtēt - dušā arī iet mazāk. Pieskatīt, lai bērni slēdz ārā krānu, kad tīra zobus.  Privātmāja ar apkuri var darīt salīdzinoši daudz - pats var lemt par siltināšanu, var lemt neapdzīvot daļu mājas, pazemināt temperatūru, braucot uz darbu, samazināt temperatūru, braucot atpakaļ, pieslēgt. To var darīt attālināti."

"Daudzdzīvokļu mājās tas ir kā slazds. Ja paveicas un cilvēks dzīvo mājā, kur iedzīvotāji sarunājās un spēj vienoties, ko kopā darīt, tad arī alokatori ir ārkārtas risinājums," turpina Andra Blumberga. "Kāpņu telpa kurā, dzīvo vairākas pensionāru ģimenes.

Krīzes brīdī, es pat varbūt sarunātu, ka uz pāris mēnešiem ievācos pie kaimiņa un atslēdzu apkuri. Tik radikāli. Mājas, kur cilvēki nespēj vienoties, tur īsti risinājuma nav. Primāri, ja māja nav siltināta, ir pavisam traki. Tad iespējas nav gandrīz nekādas. Tad māja ir kā spainis ar caurumiem. Visas malas ir ar caurumiem, mēs gāžam iekšā ūdeni un tas gāžas ārā pa caurumiem. Mēs neko izdarīt, mēs tikai skatāmies."

 

Vēdināšana un gaisa apmaiņa ir nepieciešama, bet cilvēki arī norāda, ka bieži ir pārāk silts daudzdzīvokļu mājās, pat virs 24 grādiem. Šādos gadījumos jāvēršas pie pārvaldnieka, lai samazina temperatūru. Viens grāds - tie ir 5- 8% enerģijas patēriņa. Andra Blumberga norāda, ka atvērts logs, lai būtu vēsāk, ne tikai lai izvēdinātu, ir vēl viens caurums spainī un cilvēki par to maksā.

Mūsu pašapziņa noteikti liek teikt, ka braukšanai ar auto mainīgos rudens beigu ziemas apstākļos esam gatavi. Kaut gan milzīgie sastrēgumi, kas rodas Rīgas ielās, līdzko ir izsnidzis pirmais sniegs, un tam sekojošais negadījumu skaits liek domāt, ka gatavi esam ziemai pēc pāris slidenos apstākļos nobrauktajām dienām. Un tas labākajā gadījuma.

No 1. oktobra pa Latvijas koplietošanas ceļiem atkal ir atļauts pārvietoties automašīnām, kas aprīkotas ar radžotām ziemas riepām. Vai tas nozīmē, ka jau ir pienācis laiks sezonālajai riepu maiņai? Atbildes uz jautājumiem par automobīļa sagatavošanu un tā vadītāja gatavošanos ziemai raidījumā Kā labāk dzīvot. Ziemai gatavoties palīdz "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Tehniskā departamenta direktors Jānis Liepiņš.

Vispirms, protams, par riepu maiņu pirms ziemas sezonas.

Jānis Vanks atgādina, ka svarīgs ir riepas protektors, bet ļoti svarīga ir arī gumijas kvalitāte. Ja ziemas riepas visu vasaru būs stāvējušas saulē, gumija būs izkaltusi.

„Pat riepa ar labu protektoru, samērā jauna, ja nepareizi glabāta, var būt daudz sliktāka, nekā vecāka riepa,” atzīst Jānis Vanks.

Lai pārbaudītu riepu kvalitāti un vai tās var lietot, viņš iesaka griezties pie speciālista.

CSDD statistika liecina, ka Latvijā mašīnām ir ap seši gadi vecas riepas, ļoti reti ir jaunākas. Bet seši gadi lietota riepa būtu jau jāmaina.

Patentu valde šogad ziņoja, ka no viltotajām precēm pērn visvairāk konfiscēti ir medikamenti. Savukārt zāļu drošuma pārbaudes sistēmas mērķis ir novērst viltotu zāļu izplatīšanas iespējas un nonākšanu pie patērētājiem. Kā sistēma darbojas Latvijā un vai varam justies droši, dodoties uz aptieku, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) izpilddirektore Inese Erdmane un Veselības inspekcijas Farmācijas departamenta Zāļu kontroles nodaļas vadītāja Lilija Jakupāne.

Jau 2007. gadā pasaulē un  Eiropā pievērsta īpaša uzmanība zāļu viltojumiem legālajā piegādes ķēdē. Domājot, kā pasargāt pacientu Eiropas ekonomiskajā telpā, izstrādāta regula un viltoto zāļu direktīva, kas stājās spēkā 2019. gadā. 

 Inese Erdmane skaidro, lai viltojumi nenonāktu pie cilvēkiem ar legālo piegāžu ķēžu starpniecību, katrs zāļu iepakojums ir aprīkots ar unikālu kodu, ko augšuplādē sistēmā un tad iepakojumu var skenēt jebkurā tā atrašanās vietā. Pēdējais punkts ir aptiekas vai slimnīcas.

Inese Erdmane arīnorāda, ka viltojumi saistībā ar zālēm mēdz būt dažādi: tā varbūt viltota dokumentācija, viltots iepakojums, viltots pats medikaments.

"Ja medikaments tiek viltots sastāvdaļās, ieliekot līdzīgas sastāvdaļas vai nevērtīgas, vai sastāvdaļas, kas var kaitēt pacientam, ja viņš grib ārstēt cukura diabētu, bet tabletē nav šīs zāles, tas var novest pie nāves," skaidro Inese Erdmane.

Viņa norāda, ka vienkāršākais instruments, lai izvairītos no viltojumiem, ir zāles iegādāties legālās aptiekās - aptiekās, kas tiek licencētas, kā arī ārstniecības iestādēs, ko stingri uzrauga valsts.

"Zāles nedrīkst iegādāties no rokas, tirgos un nelicenzētās interneta aptiekās," skaidro Inese Erdmane.

Kā pārliecināties, vai interneta aptieka ir licencēta? Zāļu valsts aģentūras mājaslapā ir reģistrētas visas aptiekas - arī interneta aptiekas.

Lilija Jakupāne piekrīt, ka drošākais ir medikamentus iegādāties licencētās aptiekās, tas galvenais, kā pasargāt no krāpniekiem un zāļu viltojumiem. Valsts izrauga licencētos uzņēmumus.

"Tie, kas nodarbojas ar zāļu viltojumiem, izmanto to, ka ir pieprasījums. Cilvēks meklē lētākas zāles, vai zāles, kuras nevar nopirkt. Nelegālā vide šo veiksmīgi izmanto,"norāda Lilija Jakupāne.

"Visvairāk vilto onkoloģiskās zāles, pretsāpju zāles, antibiotikas - to, ko plaši izmanto. Šajā kategorijā iekļaujas arī medikamenti, kam ir augsta cena, jo viltotāji mēģina savus produktus piedāvāt par zemāku cenu.

Tāpēc patērētājam jābūt uzmanīgam. Ja viņš redz, ka zāles, kuras ir nepieciešamas, maksā dārgi un pēkšņi nezināmas izcelsmes tīmekļa vietnē redz, ka zāles maksā vismaz uz pusi lētāk, tas ir ļoti vērā ņemams aspekts, lai domātu, ka kaut kas nav kārtībā."

Par sociālo uzņēmējdarbību droši var teikt, ka tā ir komercprakse ar papildus pievienoto vērtību, kuru nevar mērīt tikai naudas vai statistikas skaitļu kategorijās. Sociālās uņēmējdarbibas attīstībai raidījumā sākām sekot vēl pirms Latvijā tika pieņemts likums par šāda veida komercdarbību. Kā šobrīd klājas sociālajiem uzņēmējiem Latvijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Starptautiskās nevalstiskās organizācijas „Reach4Change” vadītāja Latvijā, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes locekle Kristīne Vērpēja raksturo situāciju sociālā uzņēmējdarbībā kopumā Latvijā.

Pieredzē, strādājot sajā jomā, dalās sociālā uzņēmuma un projekta "Neredzamā pasaule" izveidotājs Maksims Mihejevs un sociālais uzņēmuma "Kustības brīvībai" pārstāve Aija Vule.